Tā ir it kā Viļņa, it kā pilsēta, kurā ir daudzstāvu mājas, bet uz balkoniem ganās lopi, pie pastkastītēm ir maizes krāsns un dzemdības pieņem pirtī.

Darbības laiks ir nenoteikts, bet galvenā varone ir Ona (ja viņa būtu latviete, tad būtu Anna). Lietuviešu mitoloģija un etnogrāfija, kas labi saprotama latviešiem, guļamrajonu ikdiena un rituāli, kuri caurauž maģiskā reālisma linaudeklu.

Romāna „Mīļotie kauli” autore ir lietuviete Kotrīna Zīle, kuras iepriekšējās grāmatas jaunajiem lasītājiem „Samainītais” un „Dvēsele sviestmaižu kārbiņā” Daces Meieres tulkojumā jau izdotas latviešu valodā. Tagad pienākusi kārta pirmajam romānam pieaugušajiem „Mīļotie kauli”.

Kotrīna Zīle (garais lietuviešu uzvārds ir daudz sarežģītāks) ir rakstniece, ilustratore, dizainere. Viņai pieder arī šīs grāmatas dizains ar mājas lodziņiem, bet ilustrāciju autors ir Bernards Burba, kura iemīļots motīvs ir trolejbusi, arī šajā grāmatā.

Kotrīnas Zīles romānu „Mīļotie kauli” no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Vai dzīvē ir kā filmā? Bet varbūt filmās ir kā dzīvē? Par to runājam ar Elīzu. Lasām Arno Jundzes "Virtuves pasaciņas" ("„Zvaigzne ABC") un Vinko Mēderndorfera grāmatu pusaudžiem "Kā filmā" ("Aminori").

Sēļu amatniecības centrā „Rūme" keramiķe Anda Svarāne šīs puses izloksnē stāsta, kā gatavo māla rotaļlietu "namīra (nemiera) putnu", vēstures skolotāja un novadpētniece Sarmīte Upeniece iepazīstina ar reiz še dzīvojošo baronu Zasu dzimtas vēsturi, savukārt ar saimnieces Initas Lāces palīdzību uzzinām, kā gatavo Sēlijā populārās kartupeļu desas.

Rit pēdējā Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu diena. Un trasē dosies arī Latvijas sportisti – Patrīcija Eiduka distanču slēpošanā un bobsleja četrinieku ekipāža.

Pirms pieteikt šodienas, 22. februāra, startus, atskatāmies uz vakardienas notikumiem, kur distanču slēpošanas 50 kilometru maratonā klasiskajā solī Raimo Vīgants sasniedza 31. vietu. Jā, līdz goda pjedestālam tālu, bet distancē, kurā daudzi nefinišē, jo tā nav tomēr pa spēkam vai spēcīgākie apdzen pa apli, sportists sasniedza Latvijai līdz šim augtāko vietu. Arī televīzijas intervijā daudzi redzēja, ka sportistam emocijās bija jāslauka asaras.

Slēpotāju sniegumu vērtē Latvijas slēpošanas federācijas viceprezidents Gunārs Ikaunieks. Madonas Smecersila slēpošanas bāzes vadītājs.

Šodien tāda pašā distancē dosies Patrīcija Eiduka. Šī būs pirmā reize, ka tik daudz kilometru sievietēm būs jāslēpo olimpiskajās spēlēs. Starts jau plkst. 11 pēc Latvijas laika.

Tāpat vakar pirmo reizi sieviešu biatlona kroņa disancē – masu startā, kur brauc tikai 30 labākās, piedalījās uzreiz divas mūsējās – Baiba Bendika un Estere Volfa. Viņas arī finišēja kopā – 22. un 23 vietā.

Vēl sacensību noslēdzošajā dienā Jēkaba Kalendas pilotētais bobsleja četrinieks dosies 3. un 4.braucienā. šobrīd viņi ir 11. pozīcijā. Un arī bobsleja sacensības, tāpat kā distanču slēpošanās maratons sāksies plkst. 11.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit škeivs, apakštaseite, gluozeite. Itai lobuok – telierdzs (talerka), spodkeņa, kiliškeņa.

Ite saimisteibys prīškmati, kas mums atguojuši caur poļakim. Latgalīšu meitinis guoja kolpuotu iz poļaku muižom, tī juos vuicejuos vysaidus smolkūs vuordus i atnese iz sātu. Ir vysaidys polinismu variacejis – talerka, teļvierdzs, telierdzs, telierdžs. Škeivs ir adaptāts vuocu ciļmis vuords, germanismys.

Vysod pyrmū rūku dūtu tam, kas nu pošu tautys guojs, ar vysu tū, ka jis svešu kungu atnastais. I škeivs ir svešu kungu atnastais. Lobuok – telierdzs, talerka. Telierdžus salīk prīškā. Mozeņais telierdzeits kopejis kruškai (apakštaseite) byus spodka, spodkeņa, tū par telierdzi nasauks.

I vēļ par golda kulturu runojūt – ir taida moza gluozeite – gluozeite ir germanismys, bet latgaliski ir kiliškeņa.

Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” (latgaliski „Nazynomuo Rēzekne”) ar vysaidom iniciativom jau ostoiņus godus aktivi dorbojās Rēzeknis i Latgolys kulturtelpā, puļcejūt kūpā vysaidu profeseju i paaudžu cylvākus i veicynojūt piļsūniskū leidzdaleibu. Kūpīnā dorbojās ļauds, kuri pietej interesantus faktus par piļsātu, izdūta ari gruomota „Eisa Rēzeknis viesture”, reikoj lekcejis, ekspedicejis, tolkys, putnu vāruošonys pasuokumus i īdrūsynoj sabīdreibu paust sovu redzīni.

Aktivitatis ir pamaneitys i nūvārtātys, i itūgod bīdreiba „Nezināmā Rēzekne” nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Par bīdreibys padareitū, par planim iz prīšku, kai nu mozys kūpīnys augt par lelu i par latgaliskū Latgolā stuosta bīdreibys „Nezināmā Rēzekne” puorstuovis Regita Zeiļa i Laura Spundere.

Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” dorbojās nu 2018. gods, kas roduos kai naformala iniciativa, „kab vairuok izzynuotu Rēzeknis viesturi, taišni tū nazynomū, kam mes paskrīnam garum i kū mes ari napamonom,” stuosta Regita Zeiļa, kura kūpīnā dorbojās nu poša suokuma. „Ite ir juopīmiņ Andris Uškāns, kurs kai viesturnīks ari suoce pieteit Rēzekni i gribēja vairuok par tū runuot i vairuok ari publicēt vysaidus stuostus, i vyss saguoja vīnā mozā izzinis bukletā 2020. godā, kas tai i saucēs „Nazynomuo Rēzekne — ceļveds ziņkuoreigajim”. I es saceitu, ka „Nazynomuo Rēzekne” eistineibā apvīnoj taidus ziņkuoreigus cylvākus, kuri grib naviņ izzynuot vaira, bet ari kūpā radeit pateikamu vidi, kūpīnu, kur var saīt i dareit.”

„Nezināmā Rēzekne” apvīnoj kai viesturnīkus, tai dobys pietnīkus i cytu jūmu interesentus, „niu asam ari cīši plotai aizguojuši par dobu, par kūpīnys īsaisti. Itūgod vairuok dūmuosim par apkaimem Rēzeknē, kai sevkurs var uzajimt atbiļdeibu par vidi, kurā dzeivoj,” pastreipoj Regita.

Laura Spundere bīdreibā „Nezināmā Rēzeknē” suokuse dorbuotīs vāluok, tok saprotuse, ka tys jū iņteresej: „Myusu kūpīna niu ir vysā stabila, kaidi 10–15 cylvāki, kuri aktivi īsasaista. Prūtams, mes grybātum, kab cylvāki nasabeist i vairuok īt da myusu.”

„Nezināmā Rēzekne” jau ir palykuse par zeimynu i dorbojās uorpus piļsātys rūbežim, īsasaistūt kai Latgolys, tai vysys Latvejis vaicuojumūs. Pārnejā godā izdūta ari Andra Uškāna gruomota „Eisa Rēzeknis viesture”, i Laura skaita, ka taišni par tū bīdreiba ir tykuse „Boņuka” nominantūs, „jei fokusejās pamatā iz Rēzeknis viesturi, bet ir gona daudz aspektu, kas ir saisteiti ar vysys Latgolys viesturi”.

Regita vys byušonu „Boņuka” nominantūs vaira redz par tū, „ka myusu pīmārs varātu ruodeit, ka latgaliskais var byut cīši vysaids, i ka Latgolys kulturtelpu boguotynoj daudzveideigi pasuokumi, kas ari var byut kūpīnys radeiti. Par vysaidu temu aktualiziešonu, kas ir kai saisteitys ar Latgolys cylvākim, ar Latgolys viesturi, ar Latgolys kulturu, kū mes gribim saglobuot, ar kū mes lepnojamīs, i sevkura aktivitate, kū mes dorim, patīseibā ir ar golvonū mierki, kab īdzeivuotuoji pasavārtu iz apleicīni sovaižuok. Otkon īmeiļuot tū vītu, nu kurīnis tu ej, kur tu dzeivoj, tys ir byutiski.

Mes varim pylnvierteigi īguļdeit i atteisteit tū vītu.”

Voi bīdreiba par pārnejā godā padareitū sajims Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”, zynuosim 14. martā, kod Latgolys viestnīceibā „Gors” nūtiks apbolvuošonys ceremoneja, tū varēs tīšraidē klauseitīs ari LR1 i vērtīs LSM.lv, kai i vokorā LTV1.

Latvijas bobsleja četrinieku ekipāža ar pilotu Jēkabu Kalendu pēc diviem braucieniem Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs ieņem 11. vietu. Biatlona sacensībās 12,5 kilometru distancē ar kopīgu startu Latvijas izlases līderes Baiba Bendika un Estere Volfa finišēja līdzās 22. un 23. pozīcijā. Savukārt sacensībās 50 kilometros klasiskajā stilā Latvijas distanču slēpotājs Raimo Vīgants izcīnīja 31. vietu, bet Niks Saulītis finišu nesasniedza un palika 51. pozīcijā.

Ledus trasē noslēdzošais medaļu komplekts tiek sadalīts bobsleja četrinieku sacensībās, kurās startē arī Latvijas ekipāža - pilots Jēkabs Kalenda un stūmēji Lauris Kaufmanis, Matīss Miknis un Mairis Kļava. Pēc pirmajiem diviem braucieniem ierindojas uzreiz aiz labāko desmitnieka. Kopumā sacensībās piedalās 27 ekipāžas.

Starp citu, šīm bobsleja kamanām, ar kurām startē mūsu sportisti, dots vārds "Lāčplēsis" - tas tika izvēlēts no līdzjutēju iesūtītajiem variantiem. 

Raimo Vīgants 50 kilometros klasiskajā stilā distanču slēpošanā izcīnīja 31. vietu starp 65 dalībniekiem, un tas ir jauns Latvijas rekords šajā disciplīnā. Distanci latvietis pieveica divās stundās, 22 minūtēs un 20,2 sekundēs.

Raidījumā arī saruna ar Latvijas olimpiskās vienības ārsti Lailu Ušacku par to, cik daudz darba bijis mūsu delegācijā medicīniskajam personālam un vai izdevies arī pašiem baudīt spēles.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Dobeles novada Bērzē, kur pirms pieciem gadiem keramiķe Ieva Jurka izveidoja savu keramikas darbnīcu. Ieva beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un gatavo gan porcelāna traukus, gan lielformāta darbus un uguns skulptūras.

Lai izveidotu darbnīcu, Ieva uzrakstīja LEADER projektu. Viņa strādā arī Dobeles mākslas skolā un pērn saņēma balvu nominācijā "Dobeles novada gada mājražotājs, amatnieks".