Šobrīd ir maz investīciju projektu Latvijā, kas raisītu tik karstas diskusijas, kā vēja enerģijas parki un to būvniecības vietas. Jo lielāks potenciālais vēja parks, jo karstākas diskusijas. Arī iebildumu ir vairāk, saka Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes locekle Inga Āboliņa.

Iedzīvotāju pretestības vai citu iemeslu dēļ Latvijā vēja enerģiju saražojam mazāk nekā pie kaimiņiem, atgādina Jānis Ločmelis, „ELWIND” projekta nodaļas vadītājs.

Varbūt saprātīgai un ātrākai atjaunīgās enerģijas attīstībai ir jāuzlabo veids, kā uzņēmēji runā ar vietējo sabiedrību vai varbūt jāmaina visa sistēma?

Novērots, aktīvisti, kas iestājas pret vēja parku būvniecību, ir tie paši gan Vidzemē, gan Kurzemē. Bet nevar noliegt, ka arī aptauju dati rāda, ja cilvēkiem jautā par Latvijas enerģētisko neatkarību, atbalsts ir liels, neviens īsti negrib būt atkarīgs no draudzīgāka vai pavisam nedraudzīga kaimiņa. Arī atjaunīgo enerģiju atbalstām. Bet, ja vēja parku plāno būvēt tuvumā, tad attieksme kļūst daudz kritiskāka. Vai šo “ne manā pagalmā” attieksmi palīdz pārvarēt maksājumi par vēja parkiem tiem, kas dzīvo to tuvumā, un vietējai pašvaldībai?

„Boņuk, cik tu lels izaudzis!” – tā, citējot Jāņa Streiča kinofilmu „Cilvēka bērns”, var teikt par latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2025”. Šogad melnā svēpētā māla keramikas statuetes pasniegtas jau 18 reizi par Latgales kultūras bagātināšanu, godinot desmit spilgtākos notikumus un personības.

Savukārt balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēma Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja un kultūrvēstures pētniece Ruta Cibule.

Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonija šogad sākās ar emocionālu brīdi – piemiņas mirkli nesen mūžībā aizgājušajam režisoram Jānim Streičam. Uz skatuves ekrāna bija redzami kadri ar pašu Jāni Streiču un viņa veidotajām kinofilmām, bija dzirdama arī režisora balss jeb precīzāk sauciens – stingrs, draudzīgs un cilvēcīgs.

Ar savām balsīm skatītājus priecēja Balvu mūzikas skolas bērnu koris diriģentes Lindas Vītolas vadībā. Tieši šis koris pērn tika atzīts par Latvijā labāko, iegūstot galveno balvu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Koru konkursa finālā 2025. gadā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja radio personība un influenceris Lauris Zalāns kopā ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievām. Šogad ar savu klātbūtni pasākumu pagodināja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš savā uzrunā uzsvēra Latgales vēstniecības „Gors” lomu Latgalē un arī Latvijā.

Kopumā „Boņuka” balvai šogad bija izvirzīti 155 pretendenti, no kuriem apbalvojumam žūrija nominēja 30 notikumus, personības un aktivitātes.

Godināts tika arī jauns mūzikas projekts, kurā latgaliešu valoda un identitāte tiek integrēta populārās mūzikas stilā, etnodžeza noskaņās. Tā ir grupa „Bruoli i muosys” ar albūmu „Na pādejais”, kas saņēma gan „Boņuka” balvu, gan arī skatītāju simpātijas balvu „Žyks”.

Boņuka balvu saņēma arī Nautrēnu kultūrtelpa, kas tagad iekļauta arī Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Tāpat starp laureātiem ir Rēzeknē esoša vietējā kopiena, kurai dots nosaukums „Nezināmā Rēzekne”. Tā ir domubiedru grupa, kuri pēta vēsturi, kultūru, dabu, rīko lekcijas, ekspedīcijas, talkas un iedrošina citus būt aktīviem. Tieši šie vietējie aktīvisti bija tie, kuri uzsāka parakstu vākšanu platformā „Manabalss.lv”, lai nosargātu Latgales vēstniecību „Gors” no privātā nomnieka.

„Boņuka” balvu saņēma arī Latgales dziesmu svētki, kas pērn svinēja simtgadi.

Latgaliešu kultūras gada balvu saņēma arī vairākas personības, proti, Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina, latgaliešu kultūras un literatūras kopēja Edīte Laime, latgaliešu folkloras pārrakstītāja Anna Putāne un arī bijusī Latgales vēstniecības „Gors” vadītāja Diāna Zirniņa.

„Beidzot jūtos labi. Tā bija diezgan mulsinoša sajūta, izejot uz skatuves, redzēt, ka visa zāle ir piecēlusies kājās,” tā, saņemot „Boņuka” mūža balvu, pēc ceremonijas teica Ruta Cibule, kura ir Ziemļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja un kultūrvēstures pētniece. Ruta Cibule novēl latgaliešu kultūrai mainīties un iet laikam līdzi.

Latgales kultūras gada balvu „Boņuks” organizē Latgales vēstniecība „Gors”. Kā sarunā apliecināja Latgales vēstniecības „Gors” vadītāja Ilona Rupaine, „Boņuka” balva ir veids, kā pateikt vienkārši cilvēcisku paldies tiem, kuri dara.

Losandželosā noslēgusies ASV Kinoakadēmijas balvas "Oskars" pasniegšanas ceremonija, kurā, kā iepriekš prognozēts, labākās filmas titulu ieguvis Pola Tomasa Andersona darbs "Cīņa pēc cīņas".  Labākās aktrises balva tikusi Džesijai Baklijai par lomu filmā "Hamnets", viņa arī pirmā īru aktrise, kura saņēmusi augsto atzinību. Bet par labāko aktieri atzīts Maikls B. Džordans no filmas "Grēcinieki".

Par Amerikas Kinoakadēmijas izvēli, industrijas standartiem un zīmīgāko ASV kino pasaulē pārrunājam ar kino kritiķiem kino kritiķiem Sonoru Broku, Dārtu Ceriņu un Sergeju Timoņinu.

Ikgadējā Pasaules ūdens dienā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina runāt ne tikai par ūdens pieejamību un resursiem, bet par kādu ar ūdeni ļoti cieši saistītu jautājumu – tualetēm kā nepieciešamību un vienlaikus arī izaicinājumu daudzviet pasaulē. Kā ar to sokas mums Latvijā?

Raidījumā, kas veltīts Pasaules ūdens dienai, runājam par kādu ar ūdeni cieši saistītu jautājumu - tualešu pieejamību. Šo jautājumu šogad Pasaules ūdens dienas ietveros izcēlusi arī Rīgas Tehniskā universitāte un tualešu jautājums daudzviet pasaulē ir ne tikai akūtu vajadzību apmierināšana, bet arī nevienlīdzības un pat dzīvības apdraudējuma jautājums. Kāda ir situācija ar kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanu un publisko tualešu pieejamību Latvijā un kā ar to sokas pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus un Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Līga Lapiņa.

"Katru gadu Pasaules ūdens dienā, cenšoties pievērst sabiedrības uzmanību dažādiem ar ūdeni saistītiem jautājumiem, tiek izziņotas arī dažādas tēmas. Šogad viena no tēmām bija vienlīdzība. Līdz ar to mēs arī centāmies pieskaņot mūsu tematiku pie ūdens pieejamības, tai skaitā tualešu pieejamības. Tas ir arī Latvijas sabiedrībai aktuāls jautājums, par ko mēs ne pārāk bieži runājam, jo tas ir tāds varbūt aiz slēgtām durvīm pārrunājams jautājums. Šoreiz centīsimies par to parunāt nedaudz plašāk, iezīmējot varbūt pāris "nacionālās īpatnības" un pāris izaicinājumus, ar ko kopumā jāsaskaras, lai  biežāk paši var runāt un arī visos sabiedrībā veicinātu tādu kopīgu izpratni un kultūru par šo jautājumu," norāda Sandis Dejus.

"Bez kanalizācijas nav civilizācijas un kanalizācija rada iespēju cilvēkiem dzīvot apdzīvotās vietās, un centralizētas kanalizācijas sistēmas to ļauj vēl vairāk tādēļ, ka viss nelāgais materiāls tiek aizvākts projām no cilvēku ne tikai acīm, bet arī no tās vietas, kur viņi ikdienā uzturas, un arī kvalitatīvi attīrīts. Un šeit mēs varam teikt, ka Latvija ir gana labās pozīcijās. Mēs aptuveni 75 procentus no Latvijas iedzīvotāju radītajiem notekūdeņiem novadam centralizētas kanalizācijas sistēmās un secīgi arī attīrām, lai aizsargātu vidi pret mūsu radīto piesārņojumu," vērtē Sandis Dejus. "Tajā pašā laikā vēl ir mums 25% apmēram, kas dzīvo mazāk apdzīvotās vietās vai nomaļākās vietās, kas Eiropas kontekstā ir ekskluzīvs skaitlis, jo Eiropā tik daudz iedzīvotāju nedzīvo ārpus pilsētām kā Latvijā, kam ir savas kanalizācijas sistēmas, saucamās decentralizētās kanalizācijas sistēmas. 

Runājot par tualešu publisko pieejamību, noteikti mums būtu vēl daudz ko darīt, ja mēs salīdzinām ar Eiropu. Protams, nav pieejama statistika, cik ir publisko tualešu uz simts tūkstošiem iedzīvotāju, bet

ikdienas sajūta ir tāda, ka noteikti, no vienas puses, mums vajadzētu strādāt pie pieejamības veicināšanas un, no otras puses, kā es jau minēju, arī pie mūsu kopējās sabiedrības attieksmes veicināšanas un kultūras uzturēšanas šādos objektos, kur tādi vispār ir ierīkoti."

Mūsdienu kanalizācijas sistēmas aizmetņi veidojušies 19. gadsimta otrajā pusē, taču arī agrākos gadsimtos pilnīgi noteikti tika domāts par mehānismiem, lai uzturētu sanitāros apstākļus, proti, lai atbrīvotos no atkritumiem un savāktu lietusūdeņus. Protams, 13.-18. gadsimtā šīs sistēmas bija patālu no tā, ko lietojam pašlaik. Par šo tematu plašāk stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde.

Tiekamies muzejā, Ilze pa gaiteņiem ved uz muzeja krājuma telpu, kur uz galda izkārtojusi sarunas tematam atbilstošus priekšmetus – naktspodus, keramikas traukus un ne to vien.

Kā pagatavot saldo ēdienu ar minimālu cukura un citu saldinātāju pievienošanu? Vai tā ir neiespējamā misija? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs.

"Lai pagatavo saldo bez cukura, var pievienot stēviju. Bet garša specifiska. Toties nulle kalorijas," atzīst Ina Poliščenko.

Arī biskvītu var izcept ar stēviju, tikai tas nebūs tik gaisīgs. Būs tāds alternatīvais biskvīts.

"Bet arī ar stēvijas pievienošanu jābūt uzmanīgam, ja pārēdās saldinātāju, vēders var nesaprast," norāda Ina Poliščenko.

"Konditorejā īstās receptes piemānīt nevar," piebilst Ingmārs Ladigs. Tāpēc arī īstā biskvītā cukuram ir nozīme. "Īstā desertu ballīte sākas, kad cilvēki atklāja cukuru."

Viņš iesaka glābiņu meklēt ābolos, ogās, riekstos, medu pievienojot, arī nedaudz konjaka. Stiprais alkohols uzlabo deserta garšu.

"Ko mūsdienas aizvieto ar ķīmiskām piedevām, to vēsturiski darīja, izmantojot stiprāku alkoholu," atzīst Ingmārs Ladigs.

Ingmārs Ladigs piedāvā šādu recepti:

Pārgriež ābolu, izņem serdi, sarīvē rupji, pieliek valriekstus, nedaudz medu. Tie, kas ciena, var arī pievienot ķirbi. Sāk veidoties veselīgs, garšīgs maisījums, ko ēst brokastīs. Cep cepeškrāsnī 180 grādos uz 15 minūtes. Vēl var pārbērt auzu pārslas. 

"Dabūjam mūsu produktu salikumu, kur pat nav cukurs jāpievieno," norāda Ingmārs Ladigs. 

Ir daudz līdzīgi ogu un augļu deserti.

Ina Poliščenko mudina izvēlēties žāvētus augļus un ogas, īpaši dateles, kas satur dabīgo cukuru un ir labs saldinātājs.

Ina Poliščenko iesaka pašu „nutellu” ar datelēm.

Izmērcē glāzi dateļu, izņem kauliņus. Pievieno 2 edk. kakao. Sablenderē. 

"Ja bērniem garšo, laba alternatīva veikala produktam," bilst Ina Poliščenko.

Klāt var uzcept sēklu cepumiņus bez pievienota cukura, bet ar banānu.

Ingmārs Ladigs gatavo "biezpiena-banānu kunkuli".

Paciņai biezpiena (180-200g) pievieno vienu vai divus banānu, sablendē. ja vēlas, var pagatavot vārīto vaniļas krēmu, bet noteikti ņem svaigu zemeņu mērci. Kārto glāze - apakšā zemeņu mērce, tad biezpiens, tad zemeņu mērci.

Vislabāk un garšīgāk ir zemeņu sezonā.

Klausieties arī, kā pagatavot sāļo karameli un vēl citus našķus.

Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas politisko lēmumu pieņemšanā. Uz to norāda jaunākie "Eurostat" statistikas dati, kas publicēti 3. martā. Lai gan šai situācijai ir dažādi cēloņi, viens no tiem ir arī ar dzimumu saistīta vardarbība – tostarp digitālajā vidē –, kas vērsta pret sievietēm.

Ar dzimumu saistīta vardarbība ir jebkura vardarbība, kas vērsta pret personu tās dzimuma dēļ. Šāds skaidrojums ietverts Eiropas Savienības direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kas pieņemta 2024. gada 14. maijā. Praksē termini “ar dzimumu saistīta vardarbība” un “vardarbība pret sievietēm” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, jo lielākā daļa šādu pārkāpumu tiek vērsti pret sievietēm. Turklāt vardarbība var izpausties ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski un notikt gan reālajā dzīvē, gan tiešsaistē, un tādā gadījumā runa ir par kibervardarbību.

Kibervardarbība ietver dažādus uzbrukumu veidus digitālajā vidē, tostarp vajāšanu, uzmākšanos un kūdīšanu uz vardarbību vai naidu. Tā var izpausties arī kā agresīvu vai pazemojošu ziņu sūtīšana, seksuāla rakstura satura vai nepatiesas informācijas izplatīšana. Sociālie mediji ir viens no iemesliem, kāpēc šādi uzbrukumi visā pasaulē kļūst arvien biežāki.

Tie pastiprina tiešsaistes uzbrukumu ietekmi, ļaujot naidīgiem komentāriem un pazemojošiem materiāliem ātri sasniegt plašu auditoriju. Algoritmi bieži izceļ saturu, kas izraisa spēcīgas emocijas – tostarp provokatīvu vai skandalozu – un lietotāji var viegli ar to dalīties tālāk. Uzbrukumus digitālajā vidē pastiprina arī šķietamā anonimitāte un nesodāmības sajūta.

Vērtīgu ieskatu šīs problēmas nopietnībā sniedz „The Economist Intelligence Unit” 2020. gada pētījums par vardarbību pret sievietēm tiešsaistē, aptverot 51 valsti. Saskaņā ar pētījuma datiem, 38% sieviešu ir personīgi pieredzējušas uzbrukumus tiešsaistē, savukārt 85% norādīja, ka ir novērojušas šādus uzbrukumus citām sievietēm. Visbiežāk sievietes saskārās ar nepatiesas informācijas izplatīšanu un nomelnošanu (67%), uzmākšanos (66%) un naida runu (65%).

Latvijas gadījumā kibervardarbība visbiežāk tiek vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm. Tā uzsvērts 2024. gada 7.novembra Tiesībsarga biroja rīkotajā diskusijā par agresīvu rīcību interneta vidē pret atpazīstamām sievietēm Latvijā. Šādi uzbrukumi var atstāt arī nopietnas un tālejošas sekas.

Uzbrukumi digitālajā vidē ir izaicinājums ne vien sievietēm, bet arī demokrātiskajiem procesiem kopumā.

Interneta platformās "TikTok" un "Youtube" arvien biežāk lielu atsaucību gūst video, kuros izplatīta prokremliskus melus par Latviju. Uz Baltkrieviju pārbēguši blogeri klāsta, ka Latvijā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā viss sagrauts un algas ir maksimums 800 eiro. Savukārt kāda Lielbritānijā dzīvojoša latviešu blogere klāsta, ka bagātās valstis Ukrainai aizdod, kamēr Latvija – nepatriotiski ziedo.

Par to iknedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta Annija Petrova.