
Sign up to save your podcasts
Or


Pirmais gads apvienotajā sabiedriskajā medijā ir aiz muguras. Apvienošana pagaidām ir juridiska, praktiskās lietas notiek pakāpeniski. Cik ātri un veiksmīgi viss norit? Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā medija darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervijā ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.
Raidījumā Pievienotā vērtība šajā reizē par bankām, uzņēmumiem un kreditēšanu. Skaidrojam, vai šajā ziņā ir kādas pozitīvas izmaiņas Latvijā, vai arī naudas pieejamība izaugsmei joprojām ir problēma.
Nav nedz slikti, nedz labi un dzīvojam fiziski un ekonomiski nemierīgos laikos, tā tikšanos ar Valmieras puses uzņēmējiem iesāk Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Notiek tektoniskas pārmaiņas ģeopolitiski un šobrīd tā īsti sagatavoties, paredzēt, kur tieši kas un kā trāpīs un kur sāpēs, nav iespējams. Vienīgais saprātīgais risinājums ir domāt, kā veselīgi augt. Un viens no ekonomikas izaugsmes riteņiem, kurš Latvijā vismaz vēl nesen buksēja, bija kreditēšana. Tā auga lēnāk nekā ekonomika.
Tagad savu artavu kopējai ekonomikas izaugsmei un kredītu pieejamībā ir radījusi arī pārkreditēšanas iespēju iniciatīva. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm 17% no banku kredītportfeļa jeb 11000 hipotekāro kredītu ir likmes samazinājums vidēji par 0,5 procenpunktiem, un jauniem kredītiem pievienotās likmes virs diviem procentiem praktiski vairs neeksistē. Gadā kredītņēmēji kopā ir ietaupījuši teju 4 miljonus eiro. Nākamie soļi, lūkojoties uzņēmēju virzienā no Latvijas Bbankas puses, ir raudzīties, ko var darīt ar komisijas un pirmstermiņa kredīta atmaksas maksām, kas joprojām ierobežo banku konkurenci un pākreditāciju. Vēl viens pēc Kažāka domām satraucošs rādītājs ir kredītu nodrošinājums un garantijas, ko prasa bankas.
Kultūras rondo jaunajā rubrikā "Vienā laivā" Andas Buševicas pārdomas, ko iedvesmojusi nesen iznākusī Arno Jundzes "Kārļa grāmata" un izrāde "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi".
Skan arī fragmenti no izrādes, kas tika ierakstīts tieši "Kalāčos".
Izrāde "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi" mūzikas nama "Daile" repertuārā vairs nav. Taču tās atskaņas var uzmeklēt Latvijas Radioteātra arhīvā, Vilis Daudziņš lasa un komentē abu brāļu dzeju ciklā "Mana dzejas diena". Iestudējums tapis 2021. gadā, un fragmenti no tā izskanēja arī tikko dzirdētajā ierakstā.
Z paaudze muzejos – vēlmes un gaidas. Jaunu prasmju apgūšana un sadarbības pieredze. Kultūras rondo studijā uzklausām LKA maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” direktori Elīnu Vikmani, kura bijusi vieslektore Smitsona institūtā ASV. Sazināmies arī ar Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči" muzejpedagoģi Baibu Rozi. Muzejs piedalījās pētījumā par Z paaudzes iesaisti muzejos.
Šodienas padsmitnieku un divdesmitgadnieku attiecībām ar muzeju savā darbā ir pievērsušies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki, un viņu raksts raisījis lielu interesi arī starptautiskajā muzeju profesionāļu vidē.
Galvenais konteksts, kurā tiekamies, ir LKA trīs gadu projekts „Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte” – viens no Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā atbalstītajiem (Latvijas Zinātnes padomes finansētajiem) projektiem, kura ietvaros tika pētīta arī Z paaudzes līdzdalīgā iesaiste muzejos. Z paaudze (1995-2012), bet ko nozīmē „līdzdalīgā iesaiste” un kāpēc jūs fokusējāties tieši uz to?
Šis pētījums apskata globālu muzeoloģisku pārmaiņu, ka muzejam jābūt ne tikai „atsaucīgam un iesaistošam”, bet arī vērstam uz līdzdalību. Un Latvijas pētnieki to apskata kontekstā ar arī neatkarīgās Latvijas neoliberālismam raksturīgo individuālismu.
Sazināmies ar Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči" muzejpedagoģi Baibu Rozi. "Kalāči" 2022.gadā mērķtiecīgi sāka jaunu darbības virzienu, sadarbībā ar vietējo jauniešu kopienu veidojot vietu, kur izzināt personisko mentālo veselību un mācīties veidot harmoniskas attiecības ar apkārtni un cilvēkiem ap sevi.
Tapis interesants pētījums, kas parāda, kā dabiskās auduma krāsas 19. gadsimtā papildināja industriālā attīstība un dažādu sintētisku krāsu atklāšana. Kā ķīmiķi un etnologi, liekot galvas kopā, var izstāstīt veselu gadsimta vēsturi ar apģērba palīdzību. Kā rūpniecības attīstība mainījusi tradicionālo kultūras mantojumu?
Mūsdienu tekstila industrija spēj saražot audumus teju jebkādās krāsās un kombinācijās, lielā mērā pateicoties sintētiskām krāsām, kas ienākušas ražošanā pēdējos gadsimtos. Vairs nav tie laiki, kad violets pigments bija tik dārgs, ka to iegūt varēja tikai karaļnami. Kā Latvijas vēsturē redzam šo rūpniecisko tekstila krāsu ienākšanu un kā tas ietekmējis mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, tostarp, tautas tērpus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone un mākslas zinātņu doktore, latviešu apģērba vēstures pētniece Ieva Pīgozne.
Ja runājam par apģērbu, tad patiesībā runa nekad nav tikai un vienīgi par apģērbu. Mode ir daļa no krietni plašāka stāsta par politiku, ekonomiku, sociālajiem procesiem, un par to pārliecinos arī, par pasaules dārgākajiem audumiem sarunājoties ar Modes muzeja projektu vadītāju Agritu Grīnvaldi.
Pirms iegrimstam senajos laikos, kad jau ir parādījušies dārgie audumi, skaidrojums, vai mūsdienās, kad daudz tiek runāts par apģērba praktiskumu un ilgtspēju, aizvien tomēr pastāv arī dārgie audumi?
Pagājušajā nedēļā atzīmēja Pasaules vēža dienu, kuras vadmotīvs šogad bija profilakse un agrīna slimības atklāšana. Par šo darbību nozīmīgumu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.
Sarunājas Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa, uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža un infektologs Iļja Drjagunovs.
Aizvadītajā nedēļā mēs, "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti, atskatījāmies uz debatēm par ārpolitiku un valsts drošību. Vai premjerei taisnība, ka piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms pieaudzis divkārt? Vai ārlietu ministre korekti izteicās par Latvijas eksportu uz Krieviju? Un kāpēc Latvijas diplomātiskajā dienestā, kur kopumā sieviešu ir vairāk, vēstnieku amatos biežāk ir vīrieši? Par to Evitas Puriņas stāsts.