Mākslas zinātniece, apgāda "Neputns" līdzdibinātāja un ilggadējā galvenā redaktore Laima Slava šogad saņem grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā. Kultūras rondo saruna par izdevējdarbību un mākslas grāmatu nozīmi mūsdienās, kā arī par naudu.

"Mājas strazds ir viens no mūsu pirmajiem pavasara vēstnešiem. Tā kā tas dzīvo cilvēku māju tuvumā, to var ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt," iepazīstina Latvijas. Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs.

"Ja runājam par mājas strazda balsi, tad mājas strazds, es gribētu teikt, ir kārtīgs cilvēks, jo viņš zina daudzas "valodas". Respektīvi, viņš prot atdarināt citu putnu balsis - gan mūsu pašu sugas, gan dienvidu sugas - un arī mehāniskus trokšņus, kā, piemēram, zāģi, automobiļa signalizāciju. Un ir strazdi, kas ir iemācīti atdarināt arī cilvēka balsi, gluži kā papagaiļi," atklāj Oskars Keišs.

"Mājas strazdu dažkārt var sajaukt ar melno meža strazdu. Taču ir būtiskas atšķirības. Viena no tām - ja strazds dzied tieši uz būrīša, tad tas noteikti nav melnais meža strazds, jo viņu ligzdošanas paradumi ir atšķirīgi. Melnais meža strazds nekad neligzdo būrīšos," norāda Oskars Keišs.

Viņš arī atklāj, ka mājas strazdam ir spīdīgas, melnas krūtis, metāliski spīdīgas. Pārējā apspalvojumā ir redzami raibumiņi, kas pēc ligzdošanas perioda kļūst pavisam izteikti. Viņš ir melns ar baltiem raibumiem. Mātītes ir ļoti līdzīgs tēviņiem. 

Ja ir kāda profesija, kuru mākslīgais intelekts nudien nevar aizstāt, tad tas ir sociālais darbinieks. Pētnieki apgalvo, ka nākotnē sociālā darba nozīme tikai pieaugs un būs akūti nepieciešama nākotnē gan sabiedrībai novecojot, gan dažādu ģeopolitisku un ekonomisku izaicinājumu dēļ. Par sociālā darba attīstību Latvijā tapis arī pētījums. Ar to iepazīstina Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte Sociālo zinātņu nodaļas docente Liesma Ose.

Ja runājam par pensiju sistēmas vēsturi Latvijā, tad to jāsāk skatīt no  pagājušā gadsimta 20. gadiem, kad beidzies Pirmais pasaules karš, Brīvības cīņas un jaundibinātā Latvijas valsts var netraucēti likt pamatus šai sociālajai jomai. Pirms skatām, kā tolaik tika veidotas pensijas, Latvijas Universitātes Ekonomika un sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece un profesore Baiba Šavriņa sniedz  ieskatu senākā pagātnē, kur un kā dažādos laikos sabiedrība rūpējās par vecuma slieksni sasniegušiem cilvēkiem.

Kaut kas līdzīgs vienotai pensiju sistēmai sāk veidoties 19. gadsimta otrajā pusē, sākotnēji vecuma pabalstus piešķirot tikai valsts ierēdņiem, kā tas notika Francijā, Anglijā un Prūsijā. Līdz pakāpeniski radās ideja, ka aizsardzība nepieciešama arī strādniekiem, tādēļ progresīvi uzņēmēji sāka veidot privātos fondus un kases iemaksām slimību vai vecuma gadījumos. Latvijas teritorijā šādu praksi ieviesa tādi uzņēmumi kā Kuzņecova fabrika, Līgatnes papīrfabrika un Strazdumuižas manufaktūra, stāsta profesore Šavriņa. Bet Pirmais pasaules karš pamatīgi pārraksta Eiropas vēsturi, un nu nonākam pie jaundibinātās Latvijas valsts un jaunās pensiju sistēmas.

--

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs iepazīstina ar mājas strazdu.

Ikdienas maksājumi un ieradumi, kas kļuvuši par rutīnu un paliek nepamanīti, var patukšot mūsu īstos un galvenokārt virtuālos maciņus krietni vairāk nekā to iedomājamies un vēlētos. Vai tas liecina par sliktu finanšu pratību, ka mēneša beigās bažīgi jāielūkojas bankas lietotne, lai pārbaudītu konta stāvokli? Kā uzlabot savu finanšu stāvokli? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro programmas "Neatkarīgais investors" partneris Valters Vestmanis, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un "Bigbank" aizdevumu administrēšanas un tiesvedības daļas vadītājs Ingus Silakrankers.

Pēdējā mēneša laikā dažas no Lietuvas augstākajām amatpersonām izteica viedokli, ka Viļņai vajadzētu atjaunot attiecības ar Pekinu. Turklāt izskanēja arī viedokļi, kas pārvērtē savulaik pieņemto lēmumu ļaut Taivānai atvērt savu pārstāvniecību kaimiņvalstī, tajā ietverot salas nosaukumu. Tas lika būtiska pasliktināties Ķīnas un Lietuvas attiecībām.

Kādi apsvērumi vada kaimiņvalsts pirmo personu pārdomas mainīt politiku pret Pekinu un Taipeju? Cik liela ieguvēja Lietuva ir bijusi no Taivānas pārstāvniecības atklāšanas? Vai Latvijai ir kādas mācības no šī stāsta?

Kopš stāšanās amatā pēc 2024. gada parlamenta vēlēšanām Lietuvā sociāldemokrātu vadītās koalīcijas valdības ir mēģinājušas savā darbībā būt izteikti atšķirīgas nekā priekšgājēji. Pēdējā mēneša laikā paustie sociāldemokrātu premjerministres Ingas Ruģinienes un Seima priekšsēdētāja Joza Oleka komentāri par savulaik kristīgo demokrātu vadītās koalīcijas lēmumu ļaut Taivānai atvērt pārstāvniecību liek domāt, ka Viļņā varētu pārskatīt arī šo ārpolitisko mantojumu.

Parasti Taivānas pārstāvniecības ārzemēs darbojas ar nosacījumu, ka to pilnajā nosaukumā ir ietverts galvaspilsētas Taipejas vārds. Taču Lietuva savulaik nolēma ļaut nosaukumā izmantot salas vārdu. Ķīnas Tautas Republika uzskata Taivānu par neatņemamu sastāvdaļu. Tā neizslēdz spēka pielietošanu, lai nodrošinātu kontroli pār salu. Pekina pazemināja attiecību statusu ar Lietuvu pirms pieciem gadiem, kad Viļņā tika atklāta Taivānas pārstāvniecība. Šobrīd Ķīnas vēstniecības ēka Viļņā ir tukša, gluži kā Lietuvas vēstniecība Pekinā.

Februārī, tiekoties ar žurnālistiem, valdības vadītāja Ruģiniene savu vēlmi Taivānas pārstāvniecībai Viļņā mainīt savu nosaukumu pamatoja ar to, ka tas nekaitētu Lietuvas atbalstam demokrātiskajiem procesiem. Viņasprāt, lēmums ļaut atvērt šo pārstāvniecību bija pārsteidzīgs. Neilgi pēc tam savu nostāju izteica prezidents Gitans Nausēda. Atzīstot, ka Lietuvas interesēs būtu „normālas diplomātiskās attiecības ar Ķīnu”, kaimiņvalsts galva pauda vēlmi saglabāt attiecības ar Taivānu, jo tām esot liels potenciāls. Nausēda atzina – ar Taipeju būtu jāpārrunā tas, kā nākotnē attīstīt ekonomisko sadarbību.

Sākot no sestdienas, 21. marta, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Rīgas pilī būs apskatāma jauna, mūsdienīga Latvijas vēstures ekspozīcija "Straumējot laiku”. Tā ir pirmā no vairākām jaunajām ekspozīcijām, kas tiek veidotas muzeja vēsturiskajā mājvietā.

Ekspozīcija izceļ cilvēkiem visos laikos raksturīgo vēlmi veidot kopienas un sadarboties, lai sasniegtu kādus noteiktus mērķus. Tēma atklāta deviņās tematiskās sadaļās, izejot cauri Latvijas vēsturei no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

""Straumēt laiku" ir norāde uz bezgalīgo, mūžīgo laika plūdumu, kas arī ir vēstures pamatlīnija – laika pēctecība, secība, un tajā pašā laikā mēs no šodienas perspektīvas redzam, kas tas viss ir viens."

Muzeja direktora Toma Ķikuta stāstītais par ekspozīcijas ideju atspoguļojas arī tās vizuālajā tēlā. Tās ievadošais eksponāts ir no koka veidots objekts, kura plūdenās formas atgādina ūdens viļņojumu un kuru kā daudznozīmīgs simbols papildina sena vienkoča laiva.

Ekspozīcija sākas ar sadaļu ”Radošie cilvēki” un vēsta par tālā aizvēsturē dzīvojošo mūsu priekšteču spēju ne tikai izdzīvot dabā, bet arī sadarboties, uzkrāt zināšanas un nodot tās nākamajām paaudzēm. Par to liecina arheologu uzietie darbarīki, trauki, rotaslietas un citi priekšmeti.

Otrā sadaļa ”Pilskalnu ļaudis” jau vēsta par sabiedrību, kas spēj uzcelt lielus nocietinājumus, pārveidot reljefu un savu identitāti apliecināt ar krāšņām kultūrzīmēm. Par pilsētas modeļa iesakņošanos Latvijas teritorijā Livonijas laikā stāstīs sadaļa ”Pilsētas mūris vieno”:

Katru sadaļu ievada un apmeklētāju tajā uzrunā tieši konkrētajam laikmetam raksturīgi tēli, kura lomās iejūtas aktieri Kintija Stūre un Raimonds Celms. Sadaļā ”Kopība draudzē”, piemēram, ieaicina 16.gadsimta zvaniķa tēls un tā veltīta reliģiskajām kopienām un to atstātajiem nospiedumiem kultūrvēsturē. Par kārtu sabiedrību, kurā cilvēka sociālajai izcelsmei bija izšķiroša ietekme uz viņa dzīvi, vēsta sadaļa ”Dzimis savā kārtā”, bet par modernizācijas periodu 19. un 20.gadsimta mijā – sadaļa ”Kustības spēks”.

Tālākā sadaļa ”Pilsoņa tapšana” vēsta par neatkarīgo Latviju un latviskuma ienākšanu visās dzīves jomās, tai seko tēma ”Totalitārisma žņaugā”, kas parāda Latvijas okupācijas laiku, un ekspozīciju noslēdzas ar sadaļu ”Atgriešanās Eiropā”, kas vēsta par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 1500 vēsturisku priekšmetu no muzeja bagātīgā krājuma. Līdzās unikāliem ļoti seniem priekšmetiem, eksponēti, piemēram, arī 1905.gada revolucionāru ieroči, Gaujas pērles, ko Otrā pasaules kara bēgļi paņēma līdzi piemiņai no Latvijas, grupas ”Helsinki -86” 1988.gadā pie Brīvības pieminekļa nestais sarkanbaltsarkanais karogs, tautā dēvētās ”Godmaņa krāsniņas” suvenīreksemplārs un daudzi citi.

Sestdien, pirmajā ekspozīcijas apskates dienā, muzejs apmeklētājiem piedāvās īpašu programmu, stāsta muzeja pārstāve Astrīda Burbicka.

Līdz ar pirmās jaunās ekspozīcijas atvēršanu Vēstures muzejs atkal būs pieejams apmeklētājiem no otrdienas līdz svētdienai.

Dažādu vīrusu sezona tuvojas noslēgumam, taču noteikti vēl nevar teikt "hop!". Savukārt ērces tikai nesen modušās. Tas atgādina par senu, nepadarītu mājasdarbu, intervijā Latvijas Radio norāda Bērnu slimnīcas bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska. Proti, lai arī Latvija ir endēmiska valsts - ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces ir visā valstī, bezmaksas vakcinācija bērniem joprojām saistās tikai ar noteiktām vietām Latvijā. Par ērcēm un vakcināciju, kā arī vīrusu sezonu izvaicājam Daci Zavadsku.

Pirms aptuveni pusotras nedēļas Latviju pāršalca ziņas, ka respiratori sincitiālais vīruss jeb RSV joprojām rada nopietnus draudus zīdaiņu veselībai, un ka Bērnu slimnīcā slimnīcas infektoloģijas nodaļu gandrīz vai pārpludina šie pacienti, vairāki mazi bērni arī smagā stāvoklī. Kā ir šobrīd?

Dace Zavadska: Vispirms es vēlos pateikt, ka tas nav nekas jauns. Gan pats vīruss kā tāds, tas ir gadu desmitiem jau zināms, gan tas, ka vīruss gandrīz katru sezonu vairāk vai mazāk rada uz laiku intensīvu pieplūdumu gan ambulatori ģimenes ārstiem, gan slimnīcās, tajā skaitā jaundzimušo nodaļās. Kādēļ tas varbūt izskan pēdējos gados un arī šogad vairāk? Tādēļ, ka ir iespējams to novērst. Ar imūnu profilaksi, gan ar vakcīnām, gan ar ilgstošas darbības antivielām, ko tādas gudrākās valstis jau pāris sezonas ļoti labi izmanto.

Komunistu pārvaldītā Kubas sala vakar vakarā grima tumsā, jo visu valsti skāra plaši elektrības padeves pārtraukumi. Pēdējos mēnešos miljoniem kubiešu regulāri ir palikuši bez elektrības. Iemesls tam ir naftas trūkums. ASV īsteno Kubas enerģētisko blokādi, lai panāktu režīma maiņu Kubā. ASV prezidents Donalds Tramps neslēpj, ka viņš vēlas sev paklausīgu valdību Havanā.

Lielākā daļa no Kubas 11 miljoniem iedzīvotāju vakar palika bez elektrības, jo valsts elektroapgādes sistēma piedzīvoja sabrukumu. Ielas bija tumšas ne tikai valsts tālākajos nostūros, bet arī ārzemju tūristu iecienītajā galvaspilsētā Havanā. Tāpēc cilvēki izmantoja galvas lukturus vai citas ar baterijām darbināmas apgaismošanas ierīces, lai varētu pārvietoties. Savukārt pie daudziem dzīvojamiem namiem bija iekurti ugunskuri, lai varētu pagatavot ēst.

Daļa neapmierināto iedzīvotāju sapulcējās Havanas ielās un dauzīja pannas un katlus, tādējādi protestējot pret situāciju valstī, kur pēdējos mēnešos plaši elektrības padeves traucējumi ir pieredzēti arvien biežāk. Turklāt Kubā trūkt pārtikas un medikamentu. Šādas nesaskaņotas demonstrācijas ir liels retums salā, ko pārvalda autoritārs režīms.

Galvenais iemesls, kāpēc Kuba arvien biežāk piedzīvo elektrības padeves traucējumus, ir ASV prezidenta Trampa spiediens uz salas vadību.

Pēc tam, kad janvāra sākumā ASV militārās operācijas laikā Venecuēlā tika nolaupīts šīs valsts vadītājs Nikolass Maduro, Tramps pavēlēja Venecuēlas pagaidu vadītājai pārtraukt naftas piegādes Kubai. Havana gadu desmitiem ir bijusi atkarīga no lētas naftas piegādēm no Venecuēlas, taču šogad Kuba nav saņēmusi nevienu naftas kravu no Venecuēlas.

Pēdējo reizi Kuba nelielas naftas kravas saņēma janvārī un februārī no Meksikas. Taču jaunas piegādes vairs nav sekojušas, jo Tramps ir draudējis piemērot augstu ievedmuitu precēm no valstīm, kas pārdos naftu Kubai.

Tramps pēdējos mēnešos ir licis saprast, ka Kubas komunistu prezidentu Migelu Diasu-Kanelu var piemeklēt Maduro liktenis, ja viņš nepiekritīs sadarboties ar ASV.

Slovākija oficiāli informējusi Ukrainu, ka vienpusēji apturējusi avārijas enerģētisko palīdzību Ukrainai elektrības piegādē.

Kubā uz laiku pilnībā pārtraukta elektroapgāde. Galvenie iemesli ir enerģētikas infrastruktūras sliktais stāvoklis un ASV noteiktais naftas produktu piegādes aizliegums. 

Nebanku kreditētāju pārraudzību vēlas mainīt - valdība lemj par priekšlikumu šo pienākumu uzticēt Latvijas Bankai, kas to pārņemtu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

Līdz ar silto laiku ielās atkal parādījušies elektroskrejriteņi, un pirmajos policijas reidos trešdaļā gadījumu konstatēti dažādi pārkāpumi.

Saeimas apakškomisijā spriež par veselības mācības integrēšanu skolu programmās.