
Sign up to save your podcasts
Or


Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs otrdien, 10. februārī, sacensību programma Latvijas komandai ļoti piesātināta, kuplā skaitā startējot vairākos sporta veidos. Vakar startēja tikai kamaniņbraucējas, šodien mūsējiem starti piecās disciplīnās.
Šodien noteikti jāturpina just līdzi kamaniņu braucējām, jo Elīna Ieva Bota ir trešajā pozīcijā pēc pirmajiem diviem braucieniem. Ne tika labi veicās Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā pamatīgi kļūdījās jau sākumā un palika priekšpēdējā (24. vieta). Otrajā braucienā viņa bija astotā ātrākā un pagaidām ir 19.vieta.
Uzklausām abas sportistes Elīnu Ievu Botu un Kendiju Aparjodi.
Kamēr gaidām cīņas kamaniņu trasē, var sekot līdzi distanču slēpotājiem Tesero trasē sprinta kvalifikācijā klasiskajā stilā, kur Latvija pārstāvēta gan sieviešu, gan vīru konkurencē. Startēs Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe un Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs, Niks Saulītis. Turam īkšķus, lai kvalifikācijā izdodas iespraukties 30 labāko vidu un turpināt sacensības.
Šodien arī sacensības biatlonā vīriešiem 20 km individuālajā distancē, kur trasē dosies visi četri mūsējie – Andrejs Rastorgujevs, Renārs, Birkentāls, Rihards Lozbers un Edgars Mise. Viens veterāns un trīs olimpiskie debitanti.
Vēlot veiksmi sportistiem, uzklausām bijušo biatlonistu Gundaru Upenieku, kurš vēl nesen rīkoja Madonā IBU kausu junioriem.
Šorttreka trasē 1000 metru kvalifikācijā startēs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš ar mērķi tikt pēc iespējas tālāk. Šorttrekā izdzīvošana pati par sevi ir rezultāts, un nekas nav garantēts pat favorītiem. Māris Bergs treniņā uzklausīja Robertu Krūzbergu.
Bet dienas noslēgumā daiļslidošana. Isajā programmā startēs pieredzējušais Deniss Vasiļjevs un tikai pirms dažiem mēnešiem par Latvijas pilsoni kļuvušais Fedirs Kuļišs. Uzklausām Denisu Vasiļjevu pēc treniņa.
Birokrātija un ierēdniecība, kas sakārto valsti, nevis atražo sevi. Tas būtu mērķis, kura sasniegšana patiktu mums visiem. Tādēļ šogad visa gada garumā Latvijas Radio un portāls "LSM.lv" projektā „Jēgpilna birokrātija” ik mēnesi vētīs sistemātiskas problēmas un konkrētus nejēdzību gadījumus visdažādākajās nozarēs, kā arī meklēs atbildīgos tām un risinājumu.
Un projekta pirmais stāsts ir par kultūras nozari. Izrādās, pašlaik pat divas trešdaļas no kultūras darba speciālista ikdienas aizņemot birokrātisko darbību un funkciju izpilde, bet tikai atlikusī trešdaļa – sava tiešā darba pienākumu veikšana. Šī sistēma neļaujot atbildīgi izlietot pašvaldību piešķirtos resursus, lai varētu radīt kvalitatīvu kultūras piedāvājumu iedzīvotājiem.
Kādi ir birokrātijas šķēršļi kultūras nozarē un kā tos risināt?
Nupat iznākusi valodnieces un filoloģijas doktores Sanitas Martenas grāmata „Valodu jauda: no ģimenes līdz sabiedrībai”. Šajā izdevumā autore apkopojusi daudzu gadu garumā zinātniskajos pētījumos gūto informāciju, kas, viņasprāt, būtu noderīga ikvienam valodas lietotājam. Šodien, 10. februārī, Rēzeknē plānota arī grāmatas atvēršana.
Grāmatas „Valodu jauda” piecās nodaļās lietišķās komunikācijas eksperte un filoloģijas doktore Sanita Martena, lūkojoties uz valodu caur cilvēka prizmu, gluži kā iet cilvēkam līdzi caur dažādiem dzīves posmiem un situācijām – ģimene, sākumskola, skola, tālāk jau pieskaroties arī valodas vērtībai kopumā un tās būšanai diasporā. Grāmatas autore atzīst, ka ceļš uz to vijas vairāku gadu garumā.
Migrācijas aktuālajiem jautājumiem veltītā speciālā parlamentārās izmeklēšanas komisija* šodien, 10. februārī, skatīs vairākus jautājumus par bēgļu atbalsta samērīgumu ar mazaizsargāto Latvijas iedzīvotāju atbalstu. Komisijas vadītājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka komisija redz ievērojamas problēmas ar trešo valstu piederīgajiem, kam izdodas iekļūt Latvijā.
* Parlamentārās izmeklēšanas komisija par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.
Šodien, 9. februārī, olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem notikumu ar sportisko intrigu mazāk. Startēs tikai kamaniņu braucējas Kendija Aparjode un Elīna Ieva Bota.
Mēs uzklausām kamaniņu braucēju Gintu Bērziņu, kurš izcīnīja 10. vietu kopvērtējumā. Viņa komentārā pēc sacensībām Latvijas TV izskanēja milzu pārliecība par nākotni.
Bet kā dzīvo, ko ēd un kā trenējas mūsu kamaniņu sportisti Kortīnā? Šīs aizkulises kolēģim Mārtiņam Kļaveniekam pavēra kamanu izlases treneris Daniels Fogelis.
Ar katru dienu aizvien straujāk sāk pukstēt arī hokeja līdzjutēju sirdis, jo tuvojas mūsu izlases pirmais mačs pret ASV valstsvienību. Tas ceturtdien, 12. februārī, bet šovakar mūsu izlasei paredzēts treniņš kopā ar Šveices izlasi. Kas tas būs - pārbaudes spēle, treniņspēle, sadraudzības vakars vai vēl kas cits? To skaidro Latvijas Radio korespondents Milānā Māris Bergs.
Pie Kongresu nama 9. februārī atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas". Šoreiz iedzīvotājus un uzņēmumus aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajos apstākļos, ziedojot Ukrainas iznīcinātās enerģētikas atbalstam.
Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums. Pie Kongresu nama vēl šīs dienas garumā īpašā apsildītā teltī pret ziedojumiem var nobaudīt arī boršču, bet ziedošanas akcija vēl turpināsies līdz 25. februārim.
Pie Kongresu nama uzslietajā apsildāmā teltī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" brīvprātīgā Marta darbojas jau no agra rīta. Telts ierīkota kā "Nesalaužamības punkts", kas šobrīd daudzviet Ukrainā palīdz iedzīvotājiem izdzīvot skarbajos apstākļos, jo Krievijas uzbrukumi ir iznīcinājuši enerģētikas infrastruktūru, atstājot mājas bez apkures, gaismas un elektrības. Šādās apsildāmās teltīs ukraiņi var sasildīties, uzlādēt telefonus, uzvārīt ūdeni un uzsildīt ēdienu, bet Rīgā teltī pie Kongresu nama par ziedojumiem dala brokastis un boršču pusdienās, lai savāktu līdzekļus tieši Ukrainas enerģētikas vajadzībām, stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas".
Tā dēvētajā Epstīna lietā cietušie latvieši pagaidām nav vērsušies pēc palīdzības lielākajos Latvijas krīzes centros.
Pētījums: augstskolu pasniedzēji mākslīgo intelektu izmanto pat vairāk nekā studenti.
Rēzeknes dome turpina lemt par koncertzāles „Gors” pārvaldības risinājumiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pēdējās dienās saņem sešus septiņus izsaukumus dienā par aizdomām par ķermeņa apsaldējumiem, atdzišanu vai bieži abiem kopā.
Ceļojums uz Ķīnu? Jā, labprāt! Bet pārcelties tur uz dzīvi? Kas piesaista tautiešus Ķīnai, kas motivē dzīvot tik tālu no mājām un kas noteikti jāņem vērā, apsverot ideju par dzīvi kultūras un politikas ziņā tik atšķirīgajā Ķīnā, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.
Pēc nepilnas nedēļas sāksies Jaunais gads pēc ķīniešu kalendāra. Gaidot šo notikumu, atcerējāmies, ka mēs sen neesam runājuši ar un par tiem latviešiem, kuri par savu mītnes zemi izvēlas kādu, jāteic, diezgan eksotisku valsti. Un, nenoliedzami, viena no pasaules lielākajām ekonomikām - Ķīna - vilina arī latviešus. Kas piesaista Ķīnai un kas motivē ne tikai aizbraukt ceļojumā, bet arī dzīvot un strādāt, esot tik tālu no mājām, un kas vispār ir jāņem vērā, apsverot ideju par kultūras un politikas ziņā tik atšķirīgo Ķīnu, izvēloties to kā dzīvesvietu kādam dzīves periodam.
Pieredzē dalās Viktorija Sing-Šlisere, kura 12 gadus dzīvojusi un strādājusi Ķīnā, šobrīd ir Latvijas-Ķīnas Tirdzniecības un sadarbības kameras valdes locekle, dokumentālā kino operators un režisors Armands Strauja ir dzīvojis un strādājis Ķīnā 13 gadus, kādu laiku jau atgriezies Latvijā, modes māksliniece Baiba Ladiga-Kobajaši Ķīnā ir pavadījusi septiņus gadus, no Taivānas sarunai pievienojas Dana Dūda, Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmu vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra pētniece, bet Raimonds Jaks ir valodu apmācības speciālists un tulkotājs, dzīvo Šanhajā kopš 2009. gada.
Tēti aizvien aktīvāk piedalās bērnu audzināšanā un arī aprūpē, jo izmanto iespēju 10 darbadienas būt kopā ar savu jaundzimušo. Viņi var ņemt atvaļinājumu divu mēnešu garumā un pat doties bērna kopšanas atvaļinājumā gada vai pat pusotra gada garumā, bet vai vienmēr mērķis ir sasniegts, vai tēvi tiešām šajā laikā ir kopā ar saviem bērniem, lai veidotu emocionāli tuvas attiecības? Bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu aizvien biežāk izvēlas saņemt tēvi, turpinot strādāt. Kamēr mammas paliek mājās, nesaņemot nekādas sociālās garantijas. Cik mērķtiecīga bijusi Bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalsta reforma, kas ļauj saņemt nu jau 75 % no pabalsta, turpinot strādāt?
Ģimenes studijā diskutē Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Inese Upīte, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte, un Gatis Smidrovkis, biedrības "Tēvi" pārstāvis.
Ierakstā uzklausām mammas viedokli.