„Mans iekšējais ego pulkstenis notikumus personiskajā dzīvē dīvainā veidā sasaista ar skaņdarbiem” – tā raksta komponists Andris Dzenītis sava eseju grāmatā „Es esmu, manis nav”. Grāmatas atvēršanas svētki Rīgas Grāmatu svētkos, kas sākas šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Vispirms tiekamies Kultūras rondo.

Pie Digitālo brokastu galda aicinām spilgtu tehnoloģiju nozares līderi ar pieredzi gan zinātnē, gan lielu uzņēmumu vadībā — "Microsoft" Ziemeļeiropas Nacionālo tehnoloģiju vadītāju Renāti Strazdiņu.

Runājam par tehnoloģiju lomu viņas ikdienā un profesionālajā darbā, kā arī par sieviešu iespējām tehnoloģiju nozarē. Pieskaramies arī aktuālākajiem tehnoloģiju tematiem gan par telefonu aizliegumu skolās, gan “shadow AI” problēmu, gan Latvijā nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda?

Burāšana noteikti ir elitārs laika pavadīšanas veids, bet tas gan ir mīts, ka lai nodarbotos ar to, nepieciešama liela nauda. Tiešām? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas burātāji Askolds Hermanis, Dārta Ošeniece un Silards Kamergrauzis.

Ierakstā uzklausām Edgaru Budreviču. Viņš ir burātājs otrajā paaudzē un ziemā strādā par kravas auto šoferi Anglijā, bet sezonas laikā, vismaz četrus mēnešus gadā, velta savai sirdslietai - burāšanai. Viņš uzskata - tas ir mīts, ka burāšana ir dārgs vaļasprieks.

Šis ir otrais mācību gads, kad arī Igaunijā notiek pāreja uz mācībām tikai igauniski. Taču kaimiņvalstī skolēniem, kuri skolā mācās tikai igauniski, joprojām ir iespēja igauņu valodu mācīties pēc atšķirīgas programmas nekā igauņu skolās. Galvenais reformas mērķis ir izlīdzināt izglītības kvalitāti visās Igaunijas skolās.

Iepriekšējā mācību gadā tikai igauniski mācīties sāka bērnudārznieki, pirmklasnieki un ceturtklasnieki. Arī šajā mācību gadā mācības Igaunijā valsts valodā sāka 1. un 4. klases.

Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa, Tallinas Mustamē reālģimnāzijas direktore Natalja Verguna un Tallinas Izglītības departamenta direktors Kārels Randu kā galveno problēmu pārejā uz mācībām igauniski min skolotāju trūkumu. Iepriekš Igaunijā skolotājiem, kuri mācīja krieviski, nebija jāzina igauņu valoda. Tagad tā jāprot vismaz B2 līmenī. Skolotāji, kuri nespēja apgūt valodu, darbu zaudēja. Igauņu valodas eksāmenu kārtoja aptuveni tūkstotis skolotāju, teic ministre, bet Rundu lēš pat ap 1000 skolotāju darbu pametuši valodas neprasmes dēļ.

Par radošumu kā izdzīvošanas veidu, par smeldzīgām ilgām pēc mājām un dzimtenes vēsta jaunā izstāde “Izdzīvošanas māksla. Zēdelgema”, ko šodien, 20. martā, atklās Latvijas Kara muzejā. Tās centrā ir mākslas darbi un amatniecības priekšmeti, ko latviešu karavīri savulaik izgatavoja Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. Tā kā tur nebija atbilstošu materiālu, tad mākslas darbi un rotas tapa no konservu kārbām, patronu čaulītēm, dēļu galiem un citiem nometnē pieejamiem priekšmetiem. Unikālākais bija Brīvības pieminekļa miniatūrs atveids, ko latviešu karagūstekņi izveidoja 1945.gadā par godu Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienai.

Izstāde ir izzinoša, aizkustinoša un arī pārsteidzoša, jo, redzot smalki izstrādātās koka lādītes ar latviskiem ornamentiem, metāla etvijas un skulptūriņas, grūti noticēt, ka tās gatavotas no pavisam neciliem sadzīves priekšmetiem.

Tie apliecina, ka cilvēka vajadzība radīt skaisto ir pārāka par apstākļiem, kā arī to, ka radīšana palīdz izdzīvot, saglabāt pašcieņu un nacionālo garu arī nebrīvē. Kā saka viena no izstādes veidotājām Inese Gātere – izstāde ir skats uz leģionāriem no ne tik ierasta skatu punkta.

Britu armijas pārraudzītajā Zēdelgemas nometnē Beļģijā no 1945. gada septembra līdz 1946. gada maijam atradās vairāk nekā 11500 latviešu karavīru, kas bija dienējuši nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos. Tā bija slēgta tipa nometne ar dzeloņdrātīm, apsargiem, skarbiem apstākļiem, gūstekņi nezināja, kas viņus sagaida, bija trūcīgi ar ēdienu, ziemā barakās bija ļoti auksti.

Izstādē redzamajos zīmējumos fiksēta viņu ikdiena, attēlota ar dokumentālu precizitāti un nereti arī ar labu tiesu ironijas, ļoti bieži sastopams tēls zīmējumos ir sargtornis, stāsta izstādes veidotāji Jānis Tomaševskis un Inese Gātere.

Daudz ironijas ir arī zīmējumos, kas atspoguļo pārtikas trūkumu, viņu cauros zābakus un apģērbu, atkarību no tabakas. Tabaka bija nometnes valūta un kapitāls, latviešu karavīri arī savus mākslas darinājumus mēdza mainīt pret tabaku, ko viņiem sagādāja beļģu apsargi. Aiz dzeloņstiepļu žogiem tapa savi laikraksti un darbojās pašdarbības kopas.

Ļoti nopietni 1945.gadā karavīri gatavojās 18.novembra svētkiem, bija dievkalpojums, koncerts, parāde un nometne bija izdaiļota ar Latvijas kultūrtelpas elementiem, no kuriem vērienīgākais bija Brīvības pieminekļa miniatūrs atveids, izveidots no tā sauktā amerikāņu maisījuma, kas sastāvēja no utu pulvera, margarīna, cementa un vēl dažām sastāvdaļām.

Izstādē “Izdzīvošanas māksla. Zēdelgema” Kara muzejā ieeja ir bez maksas.

Līdz ar degvielas cenu kāpumu aug arī minerālmēslu cenas, bet šie abi resursi lauksaimniekiem rada ap 40 % no visām izmaksām, tāpēc daļa patlaban ir pārdomās, vai vispār sākt sezonu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” atzina biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa teica, ka minerālmēslu cenas aug jau kopš pērnā rudens, un ir kāpušas par 40 %. Šie būs centrālie jautājumi „Zemnieku saeimas” šodienas kongresā, kur piedalīsies arī politiķi. 

--

Zemnieki jau patlaban pērk degvielu ar samazinātu cenu, bet lauksaimnieki vērsušies pie valsts vadības ar aicinājumu samazināt akcīzes nodokli.

Ziedus Rīgā nopirkt nav problēma – ja vēlies tērēt mazāk naudas, dodies uz tirgu, ja vari atļauties ko dārgāku – ej uz kādu no daudzajiem ziedu saloniem. Ziedus piegādā arī kurjeri, bet pirms diviem gadiem Rīgas lidostā uzņēmums “Floway” uzstādīja pirmo viedo ziedu tirdzniecības automātu, kur, izmantojot bankas karti, ziedus var nopirkt visu diennakti. Tagad uzņēmumam Rīgā pieder jau 13 viedie ziedu automāti un investīcijās ieguldīti 300 000 eiro.

Ar uzņēmuma “Floway” valdes priekšsēdētāju Kārli Ozoliņu tiekamies Rīgas centrā, netālu no stacijas pulksteņa, kur atrodas viens no 13 ziedu tirdzniecības automātiem. Viņš stāsta, ka sākumā bijusi ideja uzstādīt tikai vienu ziedu tirdzniecības automātu Rīgas lidostā, lai gūtu papildus ienākumus pamatdarbam. Pircēju interese izrādījās pietiekami liela un tagad Piņķos arī izveidota ziedu studija, kur strādā floristi. Speciāli pielāgotie tirdzniecības automāti ražoti Polijā.

Uzņēmums “Floway” šobrīd ir viens no finālistiem Latvijas lauku foruma konkusā “Dižprojekts 2025”. Tajā piedalās uzņēmēji no visas Latvijas, kas realizējuši LEADER projektus. Pierīgas partnerības projektu vadītāja Zane Dresmane stāsta, ka 20 gadu laikā Mārupes un Olaines novados īstenoti vairāk nekā 100 LEADER projekti dažādās nozarēs.

Uzņēmums “Floway” divu gadu laikā piesaistījis ALTUM finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai, īstenojis 2 Leader projektus un saņēmis SEB bankas grantu programmā “Atspēriens”. “Floway” ir ģimenes uzņēmums, tas atrodas Mārupes novada Piņķos un uzņēmuma vadītājs Kārlis Ozoliņš stāsta, ka galvenais dzinējspēks nav tikai vēlme nopelnīt.

Tā kā Rīgā ik pa laikam aizveras gan kāds Michelin ceļvedī ietverts restorāns, gan ekskluzīvāks pārtikas veikals un ziedi ir prece, bez kā ikdienā var arī iztikt, Kārlim vaicāju, vai šādi notikumi nerada bažas par uzņēmējdarbības stabilitāti.

Nākotnē uzņēmums “Floway” plāno uzlabot viedo ziedu kiosku pakalpojumu servisu un paplašināt savu biznesu ar viedo svaigās pārtikas tirdzniecības automātu pārdošanu un uzstādīšanu.

Konkursiņu iepirkumi piepirkumi, un alkohola un cigarešu krājkonts. 

0:00 Ievads: Jānim izdevās! 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!