Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs aicina būt piesardzīgiem minot konkrētus datumus, kad Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā.

Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka ir saprotama Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēlme sagaidīt iestājdatumu pārskatāmā nākotnē. Līdzīgi tas bijis arī Latvijai, kad mēs virzījāmies uz šo savienību, taču Ukrainas gadījumā sarunu atvēršanu bloķē Ungārija.

--

Tikmēr ukraiņi turpina spītēt salam gan frontes līnijās, gan savos mājokļos, ticot, ka jau drīz asiņainam karam pienāks beigas un Ukraina, iespējams, jau drīz pievienosies arī Eiropas Savienības valstu saimei.

“Borščs par džipu”, “Alus par džipu”, “Porcelāns par džipu”, “Rallijs par džipu”, “Limonāde par džipu” un pat “Kapusvētku džips”. Tās ir tikai dažas no akcijām, kuras aizvadītajos četros gados rīkojis Alūksnes un Apes novada fonds, lai vāktu ziedojumus Ukrainai. Kopumā tās ir 117 automašīnas un dažāda veida humānā palīdzība, naudas izteiksmē tas būtu gandrīz 800 tūkstoši eiro. Un šī palīdzības sniegšana turpinās, jo arī šonedēļ uz Ukrainu dosies kārtējais konvoja brauciens ar saziedotajiem auto.

Šodien, 24. februārī, aprit četri gadi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai apliecinātu nemainīgu un stingru Latvijas atbalstu Ukrainas cīņai par savu neatkarību, biedrība „Cita Daugavpils” kopā ar kultūras institūtu „New East” šodien plkst. 17 aicina pievienoties Ukrainas atbalsta gājienam „Kopā līdz uzvarai”. Pēc gājiena Daugavpils Kultūras pils Nacionālo kultūru centrs sadarbībā ar Daugavpils „Vienības namu” un organizāciju „Ziedot.lv” rīkos labdarības koncertu „Atbalsts Ukrainai”.

Ukrainas uzņēmējdarbība Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi izaugsmi – uzņēmumu skaits pieaudzis ar kopējo investīciju apjomu 137 miljoni eiro. Salīdzinot ar pirmskara periodu, Ukrainas darījumu aktivitāte augusi divas trīs reizes – tā lēš „Lursoft” valdība. Paši ukraiņi saka, ka, neskatoties uz karu, bizness turpina attīstīties un Latvija tiek izmantota kā vieta tālākai ekspansijai Baltijā un Eiropā.

Kāda ir darījumu aktivitāte un kurās jomās Ukrainas pilsoņi dibina jaunus uzņēmumus?

24. februāra rītā apritēs četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Cilvēki savā palīdzībā šo gadu laikā ir gan sarosījušies, gan atslābuši, tomēr atbalsts nav beidzies. Arī šogad agrā rīta stundā pie Brīvības pieminekļa notiks akcija Ukrainas atbalstam "Kopā līdz uzvarai!", kur kopā ar koriem piedalīsies diriģents Matīss Tučs. Kara laikā viņš ir regulāri organizējis ziedojumu vākšanu Ukrainai, bet ar Rīgas Lutera draudzes kori nupat savācis vairāk nekā 1000 eiro mūzikas instrumentu iegādei Čerņihivas apgabala mūzikas skolām.

Starpbrīdī tiekamies ar Rīgas Lutera draudzes kora diriģentu, Talsu jauktā kora "Talsis" diriģentu, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāju, Rīgas Doma kora skolas pedagogu un zemessargu Matīsu Tuču.

Ungārija un Slovākija bloķē sankcijas pret Krieviju un aizdevumu Ukrainai.

Šķietami arvien nestabilāka kļūst partija “Stabilitātei!”. Šomēnes no tās valdes izslēgti vēl divi locekļi – Saeimas deputāti Igors Judins un Jefimijs Klementjevs.

Biedrības "Tavi draugi" telpās notiek plakātu darbnīca "Kopā līdz uzvarai!", kuru jau ceturto gadu rīko "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS" un biedrība "Tavi draugi".

Ķekavas novada dome lems par Baldones sākumskolas pievienošanu vidusskolai.

Eiropas Savienības valstīm šodien, 23. februārī, visticamāk, neizdosies apstiprināt 20. sankciju kārtu pret Krieviju. Tā atzīst Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, kuras vadībā šodien uz sanāksmi Briselē pulcējas bloka valstu ārlietu ministri. Līdz šim tika cerēts, ka jaunās sankcijas tiks apstiprinātas līdz ceturtajai gadadienai kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr Ungārijas un Slovākijas iebildumu dēļ šis process ir aizkavējies. Abas valstis tagad liek šķēršļus arī 90 miljardu aizdevuma izsniegšanai Ukrainai.

Saeimā jau vairākkārt skatīts jautājums par to, cik sekmīgi tiek ieviests plāns darbam ar diasporu. Bet kā paveikto reālitātē varam svērt un nomērīt un varbūt plāni no dzīves būtiski atšķiras? Par to, kā sokas plāna darbam ar diasporu realizācija, skaidrojam pirmdienas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Disktutē Saeimas deputātes Irma Kalniņa (Jaunā Vienotība) un Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Miks Muižarājs, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs, Diasporas konsultatīvās padomes pārstāvis. Uzklausām arī Zandu Grauzi, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieci.

Salīdzinoši īsā laika sprīdī Saeimā jau divkārt ir vētīts plāns darbam ar diasporu, runājot par periodu, kas aptver laika posmu no 2024. līdz 2026. gadam, šo gadu ieskaitot, lūkojot arī to, kā veicas ar šī plāna realizāciju un kas būtu jāņem vērā, domājot par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas nākotnē. Kā veicas ar plāna realizāciju, kā vispār var izsvērt un nomērīt paveikto? Varbūt, ka tie plāni patiesībā no dzīves arī būtiski atšķiras? Protams, šis ir mirklis, kad arī svarīgi nedaudz palūkoties tālāk, jo ir jātop jau jaunam plānam, kas arī regulēs atbalstu gan diasporas organizācijām, gan arī formulēs to, cik svarīgi mums šeit, Latvijā, ir tie pilsoņi, kuri uz īsāku vai ilgāku laiku ir nolēmuši dzīvot citviet pasaulē.

Šobrīd līdz Saeimai nonākuši grozījumi likumā, kas paredz bērnu agrīnas attīstības skrīninga ieviešanu. Ko tas paredz un cik veiksmīgs ir plānotais risinājums?

Ģmienes studijā skaidro un analizē Sigita Sniķere, Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante, Ņikita Bezborodovs, psihiatrs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības vadītāja, Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, un Dzinta Cirse-Tettere, Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestādes "Saimīte" psiholoģe.

Savlaicīgi pamanīt bērnu attīstības riskus un nodrošināt nepieciešamo atbalstu jau agrā vecumā - to paredz bērnu agrīnas attīstības skrīnings. Skrīninga instrumentu Latvijas pētnieku komanda izstrādāja jau pirms diviem gadiem, tas ir pārbaudīts vairāk nekā 1000 bērnu izlasē, un rezultātus speciālisti vērtē kā uzticamus. Bet cik tāls ceļš vēl ejams, lai varētu apgalvot, ka visi bērni, kuriem vajadzīgs kāds atbalsts, lai veiksmīgi augtu un attīstītos, agrīni tiek pamanīti un viņi patiešām saņem labāko iespējamo palīdzību no speciālistiem?