
Sign up to save your podcasts
Or


Ziemas olimpisko spēļu laikā raidījums Piespēle skan no Itālijas, jo Māris Bergs atrodas Milānā, bet Mārtiņš Kļavenieks Kortīnā d’Ampeco. kur abi atspoguļo spēļu norises. Tās sākās šonedēļ, un arī visas sarunas raidījumā saistītas ar spēļu norisi. Tā kā spēles norisinās vairākās vietās, šoreiz arī raidījumā viena saruna no Milānas, otras - no Kortīnas.
Kortīnā tapusi Mārtiņa saruna ar Mārtiņu Sauso, Kortīnas ledus trases vienu no ledus meistariem, grupas vadītāju. Oficiāli viņš šādu amatu neieņem, bet faktiski viņā vada vadošo ledus meistaru grupu, kurā ir gan kanādieši, gan dienvidkorejietis un, protams, arī vietējie itālieši.
Tikmēr Māris ir aprunājies ar Haraldu Silovu, bijušo šorttrekistu, ātrslidotāju un tagad šorttreka treneri. Viņš strādā vienā no spēcīgākajām komandām pasaulē tieši šajā sporta veidā - Nīderlandes izlasē. Kā viņam klājas? Kā nīderlandieši ir gatavojušies šīm sacensībām? Un galu galā, kā pie Nīderlandes izlases klājas Reinim Bērziņam, mūsu vienam no vadošajiem šorttrekistiem?
Nedēļas topā:
Ārsts Aloizs Alcheimers un citāti no Komunistiskās partijas manifesta. Krieviskās un latviskās vienas ģimenes daļas. Dzīvokļi, ēdieni, jautājumi un atmiņas, arī tās, kuru vairs nav. Vēsturnieks Kaspars Zellis Ingas Žoludes romāna "Tēvs" pēcvārdā raksta, ka "varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literārā darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai".
Un pat tad, ja tu atved no Londonas Šerloka Holmsa cepuri tēvam, ir jāpaiet laikam, lai pārkāptu pāri kādai viņa atbildei par karu…
Iespējams, par šo grāmatu varēs rakstīt, ka tā ir vispersonīgākais Ingas Žoludes darbs. Tikpat ir iespējams, ka autore teiks, ka tā nav.
Ingas Žoludes "Tēvu" izdevusi "Dienas Grāmata".
Par grāmatu "Tēvs" Inga Žolude plašāk stāsta raidījumā Kultūras rondo:
Raidījumu atbalsta:
Kāpēc cilvēki izdomā šausmas un šausmuļus? Un kā nosvērt simts miljonus tonnu ūdeņraža? Par to domājam ar Robertu. Lasām Sabīnes Bolmanes "Laipni lūgti pie šausmuļiem jeb draudzēšanās iesācējiem" ("Latvijas Mediji") un Krisa Vormela "Laipni lūgti muzejā: Planetarium" ("Jāņa Rozes apgāds").
"Sekumiem ir trīs vai četri zeri, bet daškām ir tikai divi zeri. Mēslus mēž ar sekumiem, ar daškām daško labību un sienu." Jaunpiebalgas kultūras centrā klausāmiesm piebaldzēnu izloksni un uzzinām, kas ir Saku veči un kā gatavo "spēķes".
Milānas-Kortīnas olimpiskajā spēlēs rit otrā pilnvērtīgā sacensību diena, kurā, protams, startē arī Latvijas sportisti. Par medaļu kamaniņu sacensībās šodien, 8. februārī, cīnīsies latviešu sportists Kristers Aparjods. Jauktajā stafetē startēs arī Latvijas biatlonistu komanda.
Bet paralēli sporta notikumiem satraucošas ziņas saņemam no Itālijas, kur esot notikusi dzelzceļa mezglu sabotāža pirms atklāšanas ceremonijas. Tas gan esot noticis vairāk uz dienvidiem Boloņas apkārtnē, ne Milānas vai Kortīnas reģionos. Esot vērojamas līdzība ar sabotāžām, kā pirms Parīzes Olimpiskajām spēlēm 2024. gadā.
Kamaniņu sacensībās Kortīnā vakar aizvadīti pirmie divi braucieni vīriešiem. Kristers Aparjods ierindojas uzreiz aiz goda pjedestāla (4. vietā), savukārt Gints Bērziņš noslēdza labāko desmitnieku. Šodien noslēdzošie braucieni plkst. 18 un plkst. 19.30.
Gaidot startu vakarpusē, uzklausām abus kamaniņbraucējus – Kristeru Aparjodu un Gintu Bērziņu.
Pēc diviem braucieniem ātrākais ir vācietis Makss Langenhans un austrietis Jonass Millers, trešajāvietā itālis Dominiks Fišnallers no līdera atpaliek 0,298 sekundes.
Šodien biatlona jauktajā stafetē startēs arī Latvijas biatlonisti un biatlonistes – ilggadējais izlases līderis Andrejs Rastorgujevs, jaunā Latvijas cerība Renārs Birkentāls un dāmas – Baiba Bendika un šī brīža Eiropas junioru čempione Estere Volfa. Biatlonistiem starts plkst. 15.05.
Vai varam gaidīt patīkamus pārsteigumus? To vaicājam Jēkabam Nākumam no leģendārā Nagano četrinieka un šobrīd sava Ogres biatlona kluba vadītājam.
Bet, gaidot olimpisko hokeju, neliela saruna ar mūsu izlases vārtsargu Elvi Merzļikinu.
Muokslinīks, muzikis i pedagogs Kristaps Višs Rēzeknē, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā i Viļānu muzykys i muokslys školā jaunīšim vuica gitarys spēli. Paraleli Kristaps Rēzeknē vuicās džeza nūdaļā i dorbojās vairuokūs muzykalajūs projektūs, zynomuokī ir ebreju muzykys grupa „Latgales klezmeri” i folkdžeza grupa „Bruoli i muosys”, kuru albums „Na pādejais” itymā godā ir nomināts Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”.
Saruna ar Kristapu Višu par improvizaceju muzykā i dzeivē, par dorbu ar jaunū paaudzi, par džeza atteisteibu Latgolā i latgaliskū džezā, kai ari par ituo gods 12. februarī gaidomū III Storptautyskū etnodžeza konkursu „Guoyu pa Jazz” Latgolys viestnīceibā „Gors”.
Kristaps Višs ir multimuokslinīks, sovulaik vuicejīs muokslys školuos, aktivi dorbuojīs gleznuošonā, niu porguojs iz muzyku:„Rēzeknis muokslys vydsškolā pabeidžu gleznuošonys nūdaļu pi Anatolija Zelča, tod turpynuoju studeju gaitys ari gleznuošonā Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē, i tod vīnā skaistā breidī saprotu, ka muzykaluos kruosys suoc mani uzrunuot aizviņ vaira, i tod es vairuok nūsaslīču iz muzykys pusi.”
Džezs ījiems svareigu vītu Kristapa muzykalajā darbeibā, tok „golvonais, ka esi muzikis, tys ir atslāga vuords. Džeza muzikis sevi ītver vairuokys profesejis, kai komponistu, tai izpiļdeituoju, ansambļa vadeituoju, praktiski taipat ari muzikis, kas nav saisteits ar džezu. Džezs vystik ir vaira improvizacejis muzyka, kur tu pietej, vairuok vari izsaceit sovys sajiutys i vairuok sasadarbuot ar sovu muzykalū kolektivu.”
Latgalīšu muzykā improvizaceja ir īguojuse vysūs vierzīņūs — kai džezā, tai ari tautys, klezmeru muzykā „ansambļa meistareiba ir melodeju tai forši apspēlēt,
mes ari veidojam tū latgaliskū skaniejumu taišni caur improvizaceju.”
Struodojūt ar bārnim i jaunīšim muzykys školā, Kristaps skaita, ka svareigi nūstyprynuot pamatlītys – disciplinu, sapratni par muzyku, kas ītver naviņ notys, bet ari uzastuošonys kulturu, seikuos motorikys atteisteibu, piec tam var runuot ari par improvizaceju, „ka tu esi tū vysu īsavuicejs, tu vari jau justīs breivuok i atsaļaut improvizēt, i nūticēt sev, ka saīt forši nūspēlēt naviņ tū, kas raksteits notuos, bet ari koč kū izdūmuot pošam.”
Kristaps jaunīšim stuosta i ruoda, kai jāgpylni pavadeit laiku, „ka
ir taida forša īspieja kai muzicēt, ka tei ir privilegeja,
apsazynuot, ka tys ir forši, ruodeit ar sovu pīmāru – ar aktivu koncertpraksi īdvesmuot.” Ar vydsškolys i bārnu školys audzieknim regulari pīsadolūt konkursūs i pasuokumūs, školāns „saprūt, ka ir jau vēļ progress, ka jis palīk lobuoks caur dorbu.”
Regulars dorbs ir tikpat svareigs, cik talants, īdrūsynoj Kristaps, ka cylvākam ir talants muzykā, „tys paleidz uotruok vuiceitīs vysaidys lītys. Bet taidā ilgtermiņā, ka tu dori regulari i praktiski tū smolkū i malnū dorbu reizē, tod tys puorsyt talantu, i taišni dorba procesā ar sevi tu vari atkluot talantu. Kuram pasadūd dreižuok, a kuram vajag drupeit vairuok pasapyulēt, bet prakse pīruoda, ka tu struodoj, tod tu ari sasnīdz mierki. Baigais genijs es naasu, es asu cylvāks i struodoju pi tuo, lai byutu lobuok.
I muzyka ir vīna nu tūs lītu, kod muzykys pīteik vysai dzeivei, bet vysys dzeivis napīteik. I laikam tys ir taids dzinuļs”.
Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.
Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit uzjāmums, uzjiemiejs, uzjiemiejdarbeiba.
Pasaruoda kaida jauna realeja, i tod vajag sprīst, cik tys īdereigi voi nav īdereigi. Nu volūdys pusis verūtīs, nav lobs tys „uz” par tū, ka latgalīšim „uz” vītā ir vīns vīneigais prīdieklis „iz”. Itaidūs, koč kaidūs jaunūs darynuojumūs skaidrys, ka mes lītuosim ar „uz”, kas ir latvīšu literarajā volūdā. I labi byutu, ka mes nūturātu koč voi „uzjiemiejdarbeiba", a na „uzniemiejdarbeiba", partū ka vīna daļa latgalīšu soka: „nimt”. Nu, lai byutu ar tū napareizū prīdiekli, bet vysmoz tuoluokais ir gramatiski pareizi pīraksteits ar „j” i ar „ie”, lobuok – jimt, uzjāmums, uzjiemiejs, uzjiemiejdarbeiba.
Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „koldre”.
Ir taidi vuordi, kuri latgalīšu volūdā īguojuši nu pūļu volūdys. Niu Latgolā varim dzierdēt vysus treis vuordus: saga, dečs i koldre. Kotram varbyut ir drupeit cytaiduoka izpratne, ar kū tys kotrys vuords saistīs. Ir tai, ka ar kaidu vuorda lītuojuma nūzeimi var gadeitīs, ka taids vuords ir tik vīnā saimē, vīnā solā voi vīnā pogostā.
Valentins Lukaševičs stuosta, ka bierneibā sātā beja sagys, deči i koldris: „Pi myusu Garančūs i Ratinīkūs beja tai, ka tys, kas beja taids pluonuoks, beja puorkluojs. Kod beja cīši solts, tod saceja dabuosim navys sagu, deči, bet dabuosim koldri. Tys beja pats syltuokais, ar kuru varēja segtīs – koldre.”
Arņs Slobožanins dasoka: „Šmuks vuords „koldre”, varātu mes atpakaļ jū īvīst – padūd koldri, apsasegsim, lai syltuoks!”