"Tagad tu esi tas cilvēks, ar ko es varu parunāt," Kaivai saka Jāņa mamma Māra. Jānis pirms gada nomira, un tas abu sieviešu dzīves ir izmainījis līdz nepazīšanai. Pēc zaudējuma abas ir kļuvušas tuvākas. "Samazinājusies konkurence," smejas Kaiva. Abas runā biežāk, un Kaiva Mārai kļuvusi par cilvēku, kuram piezvanīt, kad vajag atbalstu. 

Kaivai ikdienā palīdz klusums, jaunais darbs, kur negaida, ka viņa būs tāda pati kā iepriekš, un melnais humors. "Es mēdzu mest ārā melnus jokus," saka Kaiva. Savukārt Māra strādā bērnudārzā – darba dienās var domāt tikai par to. Ja Kaivai būs jaunas attiecības, viņa sagaida, ka jaunais partneris pieņems Māru kā viņas ģimenes locekli.

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatori - Sendija Burka-Šaicanova un Ernests Valts Fjodorovs, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena. 

Daugavpils teātrī ir iestudēta antīkās pasaules traģēdija - meistara Eiripīda traģēdija "Hekube". Un Daugavpils teātrī notiekošajam šobrīd sekot ir sevišķi interesanti, jo jau vairāk nekā desmit gadus tur top arī iestudējumi latgaliski. Iesākumā tās bija joku ligas, bet pēdējos gados tā ir jau lielā klasika.

Pirms trim gadiem tapa norvēģu mūsdienu dramaturga Jūna Foses "Kaids nūteikti atīs" Oļega Šapošņikova režijā, un tagad arī "Hekube". Uz Daugavpils teātra skatuves Eiripīds skan latgaliski ļoti poētiskā, ļoti skaistā Kristīnes Veinšteines pārlikumā.

Kristīnes Veinšteines veikums, jau gadiem ilgi šādā veidā teātrī popularizējot latgaliešu valodu, nupat tika novērtēts arī ar Latgales kultūras gada balvu "Boņuks".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām.

Rinkēviča ieskatā Eiropas Prokuratūras sniegtā informācija par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos  rada jautājumus par drošu vēlēšanu procesu un balsu skaitīšanu gaidāmajās vēlēšanās.

Prezidenta aicinājumam par balsu skaitīšanas kārtību likumdevēja vēlēšanās dienas gaitā pievienojušās arī vairums Saeimas frakciju.

Tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidents ļoti centās nepārkāpt diplomātisko etiķeti savos izteikumos. Taču neapmierinātība ar radušos situāciju bija skaidri saklausāma, un viņš arī skaidri lika noprast, ka līdz šim atklātībā nākusī informācija ir tikai skandāla redzamā daļa. Rinkēvičs atkārtoja jau iepriekš izplatītajā paziņojumā pausto tēzi, ka nepieciešams nodrošināt godīgu un caurspīdīgu vēlēšanu norisi. Turklāt tādu, kas neradītu šaubas par pašu procesu.

Centrālo vēlēšanu komisiju Edgars Rinkēvičs aicinājis ne tikai skaidri dot ziņas sabiedrībai par likumdevēja vēlēšanu kārtības nodrošināšanu, bet arī laikus vienoties par to, ka balsis jāskaita ar rokām – un daudz laika Smilšu ielā esošajai iestādei nav palicis.

Uz precizējošu jautājumu, vai lēmums par manuālu balsu skaitīšanu būtu saistīts ar sākto izmeklēšanu, vai iespējamām šaubām, kas rastos, izmantojot noteiktus ieteikumus, Rinkēvičs norādīja, ka tieši pirmais iemesls ir pietiekams pamatojums.

--

Jau ziņots, ka tiesībsargājošās iestādes pagājušajā nedēļā nāca klajā ar informāciju par iespējamu krāpšanos pusotra miljona eiro vērtos valsts IT iepirkumos. Lietā aizturēts 21 cilvēks, tostarp valsts amatpersonas.

Valsts prezidents aicina rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli.

Šorīt nogranda divi sprādzieni Kijivas piepilsētā Bučā. Notikušais kvalificēts kā terora akts un aizturēts arī aizdomās turamais.

Pie Valsts prezidenta apspriež enerģētikas attīstības plānus.

Pilnā sparā visā Latvijā sākusies pieteikšanās skolēnu vasaras nodarbinātības programmai.

Jelgavā sākas Latvijas hokeja virslīgas pusfināls.

Runājot par diasporu, nevaram nepieminēt Latvijas cittautiešus – vai sasniedzam un uzrunājam arī viņus? Kam viņi jūtas piederīgi un kā Latvijas diasporas politikas veidotājiem uzrunāt arī viņus? Saruna par šo raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Diskutē Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas intitūta vadošais pētnieks, Mihails Hazans, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors un vadošais pētnieks, un Ingūna Mieze, portāla "Baltic-ireland.ie" žurnāliste. Ierakstā uzklausām Jūliju Norveli, Luksemburgas latviešu kora vadītāja.

Latvijas diaspora nav tikai etniskie latvieši. Vienlaikus publiskajā telpā citas balsis un tradīcijas mēs diezgan maz dzirdam. Tomēr ir maldīgi domāt, ka no Latvijas aizbraukuši tikai latvieši, tie ir arī Latvijā dzīvojošie cittautieši. Dzirdot stāstus, ka latvieši tieši pēc aizbraukšanas ir sajutuši sevī īstu latvieti, mēs uzdodam jautājumu: vai, esot svešumā, ir vieglāk kļūt par latvieti arī cittautietim? Vai gluži pretēji – tā ir varena iespēja norobežoties no piederības Latvijai? 

Diskutējam, kā sevi identificē diasporā dzīvojošie mūsu cittautieši, vai Latvijas diasporas politika sasniedz un uzrunā arī viņus un vai viņiem to vajag? 

Nesen saņēmām šādu ieteikumu: vajadzētu runāt par skolotāju veselību, pēdējā laikā birst kā pupas ar dažādām kaitēm. Daudz runā par labbūtību skolā, bet parasti bērnu kontekstā. Skolotājiem jātiek galā pašiem. Saruna par skolotāju labbūtību un to, kā to var ietekmēt attiecības ar kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem. Vai skolotājiem ir laiks rūpēties par sevi, lai nepazaudētos misijā palīdzēt citiem?

Ģimenes studijā sarunājas skolotāja un veselībpratības trenere Dace Kravale, izaugsmes trenere, grāmatu autore Kristīne Vilcāne un Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere.

Sieviešu līdztiesības jautājumi, vardarbības problēmas vienmēr izraisa asas diskusijas. Var minēt, kādēļ, bet skaidrs, ka būtiskas pārmaiņas attiecībā uz sieviešu tiesībām ir nesena pagātne, ja lūkojamies sabiedrības vēsturē kopumā. Mūsdienās sievietes ir augstākajos valsts amatos, sievietes drīkst darīt visu to pašu, ko vīrieši, šķēršļu nav. Kādēļ arvien runājam par līdztiesības problēmām?

Par šiem jautājumiem runājam Krustpunktā ar biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības tīkls" valdes priekšsēdētāju Inetu Ielīti.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ēnu ekonomiku un tās apkarošanas plānu. Valsts kontroles kritika un secinājumi, ka plānā nav ambīciju un ar lielgabalu tiek šauts pa zvirbuļiem, sacēla pamatīgu emociju vētru gada sākumā. Tagad, kad emociju putekļi nosēdušies, lūkojam saprast, ko un kā šajā plānā varbūt vajag mainīt.

Diskusijā “Ko un kā mainīt valsts pieejā ēnu ekonomikas ierobežošanai?” Valsts kontrole nāca klajā ar lietderības revīzijas ziņojumu par šo tēmu un secinājumi nebija glaimojoši. 

Plāni tiek izstrādāti plānu pēc, tāpēc, ka iepriekšējais ir beidzies un lielākoties tie īsti neko neparedz sasniegt, turklāt mērķi nav jēdzīgi izmērāmi, prioritātes apšaubāmas, vērtē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. 

Par laimi, šis nav ziņu raidījums, līdz ar to var atļauties teikt visai tieši, ar viedokli un attieksmi – izskatās, ka kritiku Finanšu ministrija ignorē joprojām, par jaunām lietām gatavi padomāt vien pie nākamā plāna izstrādes un turpināt tādā pašā garā kā līdz šim, jo Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ticis pie vārda, lielākoties atkārto, ka kolēģi ministrijā strādā labi, visiem paldies, plāns ir labs, tikai Saeima nepareizi balso. 

Teju zem katra Valsts kontroles vārda parakstās un atbildi parādā Finanšu ministrijai nepaliek Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Apakškomisijas ikdiena paiet darbā ar visām tām nozarēm, kuras plānā ignorētas, savukārt, tā kā tās nav plānā, tad tās ignorē arī valdība. 

Šai kritikai pievienojas arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Viņaprāt, dažkārt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi beigu beigās apkaro pašu ekonomiku, jo ir vērsti uz sodīšanu, papildu regulāciju, papildu atsaitēm, sertifikātiem. Bet gadījumos, kad šos labi iecerētos pasākumus bez sodīšanas pātagas pavada arī kādi motivējoši “burkāni”, labumi ir vai nu novēloti vai vispār pazūd procesā. 

Ir jābeidz izlikties, ka plāns strādā, tā būtu daudz veselīgāka pieeja – tiešs ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Teorētiskā, pētnieciskā, aprakstošā daļa ēnu ekonomikas apkarošanas plānam tiešām ir laba, tam pievienojas vadošais ēnu ekonomikas pētnieks Latvijā Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Arnis Sauka. Viņaprāt, bez tādas vispārīgas kritikas, ka vajag pārskatīt un darīt labāk, ko Valsts kontrole veltījusi Finanšu ministrijai kā plāna autoriem, daudz vērtīgāki būtu bijuši konkrēti ieteikumi, padomi, rīcības, kas diemžēl izpaliek. Tāpat, pētnieks secina, ka, ja Finanšu ministrijai liek apkarot ēnu ekonomiku, tad likumsakarīgi sanāk kontrolējoši un represīvi.