
Sign up to save your podcasts
Or


In the village of Velyka Omeľiana in western Ukraine, the first women’s volunteer fire brigade in the country was created during the war – it is made up of teachers, medics, cultural workers and representatives of other professions who had never planned to do this kind of work, but now fill the gap left after the village’s men went to the front. Brigade member Tetiana Omelianchuk, in a conversation with Dīvs Reiznieks, talks about callouts to fires, providing first medical and psychological aid, the initial skepticism that turned into respect, and the team’s motto: “If not us, then who?”
This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.
Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs
Veļika Omeļjanas ciemā Ukrainas rietumos kara laikā izveidota pirmā sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde - tajā strādā skolotājas, mediķes, kultūras darbinieces un citu profesiju pārstāves, kuras nekad nebija plānojušas šādu darbu, bet nu aizpilda vajadzību, kas radusies, ciema vīriem dodoties uz fronti. Vienības dalībniece Tetjana Omeļaņčuka sarunā ar Dīvu Reiznieku stāsta par izsaukumiem uz ugunsgrēkiem, pirmo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, skepsi, kas pārtapusi cieņā, un komandas moto: “Ja ne mēs, tad kurš?”
Savukārt Rihards iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:
Epizodes gaita:
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
Ļoti nozīmīgs notikums mūsu teātra dzīvē ir izcilā meistara Ādolfa Šapiro atgriešanās Latvijā kā režisoram pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma. Šonedēļ Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvojis viņa iestudējums ”Dons Kihots”.
Viņa atgriešanās ir piepildījusi gaidas, jo tā ir satikšanās ar pazīstamo rokrakstu atkal jaunā kontekstā un kapacitātē – tā par jauno iestudējumu saka teātra zinātnieki.
Ādolfu Šapiro pēc režijas studiju beigšanas dzimtajā Harkivā uz Rīgu uzaicināja Jaunatnes teātra direktors. Darbu kā mākslinieciskais vadītājs viņš uzsāka 1964.gadā, un viņa vadībā teātris kļuva par vienu no Latvijas kultūras un mākslas nozīmīgākajiem centriem. 30 gadu garumā tajā tapa satura ziņā aktuālas un formas ziņā novatoriskas izrādes, kas piesaistīja ļoti plašu skatītāju loku, stāsta teātra zinātniece Valda Čakare.
Šapiro kā režisors bija asredzīgs, drosmīgs, dziļi izjuta savu laiku un trāpīgi to pārtulkoja mākslas tēlos. Iestudēja gan klasiku, gan sava laika autoru darbus, īpaši spoži atklājās kā Bertolda Brehta un arī Gunāra Priedes lugu interprets. Kā politiski ļoti asas viņa 80. gadu izrādes raksturo teātra zinātniece Līga Ulberte.
90. gadu sākumā pēc Jaunatnes teātra likvidācijas Ādolfs Šapiro pameta Latviju. Vairāk nekā 30 gadus izrādes Latvijā neiestudēja, līdz tagad atsaucās Jaunā Rīgas teātra aicinājumam, kur šonedēļ pirmizrādi piedzīvoja viņa jauniestudējums ”Dons Kihots”.
Teātra zinātniece Valda Čakare, kura savulaik redzējusi teju visas Šapiro Jaunatnes teātrī iestudētās izrādes, viņa atgriešanos gaidīja ar milzu interesi un atzīst – iespaids atkal ir spilgts un spēcīgs.
Līga Ulberte īpaši izceļ Šapiro spēju uz skatuves uzburt savu īpašu pasauli, un tā noticis arī jaunajā izrādē.
Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātris kā īpaša vērtība iekļauta Kultūras kanonā, 2011. gadā režisors saņēma ”Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu.
Pieņemot Rīgas domes budžetu, opozīcijas deputāti tā izklāstu saņēmuši nepilnīgu un vien dienu pirms tā pieņemšanas. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas domes deputāte Jūlija Stepaņenko no frakcijas „Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši”.
Abū Dabī šodien notiek Ukrainas, ASV un Krievijas sarunu otrā kārta.
Lai pievērstu politiķu uzmanību problēmām onkoloģijas zāļu pieejamībā, pie Saeimas šorīt pulcējās vēža pacienti un viņu atbalstītāji.
Finanšu ministrija atbalsta ieceri nodot Patērētāju aizsardzības centra funkcijas nebanku kreditēšanas sektora uzraudzībā Latvijas Bankai.
Latvijas kamaniņu sportisti Kortīnā jau saskārušies ar pirmajām neērtībām.
Epstīna failu publiskošana: rezonanse ASV un pasaulē. Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības līgums - perspektīvas un problēmas. Politiskā krīze Čehijā - konflikts starp prezidentu un valdību.
Aktualitātes komentē politologs Veiko Spolītis un Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns.
Piektdien, 30. janvārī, Savienoto Valstu Ģenerālprokurora birojs darīja pieejamu tīmeklī pēdējo porciju no t.s. „Epstīna failiem”, respektīvi, dzimumnoziegumos apsūdzētā un 2019. gadā cietumā pašnāvību izdarījušā finansista Džefrija Epstīna un viņa līdzzinātājas Gisleinas Maksvelas lietas materiāliem. Tie ir apmēram trīs ar pusi miljonu lappušu teksta, vairāk nekā divi tūkstoši video failu un apmēram 180 tūkstoši attēlu. Šo publiskošanu Ģenerālprokurora birojam par pienākumu uzlika Savienoto Valstu Kongresa pagājušā gada novembrī pieņemtais Epstīna failu caurskatāmības akts.
Tiesa, pilnīga publiskošana aizkavējusies par vairāk nekā mēnesi pēc Kongresa noteiktā termiņa. Iemesls, kā apgalvo birojs, esot nepieciešamība veikt failu rediģēšanu, pirmām kārtām padarot nepieejamu noziegumos cietušo identitāti. Tomēr, kā atklājuši publiskoto pārlūkojušie žurnālisti, ne visos gadījumos tas ticis konsekventi veikts. Tāpat norādīts, ka publiskotais materiālu masīvs ir absolūti neorganizēts, daudzas elektroniskās sarakstes vienības un izmeklēšanas dokumentu kopijas tajā atrodamas vairakkārt dažādās vietās, pie tam konstatējams, ka dažādās viena un tā paša materiāla kopijās izrediģēta atšķirīga informācija.
Šodien, 4. februārī, Ņujorkas federālā tiesa pēc noziegumos cietušo pārstāvju prasības lems par attiecīgā resursa slēgšanu līdz brīdim, kad visa ar cietušajām saistītā informācija būs padarīta nepieejama.
Tikām pasaule ar pārsteigumu konstatē, cik plaši un personiski bijuši Džefrija Epstīna sakari dažādu valstu elites, tai skaitā politiskās elites aprindās. Acīmredzami tieši šajos sakaros, tos mērķtiecīgi būvējot un uzturot, viņš balstījis savu biznesa modeli. Viņa paziņu un sarakstes lokā ir atrodami multimiljardieri Īlons Masks un Bils Geitss, britu karaļnama atvase Endrjū Vindzors-Mauntbatens, publicists, netradicionālās medicīnas apoloģēts Dīpaks Čopra, eksprezidents Bils Klintons, Norvēģijas kroņprincese Mete Mārita un citi.
ASV Kongresa Uzraudzības komiteja izsaukusi eksprezidentu Klintonu un viņa dzīvesbiedri, kādreizējo valsts sekretāri Hilariju Klintoni uz iztaujāšanu, un vakar kļuva zināms, ka Klintonu pāris piekritis ierasties. Apmēram trīstūkstoš reizes publiskotajos materiālos parādās pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, kurš jau paziņojis, ka publiskotais apliecinot viņa pilnīgu nevainīgumu jebkādu Epstīna likumpārkāpumu sakarā.
Apmēram tūkstoš reizes šeit uzpeld arī Krievijas diktatora Vladimira Putina vārds, ar kuru gan, pēc visas spriežot, tiešu kontaktu Džefrijam Epstīnam nav bijis. Toties viņa tiešo kontaktu sarakstā ir kādreizējais Krievijas vēstnieks ANO, 2017. gadā mirušais Vitālijs Čurkins un Sanktpēterburgas Ekonomikas foruma fonda vadītājs, Krievijas Federālā drošības dienesta akadēmijas absolvents Sergejs Beļakovs.
Sadursme starp Čehijas prezidentu Petru Pavelu un labēji populistisko premjera Andreja Babiša valdību, kas uzsāka darbu decembra vidū, notikusi ātrāk un ir ar plašāku rezonansi, nekā daudzi prognozējuši. Babišs trešo reizi kļuva par Čehijas premjerministru 2025. gada decembrī, viņa partijai „ANO 2011” izveidojot koalīciju ar partijām „Brīvība un tiešā demokrātija” un „Automobilisti paši sev”.
Viens no pirmajiem jaunās varas simboliskajiem žestiem bija Ukrainas karoga aizvākšana no parlamenta ēkas. Par konkrēto ieganstu pašreizējam konfliktam kļuva prezidenta atteikšanās apstiprināt vides ministra amatā partijas „Automobilisti paši sev” pārstāvi Filipu Tureku, kura partija pauž izteikti antiekoloģiskus uzskatus. Tas ir pirmais šāds kategoriska ministra noraidījuma gadījums no Čehijas prezidenta puses kopš 1993. gada, kad stājās spēkā pašreizējā konstitūcija. Kā iemeslu prezidents min Filipa Tureka attieksmi pret valsts likumiem un konstitucionālajām vērtībām – viņš izcēlies ar homofobiskiem, seksistiskiem, rasistiskiem un nacismam simpatizējošiem izteikumiem. Šīs „daiļrades” apkopojumu publicēja izdevums „Denìk N”.
Tāpat nesen, pavadot ārlietu ministru Petru Macinku vizītē Kijivā, Tureks netieši attaisnoja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ārlietu ministrs Macinka, kurš ir arī „Automobilistu” partijas līderis, nosūtīja vairākas īsziņas prezidenta palīgam, solot Tureka neapstiprināšanas gadījumā, citējot, „sadedzināt tiltus tā, ka tas paliks politoloģijas mācību grāmatās”. Viņš nācis klajā ar iniciatīvu, ka Čehiju nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā, jāpārstāv nevis, kā ierasts, prezidentam, bet gan premjerministram Babišam.
Svētdien, 1. februārī, Prāgas Svētā Vāclava laukumā pēc organizācijas „Miljons mirkļu demokrātijai” aicinājuma pulcējās 80 līdz 90 tūkstošus liels protesta mītiņš prezidenta pozīcijas atbalstam. Opozīcijas partijas vakar sarīkoja parlamenta apakšpalātas neuzticības balsojumu Babiša valdībai, kuru kabinets, pateicoties vairākumam likumdevējā, izturēja. Šodien, 4. februārī, paredzēta prezidenta Pavela un premjerministra Babiša tikšanās, lai apspriestu radušos situāciju.
Tirdzniecības vienošanos, kuru 27. janvārī Indijas galvaspilsētā Ņūdeli parakstīja šīs valsts premjerministrs Narendra Modi un Eiropas Savienības pārstāvji – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta – abas puses savos paziņojumos krāšņi dēvē par „visu darījumu māti”. Tas patiešām ir apjomos bezprecedenta nolīgums, kas aptver tirgu ar apmēram diviem miljardiem cilvēku un 25% planētas kopprodukta.
Vienošanās paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu gandrīz 97% Eiropas Savienības eksporta uz Indiju un gandrīz 100% Indijas eksporta uz savienību – ļoti vērtīgs papildinājums līdzīgu vienošanos komplektam, kas jau saista savienību ar Japānu, Indonēziju, Meksiku, Dienvidamerikas Brīvā tirgus valstu grupu „Mercosur” un virkni citu valstu.
Sarunas par šo līgumu tika uzsāktas 2007. gadā, tad 2013. gadā pārtrauktas nepārvaramu nesaskaņu dēļ, līdz atsāktas 2022. gadā. Var tikai lēst, cik lielā mērā par šo sarunu sekmīga iznākuma katalizatoru kalpoja Savienoto Valstu līdera pēdējā gada mētāšanās ar saviem superaugsto tarifu piedraudējumiem kā Ņūdeli, tā Briseles virzienā, taču vairums analītiķu ir vienisprātis, ka tā ir divu globālās ekonomikas smagsvaru reakcija uz pamanāmo līdzšinējās pasaules kārtības ļodzīšanos.
Kā par noslēgto vienošanos raksta Austrālijā bāzētās starptautiskās politikas domnīcas Louvija institūts resurss „The Interpreter”: „Tā vietā, lai signalizētu par atgriešanos pie vecā stila tirdzniecības liberalizācijas, Indijas un ES brīvās tirdzniecības nolīgums atspoguļo pragmatiskāku modeli, kas vērsts uz diversifikāciju, noturību un politikas elastību. Tas mazāk darbojas kā tarifu samazināšanas pasākums un vairāk kā piegādes ķēžu stabilizēšanas plāns ģeopolitisku satricinājumu laikmetā.”
Domnīca lēš, ka standartu salāgošana pozitīvi ietekmēs digitālās tirdzniecības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un atbildīgas ražošanas normu situāciju visā Indijas okeāna reģionā.
Kas attiecas uz ražošanas nozarēm, kuras ir paredzamas kā galvenās ieguvējas no šīs vienošanās, tad Indijā tā ir mašīnbūve, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, savukārt Eiropas Savienībā – automobiļu būve un elektronikas ražošana. Savstarpējo loģistikas ceļu stiprināšana paredz sadarbību kuģošanas drošības un vispārējās aizsardzības jomā Indijas okeānā, kur pēdējā desmitgadē manāmi pieaugusi Ķīnas klātbūtne. Šai ziņā svarīgs moments ir arī drošības un aizsardzības partnerības nolīgums, kuru 27. janvārī parakstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un Indijas ārlietu ministrs Subramanjams Džaišankars. Der piebilst, ka vakar, 3. februārī, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka panākta vienošanās par tarifu samazināšanu importam no Indijas no 25% uz 18%.
Sagatavoja Eduards Liniņš.
Gaidot Latvijas Mākslas balvas pasniegšanas ceremoniju, Ģimenes studija aicina uz sarunu par to, cik vienkārši un kā bērns kļūst par vizuālās mākslas sapratēju un patērētāju. Kāpēc mākslas muzeji un galerijas ģimenēm ar bērniem nav tik interesantas kā Leļļu teātris vai īpaši koncerti mazākajiem? Un šī pieredze sniedz bērnam un ģimenei kopumā.
Ģimenes studijā analizē Ilze Vītola, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Mākslas izglītības centra "Trīs krāsas" skolotāja, Baiba Sprance, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore un muzejpedagoģe, Gundega Evelone, praktisko pētījumu platformas "Māksla" līdzveidotāja, un Nikola Rundāne, Mākslas muzeja "Rīgas birža" izglītības programmu kuratore, "Ceļojumu somas" idejas autore.
Augstskolu mācībspēki nereti sūdzas par pārāk zemām algām. Tikmēr universitāšu vadības atalgojums ir ļoti pat cienījams, kādam varētu šķist arī nesamērīgi liels. Par atalgojuma politiku augstākajās izglītības iestādēs diskusija Krustpunktā.
Raidījumā diskutē Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.
Augstskolām, līdzīgi kā citām iestādēm, kas saņem valsts budžeta naudu, ir jāpublicē amatpersonu atalgojumu, ko izmaksā ik mēnesi. Pēdējās dienās interneta vidē viļņošanās izvērsusies ap Latvijas Universitātes publicēto, ka decembrī rektors mēnesī saņēmis gandrīz 22000 eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15000. Tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13000 un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, attiecībā pret valsti un attiecībā pret studentiem, jo pamatā tā ir studentu un arī valsts nauda?
Krustpunktā neesam daudz interesējušies par to, kas vispār notiek ar atalgojumu augstākajā izglītībā, vai pasniedzējiem, lektoriem arī ir labas algas? Kas tās nosaka? Kāpēc vispār runa ir par tik lielām summām?