By
Download on the App Store

episodes

  • Divu gadu laikā Liepājas mājokļu tirgū varētu nonākt vairāk nekā 400 jaunu dzīvokļu

    Liepājā šobrīd vienlaikus tiek īstenoti vairāki daudzdzīvokļu māju būvniecības projekti – sasparojušies  gan vietējie uzņēmēji, gan lietuvieši. Aptuveni divu gadu laikā Liepājas mājokļu tirgū varētu nonākt vairāk nekā 400 jaunu dzīvokļu tuvu jūrai un pilsētas centrā. Attīstītāji saredz iespēju būvēt mājokļus – tos pārdot vai izīrēt, bet pilsēta cer piesaistīt iedzīvotājus un darba spēku.

    Kā sakustējies jaunu mājokļu būvniecības ledus Liepājā? 

    15 min
  • Kas notiek aktiera galvā? Kristapa Kristera Ozola monoizrāde "Sākums" Valmieras teātrī

    Aktieris Kristaps Kristers Ozols 2025. gadā absolvēja režisora Elmāra Seņkova vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu Latvijas Kultūras akadēmijā un uzsāka darbu Valmieras teātrī. Viņš sevi jau vairākkārt teātrī pierādījis, nupat kā tapusi monoizrāde „Sākums” par šaubām un pārdomām, kas piepilda viņa prātu, un iespējams, tas ir aktuāli arī citiem jauniem cilvēkiem.

    Radošājā telpā “Kurtuve”, Valmierā, Kristaps uz skatuves stājas viens. Viņam apkārt nav spilgtu dekorāciju, tikai uz skatuves ar līmlentu novilkta strīpa. Viņš šajā telpā ir viens ar savu stāstījumu skatītājiem, kas kaut kādā ziņā atgādina komiķu šovus, stāvizrādes. Tikai šoreiz joki ir par aktieri un pasauli viņam apkārt. Šī ir Kristapa Kristera pirmā monoizrāde, līdz ar to jāiepazīst skatuve vienam. Un arī kļūdas jāuzņemas pašam. Uz skatuves nav kolēģu, ar kuriem šo sajūtu dalīt.

    Izrādes pamatā ir Justa Terteļa luga, kas pielāgota mūsdienām un pašam aktierim.

    Lai palīdzētu aktierim Kristapam Kristeram Ozolam mesties jaunos izaicinājumos, atbalstu sniedzis gan aktiera kādreizējais pedagogs, režisors Elmārs Seņkovs, kuram šis ir jau 60. iestudējums. Režisors uzskata, ka izrāde parāda ne tikai mīlestību pret aktierspēli, bet arī šīs profesijas skaudro dabu. Savukārt Valmieras teātra aktieris Aksels Aizkalns šajā izrādē bija režisora asistents. Zīmīgi, ka viņš ir aŗi Kristapa teātra krusttēvs.

    --

    Kristaps Kristers Ozols līdz šim sevi pierādījis diplomdarbu izrādēs – “Kristāla bērni”, “Sapņotāji”, “Nevienam nezināmā Marija”, “Santakrusa” un citās. Spēlējis iestudējumos Latvijas Nacionālajā teātrī “Nacionālais kanāls” un “Smilšu cilvēks”. Valmieras teātrī spēlējis Skangala kungu un laupītāju Oto izrādē "Mazais cilvēks" un Janku izrādē “Ļaunais gars”.

    13 min
  • Andra Brežes darbs "Aploks" vairāk nekā pēc 30 gadiem atgriežas izstāžu zālē

    Kultūras rondo kopā ar mākslinieku Andri Breži no tā dēvētās „robežpārkāpēju” paaudzes. Dodamies viņa rekonstruētā „Aploks” virzienā, pārrunājot instalācijas un objektu mākslas valodu 90. gados un tagad pārradītajā darbā.

    Mākslinieka Andra Brežes (1958)  rekonstruētais darbs “Aploks” atklās Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas izstāžu ciklu “Milži”, kas veltīts hrestomātiskām personībām un notikumiem Latvijas laikmetīgajā mākslā. Pirmo reizi eksponēts Sorosa Mūsdienu mākslas centra gadskārtējās izstādes “Valsts” ietvaros 1994. gadā, šis darbs pēc vairāk nekā 30 gadiem atgriezīsies izstāžu zālē. 

    Darbs būs aplūkojams Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā no 6. februāra līdz 5. aprīlim.

    Ko nozīmēja robežpārkāpēji 90. gadu mākslā, ierakstā skaidro mākslas zinātniece Santa Hirša.

    27 min
  • Cilvēks kosmosā: kādiem apstākļiem pakļauts cilvēka ķermenis izplatījumā

    Pirmo reizi 25 gadu laikā Starptautiskā kosmosa stacija piedzīvoja ārkārtas evkuāciju astronauta veselības sarežģījumu dēļ. Tas mudina domāt, kādiem apstākļiem pakļauts cilvēka ķermenis izplatījumā un kādas pārcilvēciskas prasības dažkārt jāspēj izturēt astronautiem. Ko var un ko nevar darīt astronauts savas veselības labā riņķojot Zemes orbītā, vidē, kur vizīte pie ārsta kabinetā nav iespējama? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa, kā arī "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere.

    Ķīpsalā meteorītu novērošanai uzstādīta "meteoru patruļa"

    Ierīce no ārpuses izskatās salīdzinoši necili, atgādina metāla sēni uz gara kāta. Īpaša ir tās iekšpuse. Astronomijas eksperti to dēvē par "meteoru patruļu". Šobrīd Latvijā ir trīs šādas meteoru patruļstacijas, drīz arī sāks darboties ceturtā.

    Ķīpsalā uz RTU Būvniecības un mašinzinību fakultātes jumta uzstādīta meteorītu novērošanas stacija, uz kuru vedina doties Meteorītu muzeja dibinātājs un vadītājs, un RTU docents Kārlis Bērziņš. Paši astronomi tās dēvē par „meteoru patruļām”, jo iekārtas ar vairāku kameru acīm nemitīgi filmē asteroīdus, komētas,  bolīdus, nezinātniski sakot, debesu akmeņus un akmentiņus, kas no Visuma nonākuši atmosfērā.

    Pateicoties šīm ierīcēm, pētnieki var ļoti precīzi izrēķināt debesu objektu lielumu, kustību, ātrumu. Ja kāda komēta, Zemei garām skrienot, nakts melnumā te pazaudē savu asti (piedodiet astronomi, zinu, ka komētas aste ir  garš putekļu mākonis un nekur nekrīt), tad ar šo kameru datētajiem attēliem, astronomi var noteikt, kur tā aste nokritusi.

    Ideja par šādām kamerām radusies amerikānim, meteoru biedrības pārstāvim Maikam Hankijam, kurš izdomājis, ka kvalitatīvāk  krītošu debess ķermeņu izpēti var veikt, ja tos filmē un vēlāk datē to kustības ātrumu un sadegšanas raksturu. Šim nolūkam der neliela kompakta stacija, aprīkota ar vairākām kamerām. Pirms kāpjam uz RTU Būvniecības un mašinzinību fakultātes jumta piestājam darba telpā pie datora, lai aplūkotu kameru savāktos attēlus un kopā ar Kārli Bērziņu plašāku skaidrojumu par meteoru patruļu darbību sniedz Latvijas astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

    --

    Savukārt ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Imants Jakovļevs stāsta par vistu vanagu.

    54 min
  • Vistu vanags ir kā sanitārs. Viņš noķer vājākos

    "Vistu vanaga dziesma jeb balss dzirdama pārsvarā pavasarī. Viņš riesto jau februārī un martā, tad var dzirdēt viņa balsi," stāsta ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Imants Jakovļevs.

    Vistu vanags ir nometnieks, kuru Latvijā var sastapt visu gadu. Bet parasti viņš slēpjas, sēž kaut kur noslēpies koka zaros, vai aši pārlido no slēpņa līdz slēpnim.

    No slēpņa vistu vanags arī uzbrūk upurim ar saviem asajiem, gariem nagiem un aiznes tur mežā, kur var droši un mierīgi viņu apēst. Pamatā vistu vanags ēd baložus, vārnveidīgos putnus, sīļus un kaijas.

    "Vistu vanags ir kā sanitārs. Viņš noķer vājākos," turpina Imants Jakovļevs.

    Vistu vanags dzīvo parasti slapjos, vecos mežos. Parasti ir kluss, ļoti bailīgs un tramīgs, izvairās no cilvēkiem. Bet apmēram puse Latvijas vistu vanagu populācijas dzīvo Rīgā vai Pierīgā un tik ļoti nebaidās no cilvēkiem. Tomēr nav tā, ka katrs rīdzinieks viņu ir redzējis parkā vai mežā, jo putns maskējas arī pilsētā un tik atklāti nerādās. Vistu vanags dzīvo mums blakus, tomēr no cilvēkiem vairās.

    4 min
  • Kamīnu un krāsnis ziemā gribas kurt biežāk: atgādinām par piesardzību

    Šoziem ne viens vien gadiem nelietots kamīns atkal tiek kurināts, lai nodrošinātu mājoklī pieņemamu temperatūru. Bet, vai šie kamīni pirms sezonas tika pienācīgi sagatavoti intensīvai kurināšanai? Par krāšņu  un kamīnu ekspluatāciju šajā aukstajā laikā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

    Par ugunsdrošību atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, skursteņslauķis Māris Bambis un praktizējošs kamīnmeistars Druvis Pakulis.

    Nekustamā īpašuma apdrošināšanā atlīdzības par ugunsnelaimēm aizņem salīdzinoši mazu tirgus daļu - ap 10%, bet tieši ugunsnelaimes rada vislielākos zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Vidējais atlīdzības apmērs, ko izmaksā apdrošinātāji, ir ap 10 000 eiro, savukārt, privātmājām summas var sasniegt 300 000 līdz 400 000 eiro, uzņēmumiem - pat miljonus. Ierakstā skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

    "Lielākoties ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, gan ar atklātu uguni, gan apkures iekārtām," norāda Ilze Dāme. To visu varēja novērst.

    Diemžēl statistika ir skaudra 2026. gada janvārī ugunsgrēkos ir gājuši bojā 17 cilvēki (2025. gada janvārī -četri cilvēki).

    Māris Bambis atgādina, ka par skursteņu tīrīšanu un apkures sistēmu sakopšanu jādomā vasarā, lai apkures sezonas laikā var baudīt siltumu bez uztraukumiem. Tāpēc viņš aicina jau maijā sākt pievērst uzmanību savu apkures sistēmu sakopšanai, lai rudenī nav problēmu iekurināt un sildīties. Ja nepieciešams, skurstenis ir jātīra arī ziemā, it sevišķi, ja izvēlēts nepareizs kurināmais. Piemēram, malka ir slapja.

    Par apkures katla un dūmeņa tīrīšanu daudzdzīvokļu mājā ir atbildīgs apsaimniekotājs, ne dzīvokļa īpašnieks, kurā atrodas katls. Par dūmvadu tīrīšanu gādā apsaimniekotājs, par apkures ierīcēm dzīvoklī gādā katrs īpašnieks pats. Parasti iedzīvotājus informē, kad skursteņslauķis ieradīsies tīrīt dūmvadus. 

    "Mazākie apsaimniekotāji nolaidīgāki pret dūmvadu tīrīšanu," norāda Māris Bambis.

    VUGD veiktās pārbaudes vairākdzīvokļu namu koplietošanas telpās liecina, ka vairāk nekā 50% ēku nav veikta dūmvadu tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude noteiktajā laikā.

    50 min
  • Latvijas sportistu delegācija Milānā vēsturiski lielākā; LOK par mērķiem skaļi nerunā

    Pēc divām dienām Latvijas olimpiskās delegācijas sportisti iesoļojos slavenajā „San Siro” stadionā Milānā, kā arī Kortīnas stadionā, oficiāli ieskandinot 2026. gada olimpiskās spēles. Kāda šoreiz ir Latvijas delegācija, kas no tās tiek gaidīts un kam pievērst pastiprinātu uzmanību?

    Latvija uz Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm dodas ar 68 sportistiem, kas sacentīsies deviņos sporta veidos un kopumā 29 disciplīnās. Tā ir vēsturiski lielākā Latvijas delegācija gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.

    Katrs no šiem sportistiem kvalificējies, izpildot sava sporta veida atlases nosacījumus, tomēr Latvijas gadījumā sportistu, kas reāli varētu pacīnīties par visaugstākajām vietām savos sporta veidos, ir salīdzinoši maz, un arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš pirms sacensību sākuma neuzstāda konkrētus mērķus par medaļu skaitu un citiem panākumiem.

    7 min
  • Jautrs un arī smeldzīgs stāsts par novecošanu - jaunais iestudējums Nacionālajā teātrī

    Jautrs, uzmundrinošs, bet vienlaikus arī nedaudz smeldzīgs stāsts par novecošanas tēmu ir Nacionālā teātra izrāde ”Kad atkal būsim jauni”, kas 5. februārī piedzīvos pirmizrādi. Tās pamatā ir lietuviešu autores Daivas Čepauskaites luga, kuras iestudējums Kauņā pirms diviem gadiem izpelnījās ļoti lielu atsaucību gan skatītāju, gan teātra kritiķu vidū. Četras galveno lomu tēlotājas visas saņēma Lietuvas teātra Gada balvu par labāko sieviešu lomu.

    Arī mūsu Nacionālajā teātrī šīs lomas izspēlēs lielisks un ļoti interesants aktrišu kvartets. Bet izrādi iestudējis Latvijā labi pazīstamais lietuviešu režisors Rolands Atkočūns. 

    Izrādes centrā ir četras dāmas labākajos gados, kas ieradušās uz bērēm, lai atvadītos no laba drauga, savā ziņā viņām visām liktenīga vīrieša. Katra no viņām ir ar savu dzīves uztveri un savu pareizo viedokli, tāpēc – atvadu brīdi gaidot – viņu diskusijas kļūst arvien spraigākas un karstākas. Irēna ir saposusies viskrāšņāk un lepojas ar to, ka ir atkal atradusi mīlestību.

    Četru dāmu lomās iejūtas lielisks un visai neparasts aktrišu kvartets. Saspēlē ar Nacionālā teātra aktrisēm Indru Burkovsku un Daci Bonāti darbojas viesmākslinieces - Valmieras teātra aktrise Baiba Valante un Dailes teātra ilggadējā aktrise Akvelīna Līvmane, kura priecājas par sirsnīgo gaisotni, kopīgi strādājot pie izrādes.

    Uz skatuves gan starp četrām dāmām ir visai sīva sacensība katrai par savu taisnību, kurā komiskais mijas ar smeldzīgām un eksistenciālām pārdomām.

    Lietuviešu autores Daivas Čepauskaites luga ir pārcelta uz Latvijas situāciju un vidi, un – kā izrādās – tas bijis pat ļoti sarežģīti, jo – lai arī mēs esam tuvākās brāļu tautas – bēru tradīcijas un viss ar to saistītais abās valstīs ļoti atšķiras. Arī lugā ietverto filozofisko slāni šī iemesla dēļ latvieši nolasa citādāk nekā lietuvieši – skaidro izrādes režisors Rolands Atkočūns.

    5 min