By
Download on the App Store

episodes

  • Ceturtdiena, 5. februāris, pl. 16:00

    Trīspusējās sarunās Abu Dabī panākta vienošanās par vairāk nekā 300 gūstekņu apmaiņu.

    Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par aizdevuma nosacījumiem Ukrainai.

    Rīgas dome nākamajā mācību gadā plāno slēgt daļu skolu un bērnudārzu, jo pieprasījums pēc izglītības iestādēm dažādās Rīgas apkaimēs ir atšķirīgs, skaidro galvaspilsētas mērs Viesturs Kleinbergs, no "Progresīvajiem".

    Aleksandrs Bartaševičs turpina vadīt Rēzeknes domi arī bez pielaides valsts noslēpumam.

    Agresorvalstis paralimpiskajās spēlēs varēs startēt ar nacionālo simboliku.

    Dzīvnieku labturības uzraudzība ir nepietiekama un sodi par pārkāpumiem pārāk mazi - tā uzskata organizācija "Dzīvnieku brīvība".

    Jauniešu vidū pieaug tendence internetā ar piegādi uz pakomātiem pasūtīt tējas un saldumus ar tajos iestrādātām narkotikām un psihotropajām vielām.

    0 min
  • Varas spēles, labirinti un marionetes: fokusā “Žēlastība” un “Kremļa burvis”

    Jaunākās epizodes uzmanībā ir polittehnologi un politiķi, varas aizkulises un spēles, kā arī likmes un ētika. Itāļu režisora Paolo Sorentīno jaunākais darbs “Žēlastība” ielūkojas Itālijas prezidenta termiņa izskaņā, kas liek pārvērtēt savus priekšstatus par morālajiem pienākumiem sabiedrības priekšā. Savukārt francūža Olivjē Asajasa “Kremļa burvis” apspēlē oligarhu marionetes un politiskās dienas kārtības orķestrēšanu 21. gadsimtā.


    Netipiski sev Sorentīno, kurš pazīstams ar estētisku karnevalizāciju savā filmogrāfijā – “Dižais skaistums” (2013) un “Partenope” (2024) –, dodas interjera un dialogu filmas virzienā. Venēcijas galvenajā konkursā izrādītais darbs “Želastība” ir intīma portretfilma par prezidentu Mariano de Santisu (lomā Sorentīno aktieris Tonijs Servilo) un viņa attiecībām ar tautu, meitu un paštēlu.

    Pēdējās darba nedēļās valstvīru vajā domas par sievas neuzticību un paša mirstīgumu, un, saskaroties ar sarežģītu lēmumu, viņam nāksies pārvērtēt – ko paturēt un ko palaist vaļā.

    Savukārt “Kremļa burvis” – vēl viens pērnā gada Venēcijas kinofestivāla darbs – iet radikāli citu ceļu un iemantojis skandalozas aprises. Asajass, kurš daudzkārt pievērsies politiskajām aizkulisēm, šoreiz ieved 90. beigu Krievijā un analizē Vladimira Putina režīma formēšanos.

    Filmas pamatā ir itāļa Džuliāno de Empoli daudzlasītais romāns, kas pietveras televīzijas producenta Vadima Baranova (filmā Pols Dano) karjeras zenītam, kļūstot par Putina (Džūda Lovs) galveno polittehnologu un iezīmējot Kremļa politisko kursu līdz Krimas okupācijai 2014. gadā.


    Filma daļēji uzņemta Latvijā un daudzās lomās redzami latviešu aktieri, no kuriem spilgtākais ir Andris Keišs Jevgeņija Prigožina veidolā. “Kremļa burvja” tapšanas kontekstu, kam ir cieša piesaiste Latvijas politiskajai ainavai, analizējusi ukraiņu izcelsmes žurnāliste Anna Koriagina izdevumā “Le Monde” – ar rakstu ir iespējams iepazīties šeit.

    25 min
  • Ortodontija bērniem: kādos gadījumos vajadzīga un cik pieejama?

    Cik plaši Latvijas bērniem un jauniešiem ir izplatītas ortodontijas problēmas? Vai pie ortodonta un saistītajiem speciālistiem risinām estētiskas vai medicīniskas ķibeles un kādos gadījumos ortodontija bērnam nepieciešama obligāti?

    Ģimenes studijā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta ortodonte Ieva Rudzāja un RSU Stomatoloģijas institūta audiologopēde Elīna Grandāne.

    50 min
  • Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu

    Šī ziema ir pārsteigusi ar kārtīgu salu, kas nozīmē arī kārtīgus apkures rēķinus. Tāpēc pašvaldībām var nākties sniegt lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, arī Rīgā. Galvaspilsētai ir arī citas rūpes. Jau gadiem runāts, ka nepieciešami jauni bērnudārzi, tagad Rīgā to skaitu plāno samazināt. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu.

    Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un 360TV Ziņu žurnāliste Skirmante Baļčiūte.

     

    54 min
  • #232 “Es vienkārši kliedzu”: vai grozītais likums vairāk pasargās no agresīviem suņiem?

    Katru gadu Latvijas slimnīcās uzņem vidēji 1300 cilvēku – gan pieaugušos, gan bērnus, kuri ir cietuši no agresīvu suņu uzbrukumiem. Vēl pirms dažiem mēnešiem plaši izskanēja ziņa par šādu gadījumu Salacgrīvā.

    Ilze, suņu uzbrukumā cietusi medmāsa: “Tas nnmelnais uzreiz mani norāva gar zemi. Neko jau nevarēja izdarīt. Es vienkārši kliedzu.”

    Agresīvie suņi, kuri sakoda sievieti, joprojām dzīvojas pie savas saimnieces un potenciāli turpina apdraudēt sabiedrību. Veterinārārsti ir pārliecināti – mājdzīvnieku īpašniekiem jāuzņemas krietni lielāka atbildība.

    Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece: „Šobrīd šie sodi ir nesamērīgi zemi.”

    Lai mainītu līdzšinējo sistēmu ar lēnu izmeklēšanu, ilgām tiesvedībām un maigiem sodiem suņu saimniekiem,  par jomu atbildīgā ministrija izstrādāja likuma grozījumus, kas stājās spēkā gada sākumā.

    Agija Mediņa, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja: „Piemēram, pavadas garums, vešana pastaigā, noteikti būs arī uzpurnis. Tas viss būs noteikts kā dzīvnieka īpašnieka pienākums.”

    Vai jaunie likuma grozījumi, kas stājās spēkā janvārī un nosaka lielāku atbildību suņu saimniekiem, palīdzēs pasargāt cilvēkus no agresīvu mājdzīvnieku uzbrukumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

    --

    * Raidījumā iekļauti detalizēti vardarbības, traumu un brūču apraksti, kas daļai klausītāju var būt satraucoši un nav domāti bērnu un jauniešu auditorijai.

    31 min
  • Kārlis Vērdiņš dzejā un atdzejā, kā arī teātrī un kino

    Kultūras rondo studijā dzejnieks un atdzejotājs Kārlis Vērdiņš, kurš uzrakstījis jaunu dzejas grāmatu „Nekas” un atdzejojis krievu konceptuālās dzejas pārstāvja Ļeva Rubinšteina krājumu „Tas esmu es”. 

    “Nekas” ir Vērdiņa septītais dzejas krājums pieaugušajiem. To izdevis apgāds "Neputns".

    Savukārt sērijas "Orbītas bibliotēka" turpinājumā izdots krievu dzejnieka Ļeva Rubinšteina atdzejas krājums Kārļa Vērdiņa tulkojumā.

    Grāmatas tulkojums uzsākts jau 2017. gadā, taču iekavējies un nu iznācis kā veltījums Ļeva Rubinšteina (1947-2024) piemiņai un atgādinājums par viņa neparasto dzeju – liecinājumu par apbrīnojami neordināru poētisko domāšanu un klusu, bet stingru totalitārisma piekoptās smadzeņu skalošanas un personības nonivelēšanas nosodījumu.

    Kārlis Vērdiņš arī kopā ar Matīsu Kažu radījis ludziņu "Bastardi" Nacionālajā teātrī, bet viņa dzejolis "Tīrība" ir pamatā Andreja Brīvuļa animācijas filmai, kura nominēta vairākām "Lielajam Kristapam". 

    Tāpat Kārlis Vērdiņš ir viens no izstādes "Ielu maldos" veidotājiem.

    27 min
  • Uzņēmīgais Krišjānis Ķergalvis. Par latviešu miljonāru 19./20.gs. mijā stāsta Jānis Šiliņš

    Klajā nākusi vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmata "Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi".

    Krišjānis Ķergalvis bija uzņēmējs, politiķis, būvuzņēmējs un viens no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem 20. gadsimta sākumā. Viņa pārziņā bija ēkas, kurās šodien daudzi rīdznieki un Rīgas viesi aizvada savu dzīvi, Ķergalvis, būdams ilggadējs Sv. Jāņa ģildes mūrnieku amata vecākais, Rīgas domes deputāts, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs, mākslas kolekcionārs un mecenāts, savas dzīves laikā uzcēla vai pārbūvēja vismaz 76 dažādus objektus (rūpnīcas, baznīcas, skolas, cietumus, dzīvojamās mājas u. c.) Rīgā, Jūrmalā, Valmierā un Valkā.

    Caur viņa dzīvesstāstu iespējams ielūkoties arī tā laika latviešu pilsoniskās sabiedrības norisēs, ko raksturoja dižas idejas un lieli darbi. Ko zinām par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi? Stāsta pētījuma autors - vēsturnieks Jānis Šiliņš. Laikmetu, kurā rosīgi darbojas Krišjānis Ķergalvis, raksturo vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.

    Zinātnes ziņās stāsts par mākslīgā intelekta radošajām spējām

    Mākslīgais intelekts radošumā var pārspēt vidusmēra cilvēku. Tā secinājuši Monreālas universitātes Kanādā pētnieki publikācijā žurnālā “Scientific Reports”, salīdzinot mākslīgā intelekta darbību un 100 tūkstošu cilvēku spējas.

    Mākslīgā intelekta rīku pamatā ir lielie valodas modeļi, kas lieliski apstrādā un saprot cilvēka valodu. Atsevišķi modeļi uzrādījuši labus un par cilvēkiem pat labākus rezultātus uzdevumos, kas paredzēti, lai mērītu oriģinālu domāšanu un ideju radīšanu. Taču vienlaikus 10% visradošāko cilvēku ir krietni priekšā mākslīgajam intelektam, īpaši tādos radošos uzdevumos kā dzejas un stāstu radīšana.

    Komentāru par pētnieku veikumu sniedz SIA “Elektroniskie sakari” Techritory programmas direktors Neils Kalniņš. Jautājumi par un ap mākslīgo intelektu ir daļa no viņa ikdienas, un sarunas iesākumā par to, vai mākslīgais intelekts vispār ir radošs un ko mēs saprotam ar mākslīgā intelekta radošumu? 

     

    51 min
  • Ārste: Nepietiekams miegs ir izteikts riska faktors sievietes sirds veselībai

    Sievietes organismam ir savas īpatnības, kuras ietekmē arī sirds veselību. Kāpēc tā un ko par savu sirdi vajadzētu zināt tieši sievietēm, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle un biedrības "Parsirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

    Iveta Mintāle skaidro, ka anatomiski sievietes un vīrieša sirds neatšķiras, bet fizioloģiski un slimības simptomu ziņā atšķirības ir lielas. Sievietēm nav tik krasi izteiktas sāpes krūtis, nav tik krasa izstarojuma sāpēm uz roku, kā tas ir vīriešiem.

    "Jāpievērš uzmanība, ja ir diskomforts, nepatīkama sajūta, tirpstoša sajūta, pat slikta dūša. Lietas, kas pēkšņi parādās un kuras nevar nepamanīt," norāda Iveta Mintāle.

    Ārste mudina, ja ir nepatīkamas sajūtas un neizpratne, ko darīt, nevis nogaidīt, bet zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un noskaidrot, vai jāsauc palīdzība, vai var iztikt ar konsultāciju pa telefonu. Tas ir labs palīgs, lai izprastu pazīmes.

    "Sievietēm vairāk cieš mazie asinsvadi, tāpēc ir grūtāk veikt diagnostiku," norada Iveta Mintāle.

    "Ja kaut kas atšķiras no veselīgās, spēcīgās, enerģiskās sajūtas, kāda bija vakar, ir jāpadomā, kas tam varētu būt par iemeslu," atgādina Iveta Mintāle.

    Vēl ārste min, ka jāņem vērā, ka sievietes var būt emocionālākas, ar augstāku stresa līmeni, kas bieži noved pie miega trūkuma.

    "Nepietiekams miegs ir ļoti izteikts riska faktors.

    Ir izpētīts, ka sievietēm jāguļ vairāk nekā vīriešiem. Sievietēm ir jāguļ 8-9 stundas, ar sešām stundām nepietiek," skaidro Iveta Mintāle. "Ja regulē asinsspiedienu ar medikamentiem, kamēr nav noregulēts miegs, ar asinsspiedienu ir grūti cīnīties. Miegs un normāla mentāla pašsajūta ietekmē pašsajūtu."

    Diemžēl sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis sievietēm Latvijā. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai un mudinātu veikt pārbaudes, februāris ir sievietes sirds veselības mēnesis. Biedrība "Par sirdi" arī aicina veikt pārbaudes un vispirms doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu profilaktiski nepieciešamās analīzes.

    Savukārt mājaslapā "parsirdi.lv" veikt testu "Vai viss kārtībā, mīļā sirds?", lai aizdomātos vairāk par savas sirds veselību.

    Biedrība arī veikusi aptauju, kurā vaicāja sievietēm, vai viņas zina sirds veselības riska faktoriem un vai tos varētu atpazīt. Piemēram, vai prastu atpazīt infarkta pazīmes? 37% atbildēja, ka neprastu atpazīt infarkta pazīmes un arī nezina sirds veselības riska faktorus.

    48 min