Nekas vairs nešķiet smieklīgi un cik gadi ir Īlonam Maskam - astoņi vai 12? 

0:00 Ievads: lasām komentārus. 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Cilvēku bažas ir pamatotas un turpmāk nolemts informēt iedzīvotājus par iespējamu apdraudējumu, pamanot lidojam ko aizdomīgu. To Latvijas Radio rīta raidījumā teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem".

Viņš atzina, ka jau pagājušajā gadā pēc Gaigalovas apkārtnē nokritušā drona bija daudz diskusiju par iedzīvotāju brīdināšanu vai nē. Radaros redzami daudz dažādi punkti, kas vēlāk izrādās gan putni, gan mākoņi un jābūt līdzsvaram, teica ministrs.

--

Trešdien, 25. martā, Latvijā nokrita militārs drons, kas, visticamāk, saistīts ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas ostu infrastruktūrai. Eksperti pieļauj, ka šādos uzbrukumos izmantotie droni var novirzīties no kursa un nonākt arī kaimiņvalstu teritorijā.

Vienlaikus izskan arī kritika – Ukrainas puse šādos gadījumos varētu savlaicīgi brīdināt sabiedrotos, lai tie būtu gatavi iespējamām sekām. 

Notikuma vietu ceturtdien apmeklēja arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds no partijas "Progresīvie", un šobrīd tiek vērtēts gan pats incidents, gan tas, kā reaģējuši Latvijas dienesti un vai sabiedrība tika informēta pietiekami savlaicīgi.

Latvijas Žurnālistu asociācijas kopsapulcē šovakar, 27. martā, vēlēs jauno valdi. Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pašreizējā vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe Latvijas Radio sacīja aizvadīts ļoti piesātināts gads.

Žurnālisti nereti saskaras ar dažādiem šķēršļiem darbā, lai to apzinātu un risinātu, asociācija izveidojusi arī tā saukto “Trauksmes pogu”, bet nesen parakstīts jauns sadarbības memorands ar Valsts policiju par rīcību apdraudējuma situācijās. Tetarenko-Supe sacīja, ka dienestiem ne vienmēr ir pietiekama izpratne par žurnālistu darbu un skaidrojošais darbs pamazām sasniedz mērķi.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) atklāta jaunā izstāžu sērija „Spektrs”, kas atspoguļo aktuālās norises Latvijas rotu mākslā. Tā pievēršas dažādām tēmām - no personiskās izpausmes un radošiem eksperimentiem līdz dabas interpretācijām. Pirmo izstādi sērijā, kas ļaus iepazīties ar rotu mākslas daudzveidību, apmeklētāji varēs aplūkot līdz maija beigām. 

Izstāžu sērija „Spektrs” ir veltīta laikmetīgai rotu mākslai un tās daudzveidībai. Pirmā izstāde, “Rok-raksts” ir iecerēta kā ievads. Tajā piedalās visi 23 mākslinieki, kuri būs pārstāvēti arī turpmākajās izstādēs. Katrs autors piedalās ar vienu vai diviem darbiem. Tie varētu auskari, gredzeni vai aproces. Kuratore Ginta Grūbe – kuras darbi arī būs skatāmi ekspozīcijā - stāsta, ka pirmā izstāde ir iecerēta kā iepazīšanas ar autoriem, viņu domāšanu un attiecībām ar materiālu. Tai šogad sekos vēl trīs izstādes.

Pērnā gada nogalē darbu beidza Latvijas Radio 4. Šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izsludinājusi konkursu par apraides tiesībām latviešu valodā bijušajā Latvijas Radio 4 Rīgas 107,7 megahercu frekvencē un komersantu interese esot ļoti liela. Vai vēl vienas latviešu valodā raidošas radiostacijas ienākšana Latvijas tirgū veicinās arī krieviski runājošo iedzīvotāju interesi un kas turpmāk notiks ar 14 radiostacijām, kas joprojām raida krievu valodā?

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš stāsta, ka šobrīd izsludināti trīs konkursi uz trīs bijušajām LR4 frekvencēm – Rīgā, Liepājā un Ventspilī un vislielākā komersantu interese ir par frekvenci Rīgā.

Radio SWH komerdirektors Filips Rubenis vērtē, ka Latvijas tirgū ir vieta vēl kādai jaunai radiostacijai.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš stāsta, ka padome neplāno arī turpmāk izsniegt jaunas licences raidīšanai krievu valodā, gluži otrādi – plāno samazināt krieviski raidošo radiostaciju skaitu.

Ko izvēlas klausīties krievu valodā runājošie? Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Juzefovičs stāsta, ka pērn veiktajā aptaujā krievu valodā internetā tika uzdots jautājums – cik regulāri izmantojat medijus, lai sekotu jaunākajām ziņām Latvijā un pasaulē? Kopš iepriekšējā pētījuma 2019. gadā, krievvalodīgo iedzīvotāju interese par radio kā jaunāko ziņu avotu samazinās un priekšroka tiek dota ziņu portāliem. Lai gan ir daļa iedzīvotāju, kas lieto medijus gan latviešu, gan krievu valodā, kopumā sabiedrības paradumi mainās lēni.

Konkursā par apraides tiesībām latviešu valodā bijušajā "Latvijas Radio 4" Rīgas frekvencē pieteikumi jāiesniedz līdz šī gada 9. aprīlim un NEPLP sola uzvarētāju paziņot līdz 2026. gada 9. jūlijam. 

Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuāli – ar rokām. Tā šodien, 26. martā, lēma Saeima, atbalstot Centrālās vēlēšanu komisijas rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka vēlēšanas ir godīgas, šādi rīkoties aicināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, paužot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Šī brīža regulējums ļāva lēmumu pieņemt arī pašai vēlēšanu komisijai, taču tā uzticēja lemšanu Saeimai. Lai arī balsojums Saeimā bija vienprātīgs, bez garām debatēm un kārtīgas kritikas devas no opozīcijas puses neiztikts arī šoreiz.

Ģenerālprokuratūra uzsākusi kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar valsts atbalstu kokrūpniekiem.

Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuāli.

Latvijā uz trim mēnešiem par 15,2 % samazinās akcīzes nodokli dīzeļdegvielai.

Ziemeļkorejas un Baltkrievijas vadoņi parakstījuši sadarbības līgumu.

Latvijā pērn samazinājās autoavārijās viegli ievainoto cilvēku skaits, savukārt smagi ievainoto un bojā gājušo skaits nedaudz pieaudzis.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņojis, ka Ungārija pakāpeniski pārtrauks gāzes piegādi Ukrainai, ja netiks atjaunots krievijas naftas tranzīts caur izpostīto naftas vadu "Družba".

Kā zinātnieki ierauga to, ko citi nepamana? Kas ir pamatā jauniem atklājumiem? Raidījumā Monopols saruna ar institūta "BIOR" Mikrobioloģijas un pataloģijas laboratorijas vadītāju Žaneti Šteingoldi. 

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē apskatām divus kardināli dažādu mērogu darbus – Kristenas Stjuartes debijas pilnmetrāžas filma "Ūdens hronoloģija" piedāva filmveidi, kas paliek iespējami tuvu ādai, ķermeniskai pieredzei un subjektīvām emociju ainavām, savukārt Fila Lorda un Kristofera Millera “Projekts “Ave Marija”” piedāvā skatītājam nonākt kosmosa plašumos, lai nodibinātu strapgalaktiskas draudzības. Abi darbi ir ambiciozi, taču, vai tiem izdodas sasniegt izvirzītos mērķus?

"Ūdens hronoloģijas" pamatā ir 2011. gadā izdotais lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Lidijas Juknēvičas autobiogrāfikais romāns ar tādu pašu nosaukumu. Tajā viņa skarbā, neizskaistinātā valodā atklāj ģimenē valdošo disciplīnu, tēva seksuālo un fizisko vardarbību 70. un 80. gadu  savas dzīves gaitas pēc pārdzīvotā. Te rodas jautājums – vai biogrāfiskam materiālam ir jebkāda atbildība sekot klasiski “pareizas” dramaturģijas sliedēs?

Filma atvirzās no intereses par notikumu attīstību (lai gan Stjuarte to atstāj ļoti skaidru) un pievēršas afektiem, kas kā caur ūdens virsmu izkropļo dažādus notikumus. Epizodē spriežam – vai Stjuartei un filmas dzinējspēkam, aktrisei Imodženai Pūtsai, izdodas noturēt skatītāja iesaisti cauri visiem asociatīvajiem serpentīniem?

Fils Lords un Kristofers Millers ir labi pazīstami Holivudas izklaides kino veidotāji, taču viņu jaunākais sniegums, rakstnieka Endija Vīra romāna "Projekts "Ave Marija"" ekranizācija, publiskajā telpā šķiet apvīts ar īpašu slavu. Kāpēc? Un vai filma piedāvā ko vairāk nekā klasisks izklaides kino?

Sarunā apspriežam filmas himbo – moderno "Lielo Lebovski" Raienu Goslingu, pieskaramies tipveida tēlveides ābecei un vērtējam to, vai Holivudas kontekstā nu varam runāt par "vientuļš vīrietis izplatījumā" apakšžanru.