Palīdzība Ukrainai, situācija Tuvajos Austrumos un enerģētikas cenas – tie ir trīs būtiskākie jautājumi, ko Eiropas Savienības valstu līderi apspriež sanāksmē Briselē.

Ukrainā ieradusies Starptautiskā valūtas fonda delegācija.

Protestā prasa valstij kompensēt diabēta pacientiem nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus.

Saeima nolēma nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai likumprojektu par nodibinājuma “Latgales vēstniecība “Gors”” izveidi Rēzeknes koncertzāles pārvaldībai.

Iekšlietu ministrs: aizvien vairāk migrantu mēģina iekļūt Latvijā no Baltkrievijas.

Palīdzība Ukrainai, situācija Tuvajos Austrumos un enerģētikas cenas – tie ir trīs būtiskākie jautājumi, ko Eiropas Savienības valstu līderi šodien, 19. martā, apspriež sanāksmē Briselē. No rīta Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņoja, ka viņš negrasās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, kamēr Ungārija nesaņems Krievijas naftu pa cauruļvadu „Draudzība”. Naftas un gāzes cenas ietekmē arī karš Irānā. Tādēļ politiķi spriedīs arī par soļiem, ko Eiropa var darīt, lai mazinātu energoresursu cenas un atkarību no ārvalstu piegādēm.

Daudzi Eiropas Savienības valstu līderi nav apmierināti ar to, ka Ungārijas premjers Viktors Orbāns turpina bloķēt 90 miljardu eiro aizdevuma izsniegšanu Ukrainai, kā arī 20. sankciju kārtas pret Krieviju apstiprināšanu. Turklāt te ir svarīgs arī princips: ja reiz decembrī lēmums valstu līderu līmenī tika pieņemts, tad vēlāk nebūtu pieņemami bloķēt tā ieviešanu.

Tomēr Orbāns apgalvo, ka bez Krievijas naftas uzņēmumi un mājsaimniecības viņa valstī bankrotēs. Bet mūsu valsts premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības to apšauba. Siliņa paredz, ka sarunas šajā samitā būs diezgan smagas.

Jaunākās Kur kritiķiem nav vietas epizodes centrā ir Eiropas dokumentārā kino granddāmas Lailas Pakalniņas jaunākais darbs “Putnubiedēkļi”, kas uzlūko dzīvā un cilvēcīgā robežas Rīgas lidostā. Tikmēr britu režijas debitanta Dilana Sothērna grafiskās noveles ekranizācija “Skumju tumšie spārni” ar Benediktu Kamberbaču pievēršas sēru ciklam.

Epizodē izskan fragments no intervijas ar aktieri Kamberbaču, kuram darbs šajā filmā kalpojis par terapeitisku pieredzi. 

Pakalniņas dokumentārā pilnmetrāža “Putnubiedēkļi” tika izvirzīta četrām “Lielā Kristapa” nominācijām, un tās rezultējās divās balvas: par labāko dokumentārā kino operatora darbu godalgu ieguva Māris Maskalāns, bet par labāko mūziku – lietuvieši Pauļus Kilbauskas un Vigintas Kisevičius. Pakalniņas filmogrāfijā dzīvā daba – flora un fauna – ir svarīga, tomēr tās sarežģītajā struktūrā viņa nemeklē estētisko, bet gan analītisko. “Putnubiedēkļos” viņa reflektē par robežas jēdzienu un cilvēka rīcības paradoksiem.

Drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā agresorvalstī darbību bija spiesta pārtraukt praktiski visa Kremlim opozicionārā prese. Arī izdevums "Novaja Gazeta" (Новая газета) , kura galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam neilgi pirms tam bija piešķirta Nobela miera prēmija, pamatā savu darbību pārcēla ārpus Krievijas kā "Novaja Gazeta Europa". Tomēr daļa izdevuma žurnālistu turpina strādāt arī Krievijā, veidojot savu laikraksta versiju, kuru var lasīt tīmeklī, saņemt elektroniski pdf formātā. Kā teikts izdevuma mājaslapa "esot cerības, ka izdosies atsākt arī drukāt". 

Žurnāliste Irina Tumakova gatavo šim ciparu formāta laikrakstam arī materiālus situāciju dažādos Krievijas reģionos. Viņa labi zina, ko šobrīd domā un kā jūtas sabiedrība agresorvalsts iekšienē. Par to arī saruna ar Irinu Tumakovu.

Kara piektajā gadā joprojām ir jautājums: cik daudz pacietības vēl ir Krievijas sabiedrībai? Teiksim, otrajā kara gadā šķita, ka Putinam izdodas izkarot tādu koloniālu karu ar zināmu, tā teikt, „Lielā Tēvijas kara” patosu – ka iedzīvotāji lielākoties varēja sēdēt uz dīvāna pie televizora un justies kā savas valsts eksistenciālas cīņas dalībnieki. Kā tas ir šodien?

Irina Tumakova: Es teiktu, ka, no jūsu viedokļa raugoties, situācija ir pasliktinājusies – Krievijas sabiedrības attieksmē karš ir normalizēts. Ir dažādas Krievijas ļaužu kategorijas. Es pat nedalīšu viņus tajos, kuri ir par un kuri ir pret karu, jo viss ir daudz sarežģītāk un niansētāk. Cilvēki, kuriem jau sākotnēji bija kategoriski negatīva attieksme pret karu, visticamāk, ir aizbraukuši, ja vien varēja. Ja nevarēja, tad daudzi jau ir cietumā vai ir apklusuši. Es vienkārši zinu – man ir draugi, kas devušies iekšējā emigrācijā, jo viņiem nav citas izvēles.

Ir cilvēki, kuri ir uzbūvējuši sev psiholoģisku aizsardzību. Mēs nezinām, kā viņi pret to visu attiektos, ja situācija būtu citāda, bet šī ir situācija, kuru viņi nevar mainīt. Viņu dzīve ir pasliktinājusies, turklāt, jo mazāk turīgi ir šie cilvēki, jo būtiskāks ir šis pasliktinājums. Bet viņi veido psiholoģisko aizsardzību; pretējā gadījumā viņi vienkārši neizdzīvotu. Es nevaru teikt, ka es viņus atbalstu, attaisnoju, bet es viņus saprotu. Viņi sevi ieskauj ar informāciju, kas palīdz pasargāties. Ja jūs sāksiet ar viņiem runāt, viņi teiks: jā, ir kļuvis sliktāk, bet – visumā viss iet labi. Un Putins ir liels malacis! Tai ziņā visi ir vienisprātis: var iet visādi, bet Putins noteikti ir malacis!

Ir cilvēki, kas vienkārši dzīvo tā, it kā tas viņus neskartu. Tā viņi vienmēr ir dzīvojuši un turpina dzīvot joprojām. Daudzi gan ir sākuši žēloties par to, cik labi viss bija kara sākumā, 2022./ 23. gadā. To man ir teikusi sieviete, kas strādā dzelzceļā, un vīrietis, kas strādā krāsu fabrikā – tad bija tik daudz darba, tik daudz naudas. Bet tagad uzņēmumi pāriet uz četru dienu darba nedēļu, darbiniekus sūta bezalgas atvaļinājumos un tā tālāk.

Ir cilvēki, kurus skar tīri fiziskas grūtības – tos, kas dzīvo Ukrainas lidrobotu un, jo īpaši, raķešu sniedzamības zonā. Viņiem tiešām klājas grūti. Bet krieviem piemīt šī īpašība – es to pat nesauktu par krievu tautas bezgalīgo pacietību, par kuru Staļins reiz uzsauca tostu. Tā ir spēja visu uztvert kā dabas katastrofu. Cilvēki uztver to kā stihisku nelaimi, kas kaut kā jāpārcieš. Bet – ja paveiksies, valsts iedos kompensāciju. Tieši tāda pati attieksme cilvēkiem attiecīgajos reģionos ir pret to, ko viņiem nes karš. „Jā, mūsu māju sagrāva drupās, bet – mums taču iedos kompensāciju!” Karēlijā es satiku sievieti, kurai vīrs aizgājis karā. Es viņai saku: „Ak, Kungs, – viņu taču nogalinās!” Uz ko viņa mierīgi atbildēja: „Nu, bet iedos tak kompensāciju.”

Starptautiskais bakalaurāts ir starptautiski atzīta izglītības programma, kas vērsta uz kritiskās domāšanas, starpkultūru izpratnes un vispusīgas akadēmiskās attīstības veicināšanu. Tā paredzēta skolēniem pat no trīs līdz 19 gadu vecumam, tiek piedāvāta trīs dažādos līmeņos. Kas un kur no tā ir pieejams Latvijā? Kā kļūt par starptautiskā bakalaurāta audzēkni, kāds ir mācību process un ko ar šo diplomu var iesākt pēc tam, Ģimenes studijā vaicājam izglītības ekspertiem.

Skaidro Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas direktores vietniece, starptautiskā bakalaurāta koordinatore Vineta Šrama, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks mācību darbā Jānis Zeimanis, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis un Ogres tehnikuma Starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Jasinska.

Iekšējā drošība, civilā aizsardzība un noziedzības apkarošana ir Krustpunktā sarunas temati. Pirmie divi ir īpaši aktuāli kopš Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, bet pēdējais – aktuāls vienmēr, turklāt pēdējos gados īpaši izvēršas arī iedzīvotāju apkrāpšana, par kuras veidiem un apmēriem kādreiz nevarējām pat iedomāties. Par to visu iztaujājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa.

Lai iegūtu vairāk naudas valsts budžetā, valdība arvien lielāku uzmanību pievērš valsts kapitālsabiedrībām. Mazināt izdevumus un palielināt ienākumus, ko tālāk iemaksāt valsts budžetā, tā prasa arī no valstij piederošā uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” (LVM). Tas atlaida vairākus desmitus darbinieku, taču jaunos direktoru amatos bez konkursa iecēla trīs cilvēkus, kuri iepriekš strādāja valdē un padomē.

Mārtiņš Līdums, LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks: “Šie augstās raudzes profesionāļi pauda gatavību turpināt darbu uzņēmumā savu kompetenču ietvaros, bet citā statusā, par ko mēs esam priecīgi.”

Augsto amatu dalīšanai iebilst liela daļa zemāka līmeņa darbinieku. Sasteigtās reformas rezultātā uzņēmumā tagad ir divas arodbiedrības. Vienai ir netieša saikne ar vadību, kamēr otrai – neatkarīgai arodorganizācijai, kompānijas administrācija liek šķēršļus.

Dace Rumpe, Latvijas Meža nozares arodbiedrības biedre un šīs organizācijas vadītāja LVM: “Par vainīgu nelojālu vai pat kaitniecisku uzņēmumam tiek padarīts tas, kurš mēģina norādīt uz problēmu pastāvēšanu!”

Vai neatkarīgas arodbiedrības ierobežošana un vienlaikus direktoru amatu dalīšana vadībai pietuvinātām personām vienā no lielākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem atbilst labas pārvaldības principiem? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Stikla māksliniece Marta Ģibiete Ķīnā tapušo kolekciju dēvē par savām bezdomu puķēm. Darbus pēdējo nedēļu iespējams skatīt galerijā „Istaba”. Personālizstādei māksliniece devusi nosaukumu „Made in China”, jo darbi tapuši 2025. gada rudenī mākslinieku rezidencē Ķīnā, Dzjansji provincē. Rezidences laikā Marta Ģibiete izveidoja stikla darbu kolekciju gan savā autortehnikā, gan, radot jaunus darbus pūstā stikla tehnikā. 

Martas Ģibietes personālizstāde „Made in China” galerijā „Istaba” būs skatāma vēl tikai dažas dienas (līdz 20.martam).

Bet ja dodaties uz Lietuvu, tad Paņevežā (Pragiedruliai zālē) līdz 26.aprīlim aplūkojama Martas Ģibietes izstāde „Solījums” , tajā mākslinieces tradicionālie darbi.