Finanšu sektora, valsts pārvaldes un citu organizāciju, kā arī starptautiskie eksperti šodien, 4. martā, Latvijas Bankas rīkotā forumā dalīsies ar idejām par finanšu sektora attīstību. Viens no tematiem būs Latvijas licenču izsniegšana kriptopakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile Latvijas Radio atzina, ka Latvija ar to nesteidzas, taču jādod vietu jauniem virzieniem, apzinoties iespējamos riskus.

Jaunais konflikts Tuvajos Austrumos ir novērsis uzmanību no notiekošā Ukrainā. Bet karadarbība tur turpinās. To Latvijas Radio atzina Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga. Viņa norādīja uz vairākiem riskiem, kas rodas, uzmanībai koncentrējoties uz Tuvo Austrumu reģionu.

Azartiski un aktīvi pirmais pavasara mēnesis ir iesācies Latvijas Leļļu teātrī – jau šo piektdien, 6. martā, tur pirmizrādi piedzīvos iestudējums ”Lote no Izgudrotāju ciema” ģimenēm ar bērniem no četru gadu vecuma.

Latvijas skatītājiem stāsts par suņu meiteni Loti jau labi zināms no populārās Latvijas un Igaunijas kopražojuma animācijas filmas. Izrādē pazīstamie tēli būs ieguvuši sirsnīgu leļļu veidolu un ar pilnu krūti metīsies iekšā aizraujošos piedzīvojumos. Īpašu atmosfēru izrādei piešķirs Renāra Kaupera mūzika. Līdzās jau labi zināmajām filmas kompozīcijām viņš par godu izrādei radījis arī jaunas melodijas.

Renāra Kaupera mūzikai ir liela loma izrādes atmosfērā, un tā ir arī kā tilts, kas savieno pirms 20 gadiem tapušo filmu un jauno izrādi,

”Mūzika ir tik ļoti lotiska un tik ļoti renārīga! Man liekas, tā mūzika ļoti konkrēti rada noskaņu, kurā dzīvoties un atmet uz tādu bērnības spēlīgumu ļoti foršā veidā.”

Tā izrādes režisors Rūdolfs Gediņš, kurš arī piebilst – iestudēšanas process jo īpaši interesants izvērties tādēļ, ka gandrīz ikvienam izrādes dalībniekam ir savas personiskās attiecības ar Lotes stāstu – vai nu tā ir viņu pašu bērnības filma vai to jau iemīļojuši viņu bērni. Arī režisors trīsgadīgais dēls Augusts šobrīd esot liels Lotes piedzīvojumu cienītājs.

Mazajai Lotei katra diena ir kā visīstākais piedzīvojums, visvairāk viņai patīk viss jaunais, un izrādē kopā ar ģimeni un draugiem viņa piedzīvo vasaru, kurā apgūst džudo un citas jaunas prasmes, viņa labprāt gribētu iemācīties arī spēlēt bungas, staigāt atpakaļgaitā un svilpt ar kāju īkšķiem.

Lotes tēlā, kas ir visu notikumu dvēsele, izrādē iejūtas Lienīte Podskočija, kura gan vada lelli, gan arī pati atrodas uz skatuves.

Filmā redzamos animācijas tēlus izrādē lellēs iemiesojusi māksliniece Justīne Jasjukeviča. Viena no sarežģītākajām lietām bijusi piešķirt tām kustības vieglumu un ekspresiju.

Par visas izrādes vadmotīvu režisors Rūdolfs Gediņš uzskata izrādes sākumā Lotes drauga Bruno teiktos vārdus – ļaujiet pašam man izgudrot, kā dzīvot šo krāsaino dzīvi.

Šoziem dabasgāzes patēriņš bijis augsts. Dabasgāzes tirgotāji norāda, ka sasniegti patēriņa rekordi. Šobrīd pēc militārā konflikta sākuma Tuvajos Austrumos pieaug cenas gan naftai, gan dabasgāzei. Piegādātāji saka, ka situācija mainās nevis pa dienām, bet stundām.

Vai atlikušajā sezonā dabasgāzes pietiks un kā tas var ietekmēt iedzīvotāju rēķinus? 

Pēc Irānas kara sākuma dabasgāzes cena Eiropā pieaugusi par vairāk nekā 39 %. Tas noticis pēc tam, kad viens no pasaules lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes ražotājiem „QatarEnergy” apturēja ražošanu divās svarīgās enerģētikas rūpnīcās Katarā.

Dabasgāzes piegādātāji saka, ka pašlaik situācija mainās ļoti ātri un nepieciešamas vēl vairākas dienas, lai notikumu virzība kļūtu skaidrāka.

Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu triecieni Irānā radījuši kārtējo pārbaudījumu Eiropas valstu vienotībai reakcijā uz ārpolitiskiem satricinājumiem. Lai gan daudzi Eiropas līderi atzinīgi novērtētu Irānas režīma maiņu, eiropieši ir bijuši piesardzīgi attiecībā uz iesaisti konfliktā, kuram neredz skaidru galu. Atsevišķas valstis arī kritizējušas ASV rīcību, kas, pēc to domām, nav saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Eiropas valstīm atšķirīgas domas par nepieciešamību kritizēt ASV un Izraēlas triecienus Irānā.

Ēriks Lingebērziņš analizē, kā karš Tuvajos Austrumos ietekmēs tūrismu pasaulē un Latvijā.

Pagājušais gads iezīmējas īpaši ražīgs korupcijas apkarošanas jomā – tā savā ziņojumā par darba rezultātiem pērn norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Valdība atbalsta ieceri obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no oktobra.

Latvijas sieviešu futbola izlase sāk Pasaules kausa kvalifikāciju.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar nacionālo bruņoti spēku komandieri Kasparu Pudānu par četriem gadiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Eiropas gatavību ilgtermiņa draudiem no Krievijas puses.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtajā gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzrunāja tautu, sakot: "Protams, mēs visi vēlamies, lai karš beigtos, bet neviens neļaus, lai Ukraina beigtos. Mēs vēlamies mieru – spēcīgu, cienījamu, ilgstošu. Un pirms katras sarunu kārtas es dodu mūsu komandai skaidras norādes. Tās vienmēr ir slēptas instrukcijas, bet es noteikti neatklāšu valsts noslēpumu."

"Vēsture mūs uzmanīgi vēro," viņš teica. "Atceroties iebrukuma sākumu un skatoties uz šodienu, mums ir pilnīgas tiesības teikt – mēs esam aizstāvējuši savu neatkarību, neesam zaudējuši valstiskumu. Ukraina pastāv ne tikai kartē."

Ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu runājam par tām mācībām, ko mēs varam pēc šiem četriem gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā saprast, redzēt un konstatēt.

Ja mēs paskatītos retrospektīvi šobrīd, kad ir pagājuši četri gadi kopš kara sākuma Ukrainā, nereti tiek atgādināts, ka labu laiku jau pirms tam, pirms Krievija uzbruka Ukrainai, Rietumu izlūkdienestiem bija zināms, ka šāds uzbrukums tiek gatavots un notiks. Vai, atpakaļejoši skatoties, mēs varam runāt par rīcības variantiem, ko varēja darīt Ukraina, ko – Eiropa, ko – NATO, ja šī informācija bija, un vai šo uzbrukumu varēja novērst?

Kaspars Pudāns: Man liekas, tas nebūtu pēdējās nedēļas un mēnešu risinājums. Paskatoties uz mums pašiem un dažām citām Austrumeiropas valstīm, mūsu sabiedrotajiem, mēs palīdzējām Ukrainai jau pirms 2022. gada 24. februāra, nogādājot militāro ekipējumu un veicot arī apmācību.

Kopumā mums visiem, man liekas, bija jāpievērš lielāka uzmanība Ukrainas atbalstam jau pēc 2014. gada. Atbalsts bija, bet iespējams, nepietiekams, vairojot viņu spējas, gatavību, rīcību visos komponentos.

Bet lielākais, man liekas, neradot pieņēmumu Kremlī, Putina pusē. Tas bija izšķiroši, ka daudzas rietumvalstu aktivitātes, iespējams, kaut kur atkāpjoties no Ukrainas, varbūt kādās diskusijās, disputos neatbalstot Ukrainu, varbūt pat kaut kur šķietami atvelkot mūsu spēkus, pārtraucot apmācību Ukrainas pusē, deva nepareizi pārtulkotu signālu Maskavā, domājot, ka Rietumi ir novērsušies un atstās Ukrainu, un neatbalstīs.

Tas ir mans pieņēmums, ka šis bija izšķirošais, kā Kremlis iztulkoja situāciju, ka Ukraina ir atstāta un Rietumi noteikti neiestāsies Ukrainas pusē. Vadoties pēc šāda pieņēmuma, viņi uzsāka [karu], viens, ka Ukrainas spēki nav spējīgi, Ukrainas tauta nepretosies, un trešais arguments, ka Rietumi nav pareizā pusē.  

Ja mēs būtu daudz aktīvāk rādījuši savu klātbūtni un atbalstu Ukrainai, un virzību uz kopēju sadarbību, nerunājot pat par virzību uz NATO, kas bija saprotami jautājumi, jo Ukraina daļēji tomēr jau bija karastāvoklī, Donbasā un Luhanskā notiekošās operācijas. Tas varbūt būtu atturējis Maskavu. Viņiem šis faktors būtu zināms un jāpieņem, vai mūsu mērķi izdosies, ja Rietumi turpinās atbalstīt [Ukrainu]? Šīs dilemmas būtu pastāvējušas Kremlī. Man liekas, viņi pieņēma, ka šādas dilemmas nav, un tas viņus tikai iedrošināja, es domāju, šādu lēmumu pieņemt. 

Pēdējā brīža aktivitātes, protams, palīdzēja varbūt nezaudēt karu tūlīt un tagad, bet vai tas būtu atturējis? Redzam, neatturēja. 

Kas no Ukrainas puses? Grūti pārmest kaut ko. Mēs esam redzējuši tagad jau retrospektīvi no publiski pieejamās informācijas, ka arī viņiem atsevišķiem dienestiem, ticu, arī valdībā un prezidentam bija zināmi šie nodomi un informācija tika dota. Vai viņi darīja pareizi, neejot jau publiski pie sabiedrības, neuzsākot tajā brīdī pilnu mobilizāciju? To grūti apšaubīt. Vienlaicīgi mēs saprotam un arī sev uzdodam tos jautājumus, ka šāds lēmums ir ļoti sarežģīts un tam jābūt izsvērtam.

Lēmums uzsākt pilnu gatavošanos karadarbībai, karam, pilna mobilizācija principā ir neatgriežams lēmums.

Tad tu maini principā valsts pārvaldes struktūras, valstisko, tiesisko stāvokli, dažādus režīmus, ekonomiskos, politiskos, un sociālos procesus ir jāpavērš citā virzienā. Tas nemaz tik viegli nav izdarāms. Tai pašā laikā pretinieks to var izmantot. Diemžēl Krievijas pusei tā ir zināma priekšrocība, ka viņi var sapulcināt lielus spēkus pie robežām un ilgstoši viņus tur uzturēt un gaidīt. Vai arī esam aizgājuši mobilizācijā un viss, mēs jau izdegam, nemaz karam nesākoties. Pareizā brīdī to iesākt un izdarīt [svarīgi]. Tāpēc analīzes – tas ir tas, kas mums jādara. Izlūkošana ir ļoti svarīga.

--

Kaspars Pudāns ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris, NBS dienestā no 1994. gada. Ģenerālmajoram Kasparam Pudānam ir bakalaura grāds tiesību zinātnēs, maģistra grāds visaptverošās kvalitātes vadībā. Militāro izglītību ieguvis Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Baltijas aizsardzības koledžā Igaunijā un Militārajā akadēmijā Francijā. Vairāk nekā 30 gadu pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, pildot dienestu Sauszemes spēkos, Zemessardzē, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā. Starptautiskā dienesta pieredzi guvis operācijās Afganistānā, kā arī pildot militārā pārstāvja pienākumus pārstāvniecībā NATO, Eiropas Savienībā Briselē.

Pasaules dzirdes diena šogad veltīta bērnu dzirdei. Vai un cik savlaicīgi vecāki apzina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi? Kas rada lielāko apdraudējumu bērnu dzirdei? Kādas problēmas var novērst profilaktiski un kā medicīna, tostarp Latvijā, var palīdzēt vissarežģītākajos gadījumos Par bērna dzirdes veselību, riskiem un problēmām diskutējam Ģimenes studijā.

Skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas audiologopēde Elīna Kovaļevska un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna slimības ārste/ otorinolaringoloģe Katrīna Tomiņa.

Kopš 2022.gada preču eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies, bet ne tik lielā apmērā kā gribētos, ja domājam par ekonomisko sakaru saraušanu ar agresorvalsti. Jāuzsver gan, ka Latvijas uzņēmumu skaits, kas eksportē uz Krieviju, ir būtiski samazinājies un liela daļa eksporta bilancē ir preču tranzīts, kas nāk no citām valstīm. Tomēr tā ir mūsu robeža, pār kuru agresorvalstī pērn nonākušas preces gandrīz miljarda eiro apmērā. Arī sankciju pārkāpumu skaita ziņā Latvija ir viena no rekordistēm. Vai kaut kas ir jāmaina?

Krustpnktā diskutē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls,