Від двох рішучих жінок — до мережі з понад 800 волонтерами по всьому світу: за чотири роки «Швейна рота» пошила сотні тисяч одиниць адаптивного одягу, допомагаючи одягнути незліченну кількість поранених і зберегти їхню гідність. У розмові з Dīvs Reiznieks одна із засновниць руху Ксенія Самойлич розповідає, як ця ініціатива допомагає не лише військовим, а й самим швачкам — багатьом із них ніколи б не спало на думку, що колись вони стануть волонтерками.

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē - “Šūšanas rota” četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos un saglabāt viņu cieņu. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča stāsta, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām - daudzām no viņām nekad nebūtu ienācis prātā, ka reiz viņas kļūs par brīvprātīgajām.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

EPIZODES GAITA:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Apbrīna par dabu, aicinājums to sargāt un saudzēt – ir viens no motīviem mākslinieka Māra M.Gaiļa jaunajā izstādē ”Lelles un bildes”, kas no šīs nedēļas skatāma mākslas galerijā ”Berga Bazar’t”. Izstādei ir divas daļas – tēlnieciski objekti tajā saspēlējas ar emaljas gleznām. Darbi ir tehniski ļoti meistarīgi un izsmalcināti un daudznozīmīgi simboliskā ziņā. 

Pirms sākam sarunu par izstādi, noskaidroju, ka mākslinieka vārds jāizrunā tieši tā, kā tas tiek rakstīts – Māris M.Gailis. Burtu ”M” viņš vārdam un uzvārdam pa vidu pievienojis pagājušā gadsimta 90. gados, kā atšķirības zīmi no tā laika politiķa un uzņēmēja Māra Gaiļa.

Mākslinieks virtuozi pārvalda dažādas mākslas tehnikas, un jaunajā izstādē skatītāja acis priecē smalki izstrādāti tēlniecības darbi leļļu veidolā un gleznieciskas emaljas kompozīcijas.

Leļļu kolekcija saucas ”Fauna.lv”, kurā katrs darbs veltīts kādam Latvijas meža dzīvniekam, kas cilvēciskots un grezni ietērpts, tādējādi izceļot, cik liels un saudzējams dārgums ir šī mūsu dzīvās dabas pasaule.

Uzskatot graciozos, skaistos un mirdzošiem akmentiņiem izrotātos meža iemītnieku tēlus – lūsi, zaķi, āpsi, stirnu, briedi, alni un citus, ļoti labi var nolasīt mākslinieka paša pietātes un mīlestības pilno attieksmi pret šiem dzīvniekiem, un arī bažas par to apdraudējumu intensīvās mežu izciršanas dēļ.

Māra M.Gaiļa pamatizglītība ir metālmākslinieks, bet viņu aizrauj dažādi žanri, to vidū arī leļļu veidošana un modelēšana, ar ko viņš nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Atšķirīgā tehnikā veidota izstādes otrā daļa – tās ir gleznieciskas emaljas kompozīcijas, kurās kā mazi, bet izteiksmīgi akcenti iestrādāti krāsaini stikliņi un Engurē atrasti nelieli laukakmenīši. Šo darbu centrā ir mitoloģiski tēli, kas katrs kalpo kā zīmīgs un pārlaicīgs simbols.

Pēc ziemas šī izstāde ir kā spirdzinoša prieka un labestības deva – to raksturo galerijas vadītāja Inese Drone.

Māra M.Gaiļa izstāde ”Lelles un bildes” mākslas galerijā ”Berga Bazar`t” apskatāma līdz 27.martam.

Militārais konflikts Tuvajos Austrumos turpinās. 28. februārī Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla veica triecienus pret mērķiem Irānas teritorijā, uz ko Irāna atbildējusi ar uzbrukumiem Izraēlai un Persijas līča valstīm. Konfliktam saasinoties, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta arī informatīvajai telpai, kur vērojama plaša dezinformācijas izplatība saistībā ar reģionā notiekošo. 

Lai gan informatīvā telpa kopumā ir piesātināta ar viltus materiāliem par notikumiem, kas pēdējās dienās risinās Tuvajos Austrumos, īpaši izplatīta ir dezinformācija par Irānas militārajām spējām. Maldinoši videomateriāli un attēli mēģina radīt sagrozītu priekšstatu par Irānas militāro operāciju mērogu un panākumiem Izraēlā un Persijas līča valstīs, it īpaši Apvienotajos Arābu Emirātos un Saūda Arābijā.

Piemēram, sociālo mediju platformās izplatīts video ar aprakstu „Irānas ballistiskās raķetes līst pār Izraēlu”. Tomēr, kā secinājusi Francijas ziņu aģentūra „AFP”, tas patiesībā ir uzņemts jau 2003.gadā, Amerikas Savienoto Valstu un Irākas kara laikā. Savukārt citā maldinošā video, kā norāda tā izplatītājs, it kā redzams Irānas „veiksmīgais” uzbrukums ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes bāzei Dubaijā, taču tas izrādījies vairāk nekā desmit gadus vecs video no ugunsgrēka citviet (Šārdžā, Apvienotajos Arābu Emirātos).

Dezinformācijas izplatīšanai tiek izmantoti arī mākslīgā intelekta radīti audiovizuāli materiāli, piemēram, videoklipi, kuros šķietami redzams, kā Irānas raķešu triecienos tiek nogremdēti ASV flotes karakuģi. Pētnieki ir pat fiksējuši gadījumus, kuros par pamatu šķietamiem Irānas uzbrukumiem izmantoti videospēļu fragmenti.

Turklāt konstatēts, ka cilvēki, izmantojot mākslīgā intelekta radītus video, sociālajos medijos rada maldinošu priekšstatu par to, ka atrodas uzbrukumu skartajās zonās. Tas tiek darīts ar mērķi piesaistīt uzmanību un vairot personīgo atpazīstamību, jo sabiedrībā ir paaugstināta interese par notiekošo.

Šodien, 5. martā, paredzētas divas ar veselības aprūpi saistītas protesta akcijas. Pulksten 11 farmācijas uzņēmumi visā valstī ar klusuma brīdi un dzeltenās kartītes pacelšanu prasīs lielāku finansējumu inovatīvajiem medikamentiem, bet sešos vakarā pie Saeimas nama Rīgā jaunatnes organizācija "Protests" akcijā politiķiem pieprasīs konkrētu rīcību valsts apmaksātai veselības aprūpei.

Reto hematoloģisko slimību asociācijas vadītāja vietnieks Valdis Ģībietis intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Latvijas veselības aprūpē šobrīd ir sasniegts kritisks punkts – ik gadu zaudējam 543 cilvēkus, ko varēja izglābt.

Skultes ostas akvatorijā, Rīgas jūras līcī strauji mainoties vēja virzienam, dreifējoša ledus masa nostūmusi no kanāla ostā strādājošo loču kuģi, kā rezultātā tas uzstumts uz sēkļa un ledus masa to ievērojami sasvērusi.

Izglītības kvalitātes valsts dienests: Desmit Rīgas skolas atpaliek no citām pārejā uz mācībām latviski.

Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma.

Kultūra zem tekoša jumta – Rēzeknes pašvaldība kārtējo reizi sola renovēt kultūras namu.

Latvijas ratiņkērlinga jauktā komanda sāk dalību paralimpiskajās spēlēs.

Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma. Tā vēsta atbildīgo nozaru pārstāvji. Galvenais risks šobrīd esot energoresursu cenu kāpums, bet ne piegāžu trūkums, jo Latvija ar šī reģiona valstīm lielākoties sadarbojas netieši – caur citām valstīm.

Par iespējamo konflikta ietekmi uz energoresursu cenām, piegāžu ķēdēm, transportu, eksportu un finanšu tirgiem šodien, 4. martā, runāts arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. 

Konflikts Tuvajos Austrumos lielākās bažas rada par energoresursu cenu kāpumu. Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska norāda, ka drošības apsvērumu dēļ reģionā apturēta vairāku naftas un gāzes ražošanas objektu darbība. Lai gan lielākā daļa piegāžu Eiropu tieši neskar, nozīmīga ir Katara, kas nodrošina apmēram 8% Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes importa, kā arī kuģošana caur Hormuza šaurumu.

Pašlaik tirgos jau esot vērojams cenu kāpums – naftai par aptuveni 10 līdz 15 %, dabasgāzei Eiropā par 30 % līdz 40 %, bet dīzeļdegvielai par 20 % līdz 30 %. Vienlaikus, kā uzsver Kurevska, Latvijā energoapgāde šobrīd ir stabila un ārkārtas mehānismus iedarbināt nav nepieciešams. Tomēr, ja konflikts ieilgs, tas varot radīt lielāku spiedienu uz degvielas cenām Eiropā.

--

Ārlietu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju gatavo valdības rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem. Šī brīža dati liecina, ka Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši teju 700 Latvijas valstspiederīgie. Visvairāk, ap 600 cilvēku, atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos.

Jauna realitāte - karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēlas triecieni Irānā turpinās. Makrons paziņo par nepieciešamību palielināt Francijas kodolgalviņu skaitu. Pakistāna veikusu jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju, afgāņi atbild ar uzbrukumiem Pakistānas robežposteņiem.

Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs Māris Andžāns un politologs Veiko Spolītis.

Pēc tam, kad Izraēlas raķetes trāpījums 28. februārī bija laupījis dzīvību Irānas augtākajam vadonim Alī Hāmenejī, nomināli viņa funkcijas līdz jauna islāma republikas virsvadītāja iecelšanai uzņēmās Pagaidu vadības padome, kurā ietilpst Irānas prezidents Masuds Pezeškjāns, Irānas tiesu varas augstākais vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī un Irānas konstitūcijas sargu padomes loceklis Alirezā Arafi. Tomēr pēdējās dienās izplatījies viedoklis, ka faktiski Irānas režīma priekšgalā jau kopš asiņainās masu protestu apspiešanas janvārī atrodas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs, atvaļinātais Islāma revolūcijas sargu korpusa ģenerālis Alī Laridžāni. Tieši viņš pirmdienas vakarā, reaģējot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par iespējamu sarunu atsākšanu, paziņoja, ka Irāna ar amerikāņiem nekādas sarunas nevedīs.

Lai arī amerikāņu un izraēliešu raķetes turpina pārvērst drupu kaudzēs Irānas militāros un administratīvos objektus, un bez augstākā līdera Hāmenejī nogalināto sarakstā ir arī Islāma revolūcijas sargu korpusa komandieris, aizsardzības ministrs, bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un vēl kādi desmit augsta ranga militāristi, Teherāna, vismaz savās ārējās izpausmēs, ietur kareivīgu stāju. Irānas raķešu un aviācijas triecienu mērķi ir ne vien Izraēla un Savienoto Valstu militārie un diplomātiskie objekti reģionā, bet arī naftas un gāzes pārstrādes, transporta, arī biznesa un tūrisma infrastruktūra Apvienotajos Arābu emirātos, Saūda Arābijā, Bahreinā, Kuveitā, Katarā un Omānā, tāpat britu militārā bāze Kiprā.

Aktivizējušies Irānas sabiedrotie: Libānā bāzētais grupējums „Hezbollah” sācis apšaudīt ar raķetēm Izraēlas ziemeļu rajonus, Irākas šiītu militārie grupējumi ar lidrobotiem uzbrukuši viņu valstī izvietotajām amerikāņu militārajām bāzēm, tiek ziņots, ka Jemenas hutiešu nemiernieki plānojot atsākt uzbrukumus kuģiem Adenas līcī un Sarkanajā jūrā. Pret „Hezbollah” Izraēla jau izvērsusi plaša mēroga karadarbību, kas ietver arī sauszemes operācijas. Irāna vērsusi gaisa triecienus arī pa kurdu autonomijas teritorijām Irākas ziemeļos, jo šeit bāzējas tās režīmam naidīgas kurdu nemiernieku grupas, kas apvienojušās Irānas Kurdistānas Politisko spēku koalīcijā. Kurdu minoritāte Irānas ziemeļos ir tā, kas pirmām kārtām varētu izvērst bruņotu cīņu pret Teherānas varu. Kā jau tika sagaidīts, jūras transporta pārtraukšana Hormuzā likusi pakāpties naftas un sašķidrinātās gāzes cenām globālajā tirgū, tomēr par kādu paniku šai ziņā runāt nenākas. Pirms karadarbības sākuma tirgos valdīja šo resursu pārprodukcija, un lielākie patērētāji kā ASV un Ķīna ir izveidojuši rezerves, kas šobrīd amortizē situāciju.

Nu jau labu laiku spriedzi Pakistānas valdības un Afganistānā valdošā talibu režīma starpā rada teroristu grupas, kuras rod patvērumu Afganistānā, rīkojot uzbrukumus Pakistānas teritorijā. Lielākā no šīm grupām ir džihāda kaujinieku struktūra Pakistānas Talibans, kas gan nav organizatoriski vienota ar saviem vārdabrāļiem Kabulā, tomēr idejiski un vēsturiski gan.

Jau pagājušā gada oktobrī Pakistāna veica gaisa triecienus pa teroristu objektiem Afganistānā, tai skaitā galvaspilsētā Kabulā, kam sekoja vairākas dienas ilgas sadursmes uz robežas. Tad viss beidzās ar trauslu pamieru, taču šī gada februārī Pakistāna piedzīvoja vairākus terora aktus gan Pakistānas Talibana, gan divu citu teroristu struktūru – Islāma valsts un beludžu nacionālistu organizācijas Beludžistānas Atbrīvošanas armija – izpildījumā. Uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā piecdesmit cilvēku, gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji.

21. februārī Pakistāna īstenoja savus jau iepriekš izteiktos brīdinājumus un veica jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju. Oficiālā Islamabada apgalvoja, ka mērķēts tikai pa teroristu bāzēm, taču afgāņu puse un arī Apvienoto Nāciju misija vēstīja par upuriem arī starp mierīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem. Gluži tāpat kā iepriekšējo reizi sekoja afgāņu uzbrukumi Pakistānas robežposteņiem, pēc kam pakistāniešu gaisa un arī sauszemes spēku triecieni tika vērsti nu jau pret Afganistānas bruņoto spēku objektiem – munīcijas noliktavām, komandpunktiem, kazarmām – gan pierobežas provincēs, gan galvaspilsētā Kabulā un otrā lielākajā valsts pilsētā Kandahārā.

Talibiem netrūkst kaujas spara un fanātisma, viņu spēki rūdījušies divdesmit gadus ilgā un galu galā panākumiem vaiņagotā cīņā pret amerikāņu un to sabiedroto okupācijas spēkiem. Šī pieredze ietver labas kaujas lidrobotu izmantošanas prasmes, ko jau nācies sajust uz savas ādas pierobežā dislocētajiem pakistāniešu spēkiem. Pakistānas pusē ir nospiedošs militāri tehniskais pārsvars. Marta sākumā pakistāniešu gaisa spēki vairākkārt bombardējuši nozīmīgo Bagramas aviobāzi, kuru Afganistānai savulaik uzbūvēja Padomju Savienība; neliela Afganistānas pierobežas teritorija nonākusi pakistāniešu spēku rokās. Kā tiek atzīmēts, konflikta attīstību veicina arī vispārējais starptautiskais fons, kad pasaules uzmanība koncentrēta Persijas līča rajonā un neviens īsti nav gatavs veltīt uzmanību šim karam Āzijas vidienē.

Prezidenta Emanuela Makrona uzstāšanās šo pirmdien, 2. martā, Īllongas kodolzemūdeņu bāzē Bretaņā, Francijas rietumu piekrastē, tiek uzlūkota kā lūzuma punkts franču kodolpolitikā. Kopš aukstā kara baigām valsts atomieroču potenciāla palielināšana faktiski bijusi tabu tēma, bet pirmdien šis tabu tika lauzts. Kā paziņoja Makrons, šobrīd, kad Krievija izvērsusi klaju militāro agresiju, nozīmīgi augušas Ķīnas ģeopolitiskās ambīcijas, bet Savienoto Valstu aizsardzības prioritātes strauji mainījušās, Francijas kodolgalviņu skaita palielināšana ir nepieciešamība. Pie tam, kā uzsvēra Francijas vadītājs, franču kodolatturēšanas programma kļūst par visas Eiropas kopēju rūpi. Viņš uzskaitīja sabiedrotos, ar kuriem Francijai šai ziņā jau ir konkrēti sadarbības plāni: Vācija, Polija, Grieķija, Nīderlande, Beļģija, Dānija un Zviedrija.

Nav grūti pamanīt, ka ģeogrāfiski šī valstu grupa koncentrējas Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseinā. Visciešākā sadarbība plānota ar Vāciju, un tajā pašā 2. martā tika publiskota prezidenta Makrona un kanclera Merca kopīga deklarācija par franču–vācu kodolvadības darba grupas izveidi. Šo franču „kodollietussarga” izplešanu virs pārējo apvienotās Eiropas partneru galvām Francijas prezidents nodēvēja par „izvērsto atturēšanu”. Prezidents gan nepiemirsa norādīt, ka šī iniciatīva nekādi neesot uzlūkojama kā alternatīva NATO kodolatturēšanas spējām, bet gan kā to papildinājums.

Kaut ekspertu vērtējuma Makrona uzstāšanās bija veiksmīga, labi līdzsvarojot Francijas nacionālo un Eiropas kopējo interešu motīvus, viņš, protams, saņēma paredzamu kritiku no pašmāju politiķiem, tai skaitā Nacionālās kustības līdera Žordāna Bardellas, kuru uzskata par visai reālu Makrona pēcteci prezidenta krēslā. Tas ir vēl viens faktors, kas liek prezidētam steigties, lai šī iniciatīva būt jau gana tālu attīstīta un nākamais Elizejas pils saimnieks nevarētu to viegli likvidēt. „Nākamais pusgadsimts būs kodolieroču laikmets, un Francija tajā spēlēs savu pilnvērtīgo lomu, turpinot vairot savus spēkus,” pirmdienas runas noslēgumā pauda Emanuels Makrons. Šobrīd Francijai ir apmēram trīssimt kodolgalviņas, ar kurām aprīkotas ballistiskās raķetes uz četrām „Triomphant” tipa atomzemūdenēm, kā arī spārnotās raķetes uz daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem „Rafale”.  

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Respiratori sincitiālais vīruss ir izplatīta elpceļu saslimšana, kas parasti izraisa vieglas saaukstēšanās simptomus. Taču tā ir bīstama jaundzimušajiem. Ģimenes studijā runājam par to, kā grūtniecēm pasargāt sevi un gaidāmo mazuli no šīs un citām slimībām?

Skaidro Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, un Santa Markova, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja. 

Ierakstā uzklausām mammu, kura grūtniecības laikā ir izvēlējusies vakcinēties pret respiratori sincitiālo vīrusu.

Bērnu slimnīca ziņo, ka pēdējā laikā palielinājusies saslimstība ar respiratori sincitiālo vīrusu (RSV). Vissmagāk ar to slimo jaundzimušie un priekšlaikus dzimušie bērni. Pret šo vīrusu ir izstrādāta vakcīna grūtniecēm, tomēr tā ir salīdzinoši dārga un nav valsts apmaksāta. Tāpat arī aizvien vakcinācija grūtniecības laikā tiek uztverta neviennozīmīgi. Vai šai vakcīnai vajadzētu būt pieejamākai un cik izplatīta ir vakcinācija grūtniecības laikā?