Skulpturāli objekti ar atšķirīgu rokrakstu un vēstījumu pašlaik skatāmi Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Marta vidū tur atklāja divas izstādes: jaunās mākslinieces Paulas Punkstiņas „Rūpju bultas” un Šveices mākslinieces un mūziķes Severīnas Heicmanes-Pocas izstādi ar nosaukumu „Pierimt rītausmā”.

Severīnas Heicmanes-Pocas  izstāde „Pierimt rītausmā” un Paulas Punkstiņas „Rūpju bultas”  kim? Laikmetīgās mākslas centrā līdz 19.aprīlim.

“Ja skatuves dēļi sāktu runāt” ir labdarības koncerts teātra vecmeistaru atbalstam, kuru rīko fonds “Rampa A”. Par tradīciju rūpēties par teātra senioriem Kultūras rondo saruna ar fonda pārstāvjiem. Par gaidāmo notikumu stāsta koncerta režisore Marija Bērziņa, viena no koncerta dalībniecēm, aktrise un režisore Dita Lūriņa, kā arī fonda “Rampa” valdes priekšsēdētāja, aktrise Daiga Gaismiņa.

30. martā plkst. 19.00 Latvijas Nacionālā teātra lielajā zālē notiks labdarības koncerts, kura mērķis ir atbalstīt aktierus un režisorus, kuri savu mūžu atdevuši teātra skatuvei un skatītājiem. Koncertā uz vienas skatuves satiksies gandrīz 40 aktieru un topošo aktieru no visiem Latvijas teātriem.

Ja skatuves dēļi sāktu runāt, tiem droši vien būtu tik daudz stāstu, ka teātri varētu pārdot biļetes uz tiem vien. Bet šoreiz koncertā ar šādu nosaukumu tiksies un stāstus stāstīs aktieri, kuri apvienojušies teātra senioru atbalstam.

"Mēs mēģināsim aplūkot, protams, ar humoristisku piesitienu, aktieri kā fenomenu. Kā tas tā varētu būt, ka piedzimst mazs bērniņš, ka Dieviņš viņu nosūta no debesīm uz zemi un viņš pēkšņi izdomā kļūt par aktieri. Izsekot aktiera mūžam no bērnības līdz tam brīdim, kad viņš, iespējams, jau ir devies garajā mūžā, bet viņa atstātā enerģija uz skatuves vēl dzīvo," gaidāmā koncerta ieceri un nosaukumu skaidro Marija Bērziņa. "Tur, protams, ir daudzi stāstu. Mēs mēģināsim nevis pierādīt, bet vienkārši saprast, ka aktieris ir ļoti cilvēciskas, ļoti ievainojam, ka aktiera sirds ir ļoti trausla un sargājama. Mēģināsim tam iziet cauri ar skaņdarbu palīdzību, būs gan šūpuļdziesmas, gan arī dziesmas no teātra izrādēm. Tāds labs un feins rasols, kura laikā mēs iziesim cauri visam šim aktiera dzīves gājumam."

Koncertā piedalīsies dažādu paaudžu aktieri, to svinīgi atklās vecmeistari Olga Dreģe un Uldis Dumpis. 

Savukārt pasākuma otrajā daļā - labdarības izsolē "uz skatuves iznāks aktieru radītie darbi un varēsim redzēt, cik aktieri ir talantīgi dažādās sfērās". 

Izsole ir notikusi arī iepriekšējos pasākumos, vienmēr ir kāda tematiska ievirze bijusi.

"Šogad mēs nolēmām koncentrēties uz aktiera talantiem ārpus skatuves. Tur atklājas ļoti interesantas lietas, ko tikai mūsu kolēģi nedara," stāsta Daiga Gaismiņa. "Piemēram, man ir tādas lietas kā Valmieras teātra jauno aktieru audzēti un marinēti Halapenjo pipari. Tie, kas "Facebook" vairāk rosās, zina, ka Krišjānim Salmiņam ir tepiķīši, kurus viņš veido speciālā tehnikā. Nezinu, kā to tehniku sauc. Mīksti, pūkaini, skaisti tepiķīši. Protams, daudzi zina, ka Vilis Daudziņš zīmē. Mums būs arī Viļa Daudziņa veidots Andra Keiša portrets, ko varēs izsolīt. Piemēram, Baiba Broka piedāvāja, ka viņa varētu kādam nogriezt matus, jo viņa to dara savā ģimenē, savā paziņu lokā. Domāju, ka šī arī būs ļoti ekskluzīva iespēja kaut ko tādu iegādāties."

Vēl izsolē varēs iegādāties Sigitas Pļaviņas veidotu māla šķīvi, kā arī viņa piedāvās savas meistarklases. Būs arī  Olgas Dreģes adīts lakats. Ilze Ķuzule-Skrastiņa piedāvās savu kombuču, būs Arta Drozdova medus,  Jura Hirša medīta brieža desa.

"Laikam visvistrakākā lieta varētu būt Mārtiņa Brūvera ķerta bebra dziedzeru uzlējums. Būs visādām gaumēm," atzīst Daiga Gaismiņa.

Kā atgādinājums parūpēties par tiem, kas reiz stāvējuši skatuves rampas spožajās ugunīs, 2008.gadā tika dibināts fonds Latvijas teātra vecmeistaru atbalstam. Un laiku pa laikam tas rīko arī publiskus labdarības pasākumus – gan lai vāktu līdzekļus, gan sarīkotu svētkus pašiem vecmeistariem. Šāds pasākums notiks arī 30.martā.

Līdzīgi kā piegādes kurjeri nogādā paciņu precīzā adresē, arī medikamentu devu varētu nogādāt konkrētai šūnai, kurai tas nepieciešams - mērķterapija ir nākotnes medicīnas stūrakmens un visas cerības liktas uz to. Pētījumi mērķterapijā top arī Latvijā*. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošā pētniece Evita Rostoka, šīs pašas fakultātes pētniece Līga Kundrate un doktorants Matīss Bojārs.

Reportāža no Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja, kurā pavisam nesen atklāta jauna ekspozīcija “Straumējot laiku” par Latvijas vēsturi dažādos laika posmos. Turpmāko mēnešu laikā iepazīsim daudzveidīgās ekspozīcijas sadaļas, šoreiz pirmais stāsts. 

Laika tvērums ekspozīcijā ir iespaidīgs - no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, aptverot 12 500 gadu, sniegts skatījums uz Latvijas vēsturi un tās iedzīvotājiem. Ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 1500 vēsturisku priekšmetu no muzeja bagātīgā krājuma, tas viss papildināts ar digitālu saturu un apvienots īpašā dizainā. Šī ir pirmā ekspozīcija pēc muzeja atgriešanās Rīgas pilī, un soli pa solim ar to iepazīstināsim arī raidījumā. Izstāstīt vairāk nekā 12 tūkstošus gadu vienā plūdumā, protams, nav iespējams, un “Straumējot laiku” ietver deviņas tematiskās sadaļas.

Par jaunās ekspozīcijas tapšanu un tās sadaļu “Radošie cilvēki” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Toms Ķikuts, muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Baiba Dumpe.

--

* Projektu finansē FLPP projekts (LZP-2024/1-0206), Latvijas Universitātes fonds (Nr. 2313) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (Nr. 1.1.1.8/1/24/I/003).

Jaunākie dati rāda, ka šobrīd tikai nepilna puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) uzskata, ka valstī pastāv sieviešu un vīriešu vienlīdzība atalgojumā. Pie tam vīrieši bija optimistiskāki, atbildot uz šo jautājumu. Kā ir patiesībā?

Raidījumā Kā lābāk dzīvot analizē "Novatore" pārstāve Dagnija Lejiņa, "Citadele" grupas personāla daļas vadītāja Anta Praņēviča, Latvijas Bankas pārstāve ekonomiste Krista Kalnbērziņa un Latvijas Darba devēju kofederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Jau ceturto tiek veikts pētījums par situāciju Latvijā un Baltijā saistībā ar dzimumu līdztiesību. 

"No vienas puses, varētu teikt, ka situācija ir normāla, respektīvi, 68% - divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju domā, ka Latvijā pastāv dzimumu līdztiesība. Protams, varam uzdot jautājumu, vai divas trešdaļas ir daudz vai tas ir maz?" norāda Dagnija Lejiņa. "Problēma sākas tajā brīdī, kad mēs pajautājam atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Tur redzam, ka sievietes "glāzi redz pustukšu", kamēr vīrieša glāzi redz "puspilnu"."

"Sajūta, kas cilvēkiem pašiem ir, tā noteikti ir ļoti būtiska un ļoti svarīga. Ja uzdodam jautājumu ne tikai par sajūtām, bet arī faktiski, vai pēdējo divu gadu laikā esat saskārušies ar nevienlīdzību, tad situācija ir vēl dramatiskāka. Mēs redzam datos, ka 37% sievietes saka, ka viņas saskārušās ar nevienlīdzību. Tas ir daudz," turpina Dagnija Lejiņa. "Vīrieši divreiz mazāk. Arī vīriešiem ir situācijas gan saistībā ar mājas pienākumu sadali, gan situāciju darba tirgū, profesiju izvēli varbūt mazāk, bet atalgojums noteikti ir lielā tēma, lielā plaisa, kuru mēs redzam arī faktiski. Tur sievietes saka, jā, pastāv nevienlīdzība, kamēr vīrieši saka - nē, tā nav tik liela."

Premjeres Evikas Siliņas no “Jaunās Vienotības” ikgadējā ziņojumā Saeimai teikts, ka šogad nodrošināts lielākais finansējuma pieaugums pabalstiem vairāk nekā 10 gadu laikā. Mēs, "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti, pārbaudījām un secinājām, ka dati to neapstiprina. Un kāpēc Siliņa uzrunā parlamentam apgalvoja, ka Latvijā jau pielāgotas 500 patvertnes? Par to stāsta Annija Petrova.

Gleznošanas process ir aizraujošs piedzīvojums, kam īpašu burvību piešķir nejaušības – saka māksliniece Agata Muze. Viņas jaunākais veikums – gleznu cikls ”Noskaņas” – no 23. marta būs apskatāms mākslas telpā ”Aminori”. Galvenokārt tās būs ainavas, kas atspoguļo gleznotājas Latvijas sajūtu un pateicību par dabā piedzīvotajiem iedvesmas mirkļiem. Izstādi papildinās arī mūzika.

Agata Muze: ”Es gan šeit esmu tikai pusotru gadu. Bet tad, kad es nācu izīrēt šeit telpas, tad kaut kā uzreiz bija tā sajūta, ka es esmu savā vidē, mājās, un ļoti gribējās šeit iemitināties. Kaut kā uzreiz pieķērās šai telpai sirds.”

Agatas Muzes darbnīca ir neliela, bet ļoti mājīga, spožas pēcpusdienas saules gaismas pielieta. Visi izstādes darbi šeit arī tapuši un brīdī, kad pie gleznotājas viesojos, vēl tikai gaida pārvešanu uz mākslas galeriju. Viena no Saunaga purva ainavām vēl pat ir uz molberta un gaida pēdējos otas pieskārienus.

Būt procesā – Agatai Muzei tas nozīmē ne tikai savas iecerētās vīzijas īstenošanu, bet ļaušanos arī tam, kur glezna viņu ved, un to viņa uzskata par gleznošanas lielāko burvību. Spilgts piemērs tam ir Pāvilostas iespaidu iedvesmotā glezna ”Atkusnis” ar spēcīgu notecējuma efektu.

Pēdējos gados gleznotājai iepaticies gleznot ar sevišķi liela izmēra otu, no kuras krāsa dāsni pil, notek un plūst un kas tādējādi regulāri ļauj piedzīvot skaistos neparedzamības un nejaušības mirkļus. Iespaidi jaunās izstādes gleznām galvenokārt gūti Kurzemē, ko Agata Muze dēvē par savas sirds pusi, jo viņas bērnības zeme ir Liepāja. auna šķautne viņas darbos ir ziemas motīvi, bet vairāk tomēr joprojām dominē siltie un saulainie gadalaiki. Īpaši spilgti vasaras sajūta notverta dīķiem veltītajā sērijā.

Ir arī darbi, kas raisa nostalģiskas, apcerīgas un arī smeldzīgas noskaņas, kā tas ir vairākos purvu gleznojumos.

Izstādei īpašu atmosfēru piešķirs čellistes un komponistes Esteres Jansones mūzika. Tā skanēs izstādes fonā, bet pie dažiem darbiem būs kvadrātkodi, kas dos iespēju dzirdēt tieši šo konkrēto darbu iedvesmotu mūziku. Estere Jansone savu mūziku raksturo kā gleznas atbalsi citā dimensijā, viņa necenšas gleznai uzrakstīt mūziku, bet drīzāk ieklausās, kā tā skan.

Latvijas atbildīgās iestādes ir ilgstoši „pievērušas acis” uz pārkāpumiem un dažādu normu apiešanu imigrācijas jautājumos. To Latvijas Radio atzina Nacionālās apvienības Saeimas deputāts un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas analizē ar imigrāciju saistīto regulējumu un atbildīgo iestāžu darbu, vadītājs Jānis Dombrava.

Viņš teica, ka jau uzturēšanās atļaujas pret investīcijām bija nepareizs lēmums, kur ir daudz likumpārkāpšanas risku.

„Biju rēķinājies ar pietiekami lielu darbu apjomu, bet nebiju domājis, ka problēmas ir tik milzīgas”, tā Jānis Dombrava sacīja par uzņemšanos vadīt Imigrācijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Jautāts par neseno musulmaņu masu lūgšanos Purvciema ielās, Dombrava norādīja, ka satraucošākais ir nevis reliģija, bet lielu trešo valstu imigrantu kopienu veidošanās.

Uzņēmums “Madara Cosmetics” tika izveidots pirms 20 gadiem un turpina attīstīties – Mārupē uzbūvēta jauna rūpnīca, kurā strādā 200 darbinieki. Uzņēmums attīstībai piesaista valsts finansējumu gan no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), gan "Altum". Šogad uzņēmumā tiks īstenoti septiņi pētniecības projekti par vairāk nekā diviem miljoniem eiro. Viens no tiem – ražotnē tiks uzstādīta zīmuļveida produktu pildīšanas iekārta, kas ļaus veiksmīgām konkurēt ar citiem nozares uzņēmumiem Eiropā.

“Madara Cosmetics” rūpnīcā pa plašiem stikla logiem kosmētikas ražošanas procesu var vērot arī apmeklētāji. “Madara Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte stāsta ka uzņēmumam ir sava laboratorija, kur, sadarbojoties ar Latvijas zinātniekiem un kompetences centriem, top unikāli kosmētikas produkti.

Šogad “Madara Cosmetics” plāno tirgū ieviest vairāk nekā 30 jaunus produktus un to izstrādes grupas vadītāja Santa Mičule stāsta, ka uzņēmumā top produkti gan uz bērzu sulas, gan gaileņu ekstrakta bāzes.

Santa Mičule stāsta, ka uzņēmumā turpinās arī jaunu zīmuļveida produktu izstrāde.

Jaunā zīmuļveida produktu pildīšanas iekārta maksā 600 000 eiro un tā nopirkta, izmantojot finanšu institūcijas ALTUM programmu “Aizdevums ar kapitāla atlaidi inovatīvu produktu ražošanai”. ‘Tas nozīmē, ka, projektu noslēdzot, uzņēmums saņems 30% atlaidi. Finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš vērtē, ka uzņēmums “Madara Cosmetics”, lai straujāk attīstītos, ļoti aktīvi izmanto gan LIAA, gan "Altum" finansējumu.

“Madara Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte stāsta, ka 20% no saražotā paliek Latvijā, 80% tiek eksportēti.

“Madara Cosmetics” akcijas tiek tirgotas biržā un 2025. gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga par 12% līdz 23,2 miljoniem. Šogad uzņēmums plāno sasniegt vismaz 10% apgrozījuma pieaugumu.