Dodamies uz Daugavpili, lai radioesejā „Vienā laivā” atklātu “Hekubes” iestudējumu Daugavpils teātrī, nonāktu Rotko muzejā un pamanītu ledus iešanu Daugavā. 

Kultūras rondo aicinām klausīties un domāt par vienu no pasaulē pazīstamākajiem latviešu komponistiem – Pēteri Vasku un viņa mūziku. Aprīļa vidū Pēterim Vaskam apritēs 80, un to koncertos atzīmēs daudzi Latvijas profesionālie mūziķi un kolektīvi. Raidījumā saruna ar diviem Vaska domubiedriem un dziļiem viņa mūzikas pazinējiem – diriģentu Sigvardu Kļavu un mūzikas žurnālistu Orestu Silabriedi.

"Nav nekas daudz jādomā, aprīlī ir jādzied Pētera Vaska mūzika. It sevišķi šogad, it sevišķi Ciešanu nedēļā, kur Pēterim ir tik daudz godīgas pārdzīvojumu pilnas lūgšanas," atzīst Sigvards Kļava.

Aprīļa vidū savu 80 gadu jubileju svinēs komponists Pēteris Vasks Aprīlis jau allaž ir bijis Pētera Vaska mūzikas mēnesis, bet komponista apaļās jubilejas gadā tas izskanēs vēl jo spilgtāk. Līdzās šajā nedēļas nogalē gaidāmajai Mūzikai divām klavierēm gan Rīgā, gan Liepājā un aprīļa beigās gaidāmajam Pētera Vaska mūzikas festivālam Cēsu koncertzālē būs arī trīs koncerti, kur Vaska mūziku īpašā godā cels Latvijas Radio koris, un pirmais no šiem koncertiem jau pēc nedēļas - 1. aprīlī.

Pārrunājam komponistam raksturīgo skaņu valodu, kas jau kļuvusi par latviešu kultūras kanonu, un dažādajām dzīves metamorfozēm.

Kas ir viņa mūzikas kodols, kas raksturo Pētera Vaska mūziku un padara to tik nesajaucamu ar kādu citu?

Orests Silabriedis: Es teikšu pavisam vienkārši - tā ir tikai šim konkrētajam komponistam raksturīgā harmoniskā domāšana, harmoniju līdzās nostatījumi, akordu secības. Tas padara šo mūziku visatpazīstamāko. (..) Jau no pirmajām kora dziesmām un jau no pirmajiem darbiem stīgu instrumentu orķestrim mēs jūtam, ka šis komponists harmoniski vēlas iet tieši šādu ceļu. Tieši šādas ir viņa izvēlētās akordu attiecības. Man liekas, ka tas vispirms padara Pēteri mūzikā atpazīstamu.

Sigvards Kļava: Nevaru nepieminēt to, ka Pētera mūzikā visu laiku klātesamībā ir pārdzīvojuma moments. Pēteris rāda skaņu rakstu pārdzīvojot. Pēteris lasa Knuta Skujenieka dzeju pārdzīvojot vai jebkuru citu dzeju, kuru viņš pēc tam ietver mūzikā vai lūgšanā.

Kad jau pirms daudziem gadiem pirmoreiz Pēteris nāca pie kolektīva, viņš vienmēr bija emocionāli sakāpināts par to, vai tiešām mēs to visu darām ar sirdi un dvēseli, vai mēs kā profesionāļi neatdziedam kaut kādas notis. Pēteris ir pirmais, kas dod to impulsu, ka mūzika jau nav notis, mūzika ir dvēseles pārdzīvojums. 

Iestudējot, brīžam visgrūtākais ir panākt skanējumu tādu, kur lielā māksla vai lielais piepildījums ir pašās skaņās, skaņas iekšienē. Vienalga, vai darbs ir garš vai īss. Tādā ziņā Pētera mūzika atplaukst pārsvarā ne pirmatskaņojumā, bet atplaukst tad, kad tu jau vari salīdzināt, kā tas ir, kad tu jau 10. reizi vai 50. reizi to atskaņo. Cik ārkārtīgi visu laiku paveras tā telpa, kā mūzika ielaiž Pētera lielajā pārdzīvojuma dziļumā. 

Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas izceltajiem pētījumiem ir Latvijas Biomedicīnas studiju centra pētnieku darbs pie vakcīnas pret Laima slimību. Pavasaris klāt, mostas arī galvenie Laimas slimības pārnēsātāji - ērces, tāpēc arī par šo pētījumu vairāk runājam ar tā autoriem. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Biomedicīnas un pētījumu centra vadošais pētnieks Kalvis Brangulis un Latvijas Biomedicīnas un pētījumu centra vadošais pētniece Dagnija Tupiņa.

Pagājušajā nedēļā Latvijā iestājies astronomiskais pavasaris, kas šogad arī ir pēdējais no visiem, jo pārējie pavasara veidi jau bija pasteigušies agrāk.

Šogad visi pavasari klāt bija ļoti laicīgi. Solārais kā parasti iestājās 6. februārī, kad beidzas trīs tumšāko mēnešu periods. Tad februāra beigās, diennakts vidējai temperatūrai stabili paaugstinoties virs nulles, sākās meteoroloģiskais pavasaris. Pēc tam, kā nu kurā vietā, bet arī līdz marta vidum ir sācies fenoloģiskais pavasaris, kad mostas dzīvā daba, parādās pirmās augu veģetācijas pazīmes un masveidā sāk atgriezties gājputni. Protams, putnu migrācija turpināsies vēl labu brīdi.

Tad vēl atsevišķi izšķir klimatisko pavasari. Tas ir tāds vidējais ilggadīgais datums, kad iepriekšējā trīsdesmitgadē ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, un šis datums ir 11. marts. Kad būs pagājusi šī desmitgade, tad 2031. gadā datus pārrēķinās un ir diezgan droši, ka klimatiskā pavasara iestāšanās būs kļuvusi agrāka.

Protams, ir kalendārais pavasaris, kas iestājas 1. martā, bet kam ar laikapstākļiem nav nekāda diža sakara. Un 20. martā sākās arī astronomiskais pavasaris.

--

Bet iknedēļas saruna šoreiz ar pastnieci ciklā, kurā ar dažādu profesiju pārstāvjiem runājam viņu darbu, kas cieši saistīts ikdienā ar laika apstākļiem. Rusudana Pankule ir pastniece Skrīveros un sarunas ieraksts noritēja skaitā vietā - Aizkraukles pilskalnā, Daugavas krastā.

Rusudana Pankule jau 30 gadus strādā par pastnieci. Savulaik visur pastu piegādājusi ar velosipēdu gan ziemā, gan vasarā. Tagad "Latvijas Pasts" nodrošina automašīnas pastniekiem. Sarunā uzklausām viņas novērojumus par laikaapstākļiem un to izmaiņām.

2026. gada 4. maijs ir diena, kad beigsies ārstu papīra formā izrakstīto nosūtījumu ēra. Turpmāk pacienti elektroniskos nosūtījumus varēs apskatīt portālā "eveseliba.gov.lv". Arī par citiem  e-veselības jaunumiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (LDVC) valdes loceklis Juris Gaiķis, Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas

Tuvāko gadu laikā jānovērš sadrumstalotība latviešu valodas mācīšanā pieaugušajiem, uzticot šo funkciju Latviešu valodas aģentūrai. Tāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere, kas atspoguļota konceptuālā ziņojumā. Taču šo ziņojumu nav saskaņojušas ne vairākas citas ministrijas, ne nevalstiskās organizācijas. Ministrijas plāns saskāries ar plašu kritiku.

Kopumā ik gadu dažādos kursos latviešu valodu mācās līdz pat 6000 pieaugušo. Galvenā atbildīgā par latviešu valodas apguvi ir Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr latviešu valodas mācīšanā pieaugušajiem iesaistītas vairākas ministrijas un citas valsts institūcijas. Valsts valodas kursus mēdz piedāvāt arī pašvaldības.

Valsts kontrole pērn atzina, ka latviešu valodas mācības nav jēgpilni koordinētas, tās organizē nesaskaņoti un trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu. Tāpēc trūkst skaidrības, cik tad pieaugušo mācās latviešu valodu, ne vienmēr mācību beigās jākārto eksāmens. Arī valdības deklarācijā solīts ieviest vienotu mehānismu valodas mācīšanai.

Latvijas Mākslas akadēmijā šonedēļ atklās Japānas dizaina ceļojošo izstādi. Izstādē apkopoti tādi dizaina objekti, kā mēbeles, tehnoloģiju produkti, iepakojums un rotaļlietas. Tie ir lielākoties tieši ikdienā lietojami priekšmeti, kas atklāj dizainu kā neatņemamu Japānas dzīvesveida daļu. Izstādes rīkotāji norāda, ka Japānas dizaina pamatā ir vienkāršība, precizitāte un cieņa pret materiālu. Plašāk par izstādi Sintijas Ambotes ierakstā.

Uz Latvijas mākslas akadēmijas telpām atceļojusi izstāde “Japānas dizains šodien 100”. Akadēmijas izstāžu koordinatore Inese Rozentāla rāda vairāk nekā 100 izstādītos dizaina objektus, kurus plaši izmanto sadzīvē. Tie ir krēsli, tējkannas, kasešu un plašu atskaņotāji, pildspalvas, papīra naži, iepakojumi, rotaļlietas, kāju protēzes, divriteņu detaļas un citi industriāli ražoti priekšmeti, kurus kopā ar izstādes koordinatori raksturo arī ekspozīcijas scenogrāfijas veidotājs, Dizaina nodaļas asociētais profesors Ervins Pastors.

Izstādē apskatāmi galvenokārt Japānas dizaina objekti, kas radīti pēc 2000. gada, kā arī atsevišķi aizvadītajā gadsimtā tapuši priekšmeti. Viens no tiem ir Sori Yanagi 1956. gadā radītais ‘’Tauriņa krēsls’’.

Izstādes pārstāvji norāda, ka Japānas dizains arī pasaulē augstu novērtēts ar savu līdzsvaru starp funkcionalitāti un estētiku. Būtiska loma ir arī dabiskiem materiāliem, minimālismam un uz cilvēku centrētai pieejai. Pastors vērtē, ka izstāde varētu būt īpaši noderīga arī dizaina studentiem.

Japānas dizainam veltītā ceļojošā izstāde veidota sadarbībā ar Japānas vēstniecību Latvijā un Japānas fondu. Starptautiski izstāde jau demonstrēta dažādās valstīs un Latvijas Mākslas akadēmijas aulā to varēs aplūkot no 25. marta līdz 17. sprīlim.

Agrāk nekā jebkad iepriekš, jau no marta sākuma, šoreiz tiek komplektēti vēlēšanu iecirkņi gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām rudenī. Tā Latvijas Radio stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekššedētājs Māris Zviedris.

CVK ļoti respektē Valsts prezidenta ieteikumu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšanu veikt manuāli. Zviedris sacīja, ka visdrīzākajā laikā pieņems lēmumu. Viņš nedaudz precizēja iepriekš teikto, ka šāds lēmums neko neietekmēs finansiāli. Tā nav, teica Zviedris. Viņš norādīja, ka ir laicīgi jāparedz līdzekļi tam, lai veiktu balsu skaitīšanu ar rokām.