Raidījumā Kurp griezies, pasaule? saruna ar Ravanu Osmanu (Rawan Osman), Vācijā dzīvojošu sabiedrisko aktīvisti un lektori, kuras tēmas ir arābu pasaules antisemītisms, ideoloģiskais radikālisms un Izraēlas un arābu valstu attiecību normalizācijas jautājumi.

Šī viņas ievirze var šķist paradoksāla, ja zinām, ka Ravana Osmana dzimusi Sīrijā un uzaugusi Libānā, kur sabiedrībā joprojām norma ir gluži pretēji uzskati, tai skaitā pašas Izraēlas valsts pastāvēšanas noliegums.

Sevišķi rūgtus pārdzīvojumus Ravanai Osmanai nesa 2023. gada 7. oktobra grupējuma "Hamās" teroristiskais iebrukums Izraēlā. Tā iespaidā viņas teiktais dažos aspektos ir kategorisks un diskutabls. Tomēr Ravanas Osmanas redzējuma pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma vērtības, par kurām jau atkal nākas cīnīties šodienas pasaulē. 

Nesen Ravana Osmana viesojās Latvijā, kad tapa Latvijas Radio. 

Kā mēs saprotam, nav viegli nostāties pret savas tautas, savas izcelsmes vides dominējošo viedokli, it īpaši, ja šī tauta gadu desmitiem dzīvo ar savu vēsturiskā procesa upura izjūtu. Vai varat pastāstīt, kas jūs pamudināja uz šādu neordināru nostāju un dzīves ceļu?

Ravana Osmana: Tas vienmēr ir neierasti, kad kāds ar manu izcelsmi pauž atbalstu Izraēlai. Tāpēc, varbūt, jūsu klausītājiem man vajadzētu pastāstīt, ka esmu pa pusei sīriete, pa pusei libāniete, dzimusi musulmaņu ģimenē. Mans tēvs ir sīrietis, no Damaskas, Sīrijas galvaspilsētas; viņš ir sunnīts. Mana mamma ir šiītiete no Bekās ielejas Libānā. Šī ieleja tiek uzskatīta par „Hezbollah” cietoksni, un „Hezbollah” ir atzīta par teroristisku organizāciju, vismaz daļā no Rietumu pasaules. Tā ir organizācija, kas sevi veltījusi Izraēlas valsts iznīcināšanai. Tāpēc es uzaugu sabiedrībā, kurā tiek intensīvi skalotas smadzenes, kas dzīvo kā daļa no t.s. „Pretestības ass”.

Tiem, kas nezina – „Pretestības ass” ir alianse Tuvajos Austrumos, kuru kopš 1979. gada vada Irānas Islāma Republika. Irānas režīms uztur un dod patvērumu satelītgrupējumiem Tuvajos Austrumos. Viņiem ir kaujinieki Irākā, iepriekšējais Sīrijas režīms Asada vadībā bija viens no viņu lielākajiem sabiedrotajiem. „Hezbollah” ir Libānas politiska partija, bet ar savu bruņoto spārnu tā kļuva spēcīgāka par pašu Libānas valsti. Tāpat hutiešu kaujinieki Jemenā, kas traucē globālo tirdzniecību, kā daudzi, domājams, zina, atkārtoti uzbrūkot kuģiem Sarkanajā jūrā. „Pretestības ass pretojas” Izraēlas valsts pastāvēšanai un ir zvērējusi iznīcināt Izraēlu un padzīt visus ebrejus no mūsu reģiona.

Es piedzimu 80. gados un uzaugu ar šo vēstījumu. Es uzaugu sabiedrībā, kas slavināja ne vien mocekļa nāvi, bet arī terorismu. Es to saku tāpēc, ka Libānā, atšķirībā no palestīniešu sabiedrības, neviena māte tomēr neuztvertu ziņas par sava dēla nāvi vai to, ka viņš ir kļuvis par kaujinieku, ar to prieku, kāds tiek pausts palestīniešu sabiedrībā. Tas ir pretrunā ar cilvēka dabu.

Kad jūs Eiropā skatāties mākslas vai dokumentālās filmas par teroristisko uzbrukumu Olimpiskajās spēlēs 1972. gadā, jūs jūtaties pavisam citādi, nekā jutāmies mēs, kad katru gadu to skatījāmies. Arābu pasaulē, un arī progresīvajā un liberālajā Libānā, palestīniešu teroristi, kas nogalināja 11 Izraēlas sportistus, joprojām tiek uztverti kā varoņi. Tas ir tas, ko es saprotu ar terorisma slavināšanu. Jāsirs Arafāts, rotājies ar kefiju – tradicionālo galvassegu, kuru viņš padarīja par pretestības simbolu, bet arī par terorisma simbolu, kā es to saprotu tagad, kad esmu pametusi arābu pasauli.

Jā, nav viegli paust viedokli, kas ir pretrunā ar valdošo, taču es neesmu unikāla arābu pasaulē. Tādu balsu ir daudz, pateicoties internetam, kas ir mainījis piekļuvi Izraēlas vēstījumam.

Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši ieteikumus, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem, tomēr nozarē strādājošie pret tiem ir kritiski. Kāpēc jauniešu seksuālā veselība ir tik "karsts kartupelis" un kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās? Ģimenes studijā diskute bērnu un pusaudžu ginekoloģe Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētaja profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā Anda Ķīvīte-Urtāne, kā arī organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.

Uz sarunu bija aicināts arī viens no nesen prezentētā pētījuma "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā" autoriem, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Manuels Fernandess, taču viņš atteicās studijā diskutēt ar uzaicinātajām viešņām, jo piedalās sarunās, kurās iespējama cieņpilna komunikācija. 

Kaut arī teorētiski izglītība par seksuālo un reproduktīvo veselību ir iekļauta obligātajā skolu mācību programmā, tomēr ekspertu viedoklis - tā ir fragmentāra un jauniešiem nesniedz pietiekamas zināšanas. Par to liecina gan salīdzinoši liels grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, gan jauniešu augstā inficēšanās ar HIV AIDS un citām seksuāli transmisīvām slimībām. 

Ir bijuši vairāki mēģinājumi piedāvāt papildus mācību materiālus, lai skolotāji jēgpilnāk varētu ar saviem audzēkņiem runāt par šiem jautājumiem, tomēr vienmēr tas izraisījis diskusijas un kritiku. Šobrīd nozarē strādājošie aktīvi iebilst Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem.

"Skolā 2030" ietvarā dzimumaudzināšana nav atsevišķs priekšmets, bet to var apgūt dabaszinātņu, arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Kā informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras speciālisti, valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēns ievēro personīgo higiēnu, skaidro ar reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un profilakses nozīmi, skaidro cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizē rīcību reproduktīvās veselības jomā. Proti, dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme. 

Aviācijas nozare atkal piedzīvo grūtības, šoreiz saistībā ar notiekošo Tuvajos Austrumos. Kā šie notikumi ietekmē lidostas "Rīga" darbību un attīstības plānus? Krustpunktā izvaicājam RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Latvijā gandrīz katrs trešais skolēns mācību iestādē ir saskāries ar vardarbību. Tas ir augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienības un daudzās citās valstīs.

Ģirts Cēlājs, liepājnieks, skolnieces tētis: „Spļaušana, grūstīšana, apvainojumi, “body shamings” [ķermeņa kaunināšana].”

Lai ar to cīnītos, no nākamā mācību gada skolām obligāti jāievieš kāda labbūtības veicināšanas vai vardarbības mazināšanas programma.

Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: „Ministrijai ir jārespektē skolas autonomija, un nevienai skolai tieši un direktīvi nevar ieteikt, ka, lūdzu, ņemiet vienu vai otru programmu!”

Eksperti ir vienisprātis – tas nebūs brīnumlīdzeklis. Svarīgi ir ne tikai ieviest instrumentus, bet arī tos reāli izmantot.

Mārtiņš Roberts Stabiņģis, Pusaudžu resursu centra klīniskais un veselības psihologs: „Mēs varam iedot jebkādus rīkus, ielikt tos šķūnītī un tie tur stāvēs 20 gadus. Kāds no tā ir labums?”

Vai obligātās vardarbības mazināšanas programmas Latvijas skolās kļūs tikai par ķeksīti, vai arī dos reālu efektu? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Šoreiz Monopola sarunā savīsies tradicionālais ar mūsdienīgo, jo tieši šāda kombinācija atrodama “Baltu rotu” smalkajos darinājumos. Studijā viesos uzņēmuma “Baltu rotas” dibinātāja un galvenā dizainere Inita Straupe.

Iekarojis starptautisko dizaina skatuvi, viņš turpina darboties arī Latvijā, izaicinot sevi arvien jaunos formātos. No sadarbības ar vienu no lielākajiem tehnoloģiju milžiem - "Instagram" līdz scenogrāfijai Dailes teātra lielajai skatuvei. Kā top dizains starp Latviju un Amsterdamu? Monopolā saruna ar dizaineru Germanu Ermiču.

Izdevums “Kino Raksti” pērn atzīmēja 25. jubileju. Sākotnēji drukātais žurnāls, kas 2015. gadā pārcēlās uz dzīvi virtuālajā vidē, šonedēļ atkal sagaida turpinājumu fiziskā formātā. Tas gan atšķirsies no agrāk izdotajiem žurnāliem. Drukātajā izdevumā 106 lappusēs ietverti 14 autoru raksti, piezīmes, intervijas, fotostāsti un daudz kas cits. Jauno krājumu „Kino Raksti. Arhivālijas” pārskatām kopā ar žurnāla redaktori Daci Čauri.

Neapstāties domāt un mācīties, atsvaidzināt zināšanas, ieraudzīt pasauli tādu, kādu to redz jauni cilvēki, - spriež seniori, kas apmeklē kultūrizglītījošas lekcijas. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Tālākizglītības centrs sadarbībā ar biedrību „Vecmāmiņas.lv” Trešās paaudzes universitātes ietvaros senioriem rīko lekcijas.  Pašlaik rit lekciju cikls „Kultūras izpratne, kritiskā domāšana un radošā pašizpausme”. Programma paredzēta, lai veicinātu senioru kultūrizglītību, savstarpējo sadarbību un aktīvu iesaisti sabiedriskajā dzīvē.

Lekcijas un semināri notiek klātienē Kultūras akadēmijas Gara mājā, noslēgums  paredzēts 10.jūnijā, kad  dalībnieki saņems Latvijas Kultūras akadēmija apliecību par tālākizglītības kursa apguvi.