Rīgas Porcelāna muzejs izdevis pirmo izdevumu jaunā sērijā “Ideju burtnīcas” – “Tautiskais motīvs”, kur filozofijas doktors Toms Ķencis analizē tautiskuma jēdzienu un tā izpausmes Latvijas porcelānā 20. gadsimta otrajā pusē, īpaši padomju perioda ideoloģiskajā un kultūras vidē.

Ja 30. gados tautiskuma izpausmes bija kā svarīga nacionālās identitātes nostiprināšanas sastāvdaļa, tad padomju periodā šo tendenci turpināja jaunā ideoloģiskajā gaismā. Tostarp, caur porcelāna priekšmetiem. Lai uzzinātu vairāk par to, kas parādās pirmajā sērijas izdevumā, uz Rīgas Porcelāna muzeju devās Una Zvejniece.

Par muzikālo izrādi bērniem „Runcis zābakos” Dailes teātrī un mūzikas rakstīšanu izrādēm Kultūras rondo pārrunājam ar komponistu Jāni Lūsēnu. Ar komponistu runājam arī par gan dzejkoncertu, gan par īpaši pārinterpretēto "Zodiaka" albuma "Disko Alianse" koncertu, kas norisināsies 21. martā "Hanzas peronā", kur gan komponists būšot klausītāju rindās.

Tiekamies arī ar izrādes „Runcis zābakos” radošo komandu. 

Mārtiņa Meiera režijā Dailes teātrī top muzikāla izrāde bērniem „Runcis zābakos”.

Reiz kādā omulīgā vakarā kopā sanāk bariņš draugu. Svinību iemesls? Kaķa dzimšanas diena! Un kā gan labāk svinēt manierīgo pūkaini, ja ne stāstot pasaku, kurā tas spēlē galveno lomu? 

Šis būs stāsts ne tikai par mīlestību pret kaķiem, drosmi un slaveno Runci zābakos, bet arī par mūsdienās šķietami apdraudētu aktivitāti – dziedošu, rotaļīgu un radoši brīvu kopābūšanu. Kā no nekā uzburt kaut ko? Kā kopā stāstīt pasaku? Kurš vairs atceras, kā tur bija?

Pirmizrāde 20. martā.

Pievēršamies Latvijā veiktam pētījumam par vardarbību, tiesībām un sabiedrības atbildību pret bērniem 20. gadsimta sākumā. Citi laiki, citi tikumi - mūsdienās teju neaptverami. Tā varētu dēvēt Rīgas apgabltiesas vēsturiskās krimināllietas par personu apsūdzībām bērnu spīdzināšanā. Bieža un cietsirdīga pēršana un sišana no vecāku vai aizbildņu puses bija plaši izplatīta parādība 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā Vidzemē. Kā uz to reaģēja sabiedrība un tiesībsargājošās iestādes? Plašāk skaidro pētījuma autore - vēsturniece, Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Ineta Lipša.

Brīdinām, ka sarunas gaitā ir pieminēta fiziska vardarbība un dzirdētais var būt nepatīkams!

Vēsturniece Ineta Lipša analizējusi Rīgas apgabltiesas krimināllietas par personu apsūdzībām bērnu spīdzināšanā ar mērķi detalizēt no literatūras zināmo apgalvojumu par to, ka fiziska vardarbība pret bērniem, piemēram, bieža un cietsirdīga pēršana un sišana no vecāku vai aizbildņu puses bija plaši izplatīta parādība 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā Vidzemē. 

Šajā laikā spēkā esošā likumdošana vardarbību ģimenē definēja par patriarhālās ģimenes iekšējo lietu, tāpēc pie kriminālatbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem, vecāki un aizbildņi tika saukti tikai ārkārtīgas nežēlības gadījumos. Noskaidrojot, kā apsūdzēto un liecinieku liecībās atspoguļojas viņu priekšstati par to, cik lielā mērā fiziskā vardarbība pret bērniem uzskatāma par, viņuprāt, nepieciešamu, pētniece secināja, ka bērnu biežu pēršanu laikabiedri uztvēra kā audzināšanas instrumentu. Par to, ko tolaik uzskatīja par biežu, liecina viens no laikabiedru  konstatējumiem, ka bērna nopēršana 2-3 reizes nedēļā netika uzskatīta par biežu pēršanu.

--

Visai nešpetnais dzīvnieks jenots, kurš kaut ko izvanda cilvēku mājokļus vai to tuvumā, savā ziņā jau kļuvis par folklorizētu tēlu un izmantots arī kino.

Jenots ir visēdājs, tas apdzīvo Ziemeļamerikas kontinentu, arī Panamas areālu, savukārt Eiropā un Japānā tā ir ievazāta suga. Tādējādi nav pārsteigums, ka jenota uzvedība jau gana ilgu laiku ir pētnieku uzmanības centrā, un tam pavisam nesen pievērsušies arī pētnieki no Britu Kolumbijas Universitātes Vankūverā, Kanādā, aprakstot savus secinājumus žurnālā “Dzīvnieku uzvedība”.

Saskaņā ar pētnieku apgalvojumu jenoti nav tikai labuma meklētāji, dzīvnieki ir patiesi zinātkāri, un tāpēc ir gatavi risināt sarežģītus uzdevumus. Kas par to sakāms pašmāju pētniekiem? Uzklausām Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģi Intu Langi. Viņas vērtējums par publikācijas atziņām. 

Росія оголосила в міжнародний розшук українського еколога Владислава Балінського. У розмові з Dīvs Reiznieks він розповідає, чому почувається реально під загрозою, пояснює, чому росія так боїться тих, хто науковим підходом документує воєнні та екологічні злочини, і застерігає, що на Заході досі не до кінця усвідомлюють загрози, які Росія створює також для територій Європейського Союзу. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

Krievija starptautiskā meklēšanā izsludinājusi ukraiņu ekologu Vladislavu Balinski. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņš atklāj, kāpēc jūtas reāli apdraudēts, skaidro, kādēļ Kremlis tik ļoti baidās no tiem, kuri ar zinātnisku pieeju dokumentē kara un vides noziegumus, un brīdina, ka rietumos joprojām līdz galam neapzinās Krievijas radītos draudus arī Eiropas Savienības teritorijām. 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Epizodes gaita: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Latvijas kultūrvēsturisko daudzveidību uzskatāmi atklās jaunais izglītojošais nodarbību cikls ”Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm”, ko sestdien uzsāks Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Ciklā būs sešas nodarbības, kurās lietpratīgi savas nozares eksperti iepazīstinās ar katra kultūrvēsturiskā novada atšķirībām tradīcijās, amata prasmēs, ēdienos un citās izpausmēs.

Katru nodarbību ar tradicionālās muzicēšanas paraugiem kuplinās folkloras kopa vai ansamblis no atbilstoša reģiona. Pirmā nodarbība būs veltīta Latgales kultūras mantojumam. 

Cikla pirmajā nodarbībā Latgales sajūtu Brīvdabas muzeja Priedes krogā atraisīs Viļakas folkloras kopa ”Atzele”. Priekšlasījumu par nozīmīgiem elementiem, kas veido Latgales patību un būtību, sniegs folkloras pētniece, profesore Janīna Kursīte, kuram varēs sekot līdzi arī tiešsaistē.

Latgali pasākumā varēs iepazīt ne tikai caur vārdu un mūziku, bet arī garšu, jo Priedes kroga virtuvē notiks saimnieces Ilzes Briedes meistardarbnīca, kurā taps kļockas un murcovkas.

Ilzes Briedes meistardarbnīcai sekos muzeja galvenā krājuma glabātāja Mārtiņa Kuplā vadīta ekskursija Pasienes kokamatnieka sētā.

Aprīlī būs Zemgalei veltīta nodarbība, kas iekļaus priekšlasījumu ”No Nameja gredzena līdz maizes simbolikai”, rupja maluma raušu meistardarbnīcu un ekskursiju Sīpeles ”Vecķempju” dzīvojamā mājā.

Bet maijā Sēlijai veltīts pasākums, kurā varēs uzzināt par Sēlijas etnogrāfisko kartējumu, tiks gatavota kartupeļu un olu klimpu piena zupa ar kaņepju grabšu maizi un notiks ekskursija Bornes luterāņu baznīcā. Rudens pusē sekos arī Kurzemei, Vidzemei un Kurzemes un Vidzemes lībiešiem veltītas nodarbības.

Rīga Zooloģiskais dārzs viens pats nespēj panākt tādu attīstību, lai tas kļūtu ne vien par vietu, kur saglabātas dabas vērtības vai izmirstošās sugas, bet par vietu, kuru vēlētos apmeklēt ģimenes. Pie šāda slēdziena nonākusi Rīgas dome, analizējot šo uzņēmumu.

Tāpēc šodien, 19. martām, vietvarā esot sagaidāms lēmums par Zooloģiskā dārza pievienošanu Rīgas mežiem. Pamatojumu Latvijas Radio skaidroja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs no „Progresīvajiem”.

Vai Igaunijā parādījusies separātistu kustība, kas vēlas atdalīt Narvas reģionu un pasludināt to par autonomu teritoriju? Tieši tādu iespaidu cenšas radīt sociālo mediju grupas, kas pašas sevi dēvē par „Narvas Tautas Republiku”. Igaunijas Iekšējās drošības dienests to raksturojis kā „lētu” Krievijas informācijas ietekmes operāciju.

Kā tā tiek īstenota un vai līdzīgas operācijas vērojamas arī citos Baltijas reģionos? 

Aptuveni pirms mēneša vairākās sociālo mediju platformās – “Telegram”, “VKontakte” un “TikTok” – sāka izplatīties saturs par kustību, kas pati sevi nodēvējusi par „Narvas Tautas Republiku”. Šīs kustības pašpasludinātais mērķis esot panākt, lai Igaunijas Austrumviru apriņķis, tostarp tā lielākā pilsēta Narva, kas atrodas pie Krievijas robežas, atdalītos no Igaunijas un kļūtu par autonomu teritoriju. Par to ziņoja Igaunijas Nacionālā raidorganizācija, atsaucoties uz platformu „Propastop blog”, kas pēta informācijas ietekmes operācijas Igaunijā.

Ar šo kustību saistītais saturs vispirms tiek publicēts vietnē „Telegram”, kurā darbojas grupa „Narvas Tautas Republika” ar aptuveni 450 sekotājiem, un tālāk pārpublicēts citās sociālo mediju platformās. Šīs tā pašdēvētās „Narvas Tautas Republikas” sociālo mediju kontos publicēti valstiski simboli, tostarp tās it kā pieņemtais karogs, ģerbonis, militārā simbolika, kā arī pat piedāvāta himna.

Piemēram, par himnas pamatu izmantota krievu komponista Aleksandra Borodina kora kompozīcija no operas “Kņazs Igors”, kuras tekstā dominē motīvi par dzimteni un atgriešanos tajā. Šādu valstiskuma elementu izmantošana nav nejauša, jo tā palīdz veidot priekšstatu par šķietami leģitīmu politisku veidojumu, kas, saskaņā ar Igaunijas drošības iestādēm un amatpersonām, patiesībā tāds nav.

Igaunijas Iekšējās drošības dienests šo tā dēvēto “tautas republiku” raksturojis kā informācijas operāciju, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un vājināt tās saliedētību. Līdzīgu vērtējumu paudušas arī augsta līmeņa amatpersonas. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals 12. marta valdības preses konferencē arī norādīja, ka tā ir Krievijas īstenota informācijas operācija ar mērķi sabiedrībā radīt apjukumu. Savukārt ārlietu ministrs Marguss Cahkna 16. martā platformā “X” aicināja Igaunijas iedzīvotājus saglabāt mieru un kritiski izvērtēt informāciju, uzsverot, ka šāda veida Krievijas ietekmes mēģinājumi nav nekas jauns, turklāt tiek izvērsti ne tikai Igaunijā, bet arī citviet.

Operāciju īstenoja Valsts policija sadarbībā ar Eiropas prokuratūru, Eiropolu un citām tiesībsargājošām iestādēm. Aizturēšanas sekoja pēc vairākiem desmitiem kratīšanu Rīgā un Rīgas reģionā.

Latvijas Radio līdz Pēcpusdienas skanēšanas laikam nav izdevies saņemt plašāku komentāru par šo lietu ne no vienas no izmeklēšanā iesaistītām pusēm – Valsts policijas, Latvijas prokuratūras, kā arī no Eiropas Prokuratūras.

Valsts policija izplatīja preses paziņojumu, kur skaidroja, ka policija veikusi procesuālās darbības Eiropas Prokuratūras sāktajā kriminālprocesā – proti, īstenoja apjomīgo aizturēšanas operāciju un likvidēja organizētu noziedzīgo grupu. Lieta esot saistīta ar aizdomām par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Savukārt Eiropas prokuratūrā norādīja, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.

Kopumā tika aizturēta 21 persona, tajā skaitā arī valsts amatpersonas, norādīja policijā. Visas personas aizturētas Rīgā un Rīgas reģionā. Tiesa, tajā pati laikā Eiropas Prokuratūra vēsta par 20 aizturētajiem.