Lielākā daļa pensiju plānu 10 – 15 gadu laikā piedzīvojusi pavisam nelielu ienesīguma pieaugumu, liecina "manapensija.lv" dati. Atdeve no ieguldījumiem ir zema un tāpēc jānodrošina iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu – tā uzskata iniciatīvas iesniedzēji portālā manabalss.lv. Par to jau savākti vairāk nekā 17 tūkstoši parakstu.

Pensiju 2. līmeņa kopējā aktīvu vērtība pārsniedz 10 miljardus eiro. Ieguldījumu atdeve pēdējo 10 – 15 gadu laikā ir bijusi neliela. Piemēram, SEB konservatīvā plāna 60 + ienesīgums gadā 10 gadu laikā bijis vien 0,61 %, bet 15 gadu laikā – 1.16 %. Savukārt „Swedbank” pensiju ieguldījumu plāns „Stabilitāte” attiecīgi – 0,31 % un 1,25 % gadā.

Jelgavnieks Ģirts Bumbērs uzskata, ka tieši banku lobijs ir spēcīgs un tāpēc šo naudu nevar izņemt: „Jāuzdod vienkāršs jautājums, kur dotajā brīdī un pēdējos 25 gadus visvairāk iegūst no 2. pensiju līmeņa. Kurš visvairāk vinnē? Protams, ka bankas. Cilvēki? Nē. Valsts? Nē. Protams, ka bankas.”

Latvijas Radio aptaujāto iedzīvotāju viedokļi par to, vai būtu jāļauj izņemt 2. līmeņa uzkrājumus, atšķiras. 

Bumbērs uzskata, ka jāļauj cilvēkiem izvēlēties, ko darīt ar šo uzkrājumu. Esot jāņem arī vērā tas, kāds ir iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. Bumbēra iniciatīva paredz arī otru iespēju: „Mana iniciatīva paredz arī otru opciju – kompromisa opciju – izņemt viņu daļējā apmērā.”

Viņaprāt, ieguvumi būtu vairāki, tostarp invalīdiem. Bumbērs nedomā, ka šīs naudas ieplūšana ekonomikā strauji audzētu inflāciju, kā tas bijis Igaunijā. Konkrētu aprēķinu viņa rīcībā gan nav.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs ir citās domās.

Šobrīd nav plānota Latvijas spēku iesaiste iespējamā operācijā, lai nodrošinātu brīvu kuģošanu Hormuza šaurumā. Tā, komentējot nedēļas nogalē pausto ASV prezidenta Donalda Trampa ieceri, norādīja aizsardzības ministrs Andri Sprūds no „Progresīvajiem”.

Taču, lūgts vērtēt Baltā nama saimnieka apgalvojumus, ka sabiedroto neiesaistīšanās šādā operācijā būtu ļoti slikta NATO nākotnei, ministrs pēc būtības tam nepiekrīt. Viņaprāt, svarīgāka ir faktiskā sadarbība alianses ietvaros. Vērts atzīmēt, ka vairākas Eiropas valstis kritiski vērtē iesaisti šādā operācijā. Asāko kritiku izteica Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, uzsverot – ko Tramps sagaida no Eiropas spēku fregatēm tādu, ko nevarētu izdarīt amerikāņu jūras spēki?

Biedrības "Papardes zieds" eksperte interešu aizstāvības jautājumos Līna Putāne aicina nepretnostatīt seksuāli reproduktīvo veselību un sociālās prasmes. Šie temati skolās nevar būt nošķirti un pasaulē atzītajās vadlīnijās abi temati ir saistīti.

--

Šodien, 17. martā, Saeimas atbildīgajā komisija spriedīs par veselības mācības integrēšanu skolu programmās. Esam stāstījuši, ka valdība jau 2025. gada aprīlī vēstulē Saeimai norādīja, ka tā neplāno nodalīt veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās, bet tā vietā paredzēts uzlabot esošo pieeju.

"Nevarēju ieēst, biju pilnīgi samīlējusies, tā kā agrā jaunībā,” iepazīšanās laiku atceras Austra. Gan viņai, gan Ingum jau bijušas ilgstošas attiecības, satikās "dzīves apbružājušies." Abiem ļoti patīk būt kopā, un nevēlas būt šķirti. Arī bērni vienmēr un visur ir līdzi un tiek iesaistīti avantūrās - pirms pāris gadiem 13 mēnešus kopā ceļojuši pa pasauli. Sarunā abi apspriež arī priekšstatus par mātes un tēva lomām un laiku, kad Austra strādāja un Ingus vadāja dēlus uz pulciņiem. 

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatori - Sendija Burka-Šaicanova un Ernests Valts Fjodorovs, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena. 

ASV prezidents Donalds Tramps arvien aktīvāk mudina sabiedrotos palīdzēt amerikāņiem gādāt par drošību Hormuza šaurumā.

Eksperti: Atteikšanās no nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” kotēšanas biržā saistīta ne tikai ar tās nestabilo finanšu situāciju, bet arī ar Martina Gausa atlaišana.

Nedēļu nostaigā ar lodi mugurā. Situāciju skaidro Stradiņa slimnīcas pārstāvji.

Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas gājienā Rīgā šodien piedalījās aptuveni 200 cilvēki.

Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, šajās dienās vairāku valstu galvaspilsētās amatpersonas domā, kā reaģēt uz ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumu iesaistīties, lai atbloķētu kuģošanu Hormuza šaurumā. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apgalvo, ka šis jūras ceļš esot slēgts tikai „ienaidniekiem”.

Vairākas ziņas, kas izskanējušas pēdējo dienu gaitā – arī šodien –, liek domāt, ka vismaz zināma taisnība Teherānas vadošā diplomāta teiktajam varētu būt.

--

NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu – tā ASV prezidents Donalds Tramps izteicies izdevumam "Financial Times". Viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā. Šobrīd Austrālija paziņojusi, ka savus spēkus uz Hormuza šaurumu nesūtīs. Arī Japāna pašlaik neapsver jūras spēku drošības operāciju, skeptiskas ir arī Vācija un Francija Dienvidkoreja lūgumu izskatīšot, Lielbritānija varētu nosūtīt mīnu meklēšanas dronus, bet par to nav nekādu oficiālu paziņojumu.

Kā Latvijai būtu jāreaģē uz Trampa aicinājumu iesaistīties, vērtē politologs Māris Andžāns.

Cik izzināti ir leģionāru dzīvesstāsti, kas saulaik bija pieejami tikai trimdas pētniekiem, un vai trimdā dzīvojošo leģionāru likteņiem bija kādas kopīgas iezīmes? Par šo tematu saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Vai šodien diasporā ir interese par leģionāriem un vai godina viņu piemiņu?

Diskutē vēsturnieki Kārlis Kangeris un Uldis Neiburgs, "Daugavas vanagu" Londonas nodaļas bijušais vadītājs, šobrīd biedrs, reemigrants, kurš jau divus gadus dzīvo Latvijā pēc dzīves Lielbritānijā, Dāvis Viļums, kā arī Andris Kursietis, Amerikas Savienoto Valstu "Daugavas vanagu" vadītājs līdz pat 2024. gadam, viņš arī 30 grāmatu par militāro vēsturi autors, un Inese Avena, "Daugavas vanagu" Vācijā kultūras dzīves vadītāja no Freiburgas Bērzainē. 

Leģionāru stāsts nav izstāstīts, un šī vēstures lappuse joprojām ir apvīta mītiem. Tā sacīja intervijā Latvijas Radio intervijā "Daugavas vanagu" priekšsēdis Aivars Sinka. 

Mūsu ģimenē tas prātā ir palicis ar manām personīgajām pusaudžu gadu atmiņām, kad es pusaudzes gados pēkšņi uzzināju, ka vectētiņam ir brālis Vācijas Federatīvajā Republikā. Tas gan notika laikā, kad jau atmoda gaisā virmoja. Daudz par to nerunāja un arī neienāca prātā par to interesēties. Tik vien ģimenē pieminēja - leģionāros bijis. Pieļauju domu, ka līdzīgi stāsti un piemēri varētu būt vēl virknei ģimeņu, kur par to gari un plaši, iespējams, neviens savulaik zināmu iemeslu dēļ, kamēr Latvija nebija brīva, nerunāja. Bet šodien mēs varam par to runāt. Mēs pievēršamies tam, cik ir izzināti leģionāru dzīvesstāsti? Vai tiesa, ka līdz neatkarības atjaunošanai tie stāsti interesēja un bija pieejami lielākoties trimdas pētniekiem un pašmāju vēsturnieki tikai brīvajā Latvijā tam pievērsās? Kādas ir kopīgās iezīmes leģionāru dzīvesstāstiem trimdā? Vienlaikus arī mēģinām saprast, vai diasporā leģionāru piemiņa arī šobrīd ir dzīva. 

Vai ir pamats uzskatīt, ka bērni Latvijā sāk runāt aizvien vēlāk un arī valoda, ko viņi lieto, kļūst nabadzīgāki? Kas par to liecina un kāpēc tā notiek? Par šo domāt rosināja kolēģu veidots raidījums, kurā pirms vairākām nedēļām speciālisti diskutēja par bērnu agrīnās attīstības skrīninga rīku un tā ieviešanu. Tad izskanēja apgalvojums: ar bērnu runas attīstību Latvijā ir aizvien sliktāk, sliktāk, nekā bijām prognozējuši. Un "tas ir liels jautājums sabiedrībai: vai uztveram to kā grūtības, ar kurām pastiprināti jāstrādā, vai arī varam pielāgot normas un, piemēram, teikt - jā, ka līdz piecu gadu vecumam bērnam vēl nav jābūt spējīgam pilnvērtīgi iesaistīties sarunā". 

Ģimenes studijā diskutē psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, sākumsskolas skolotāja, matemātikas grāmatu autore Linda Ādamsone, logopēde Ieva Maļinovska, pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" vadītājas vietniece, un Gundega Tomele, RTU Liepājas akadēmijas docente, studiju programmas "Logopēdija" direktore. 

Par demogrāfiju un migrāciju, par nacionālajiem un vērtību jautājumiem, kas kādus ceļu, bet citus vieno - par lielajiem politikas un dzīves jautājumiem Krustpunktā saruna ar Latvijas Universitātes docentu, filozofu un mākslas kuratoru Igoru Gubenko.

Ja palūkojas, par ko Latvijas Sabiedriskajā medijā intervēts mans šīsdienas raidījuma viesis, tad sarunas bijušas par grāmatām, par mākslas pasauli un kritiku, kultūras jautājumiem, īpaši saistībā ar krievu kultūru. Bet raksta, piemēram, žurnālā "Satori" atklāj, ka viņu interesē ne tikai kultūra. Lielie jautājumi, kas ir pamatā daudziem notikumiem un sabiedrības izaicinājumiem, viņam ir ne mazāk svarīgi. Un citādi jau nevar būt, jo primāri viņš ir filozofs, tātad domātājs. 

Tieši šodien Latvijas Universitātē tika prezentēti pētījuma rezultāti par sabiedrības saliedētību, un tajā arī viņš piedalījies. Mazliet pieskarsimies arī tam sarunā. Šodien par grāmatām nerunāsim. Tam ir citi raidījumi. Par aktualitātēm gan.