By
Download on the App Store

episodes

  • Beata Jonite: Cilvēku tirdzniecība šodien ir vēl aktuālāka nekā tad, kad darbojās Epstīns

    Cilvēku tirdzniecība nav pagātne un tā ir kļuvusi vēl aktuālā nekā tajos gados, kad darbojies šobrīd skaļi izskanējušais Džefrijs Epstīns. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja "Centra "Marta" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite.

    Tehnoloģiju, sociālo tīklu un citu platformu attīstība ļauj viegli noslēpt personu datus un cilvēku tirdzniecība kļuvusi par vēl lielāku industriju. Noziegumu īstenotājus notvert ir kļuvis vēl grūtāk.

    11 min
  • Epstīna failos minētas vairākas Latvijas modeļu aģentūras un modeles

    Latvijas tiesībsargajošās iestādes vērtē un pārbauda jaunākajā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna failu izlaidumā publicēto informāciju, kur Latvijas vārds pieminēts vismaz 500, bet Rīgas vārds - vismaz 800 reižu. Failos minēti latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi. 

    Kopumā, Latvijas un Rīgas vārds publiskotajos Džefrija Epstīna failos pieminēti vismaz 1300 reizes, un failos atklājas arī Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes. Dokumentos atrodamas latviešu meiteņu pases, aviobiļetes uz un no Rīgas, kā arī Rīgas viesnīcu rezervācijas.

    Valsts policija ir saņēmusi informāciju par Epstīna failiem un pašlaik notiek tās pārbaude, atklāja policijas pārstāve Simona Grāvīte.

    --

    Sociālās saziņas vietnēs pēdējai Epstīna failu izlaidums ir izsaucis plašu rezonansi, - Latvijas modes dizainers Gints Bude savā ierakstā atgādina, ka viņa radītais modes nams savulaik izstājies no Latvijas Modeļu aģentu asociācijas, jo jau toreiz nepiekrita tam, kā starptautiskajā modeļu konkursā "Baltic Beauty Contest 2011" 14 gadus vecajām konkursa dalībniecēm bija jādemonstrē savs ķermenis. Savu viedokli par to, ka piblicētos dokumentos vairākārt minēts Latvijas vārds Gints Bude šodien izteica arī sarunā ar Latvijas Radio.

    --

    Pedofila Džefrija Epstīna lietas materiālu publikācija turpina plaši atbalsoties arī pasaulē. Tepat, kaimiņos, Lietuvas policija paziņojusi, ka nesāks pirmstiesas izmeklēšanu amerikāņu dzimumnoziedznieka lietas epizodēs, kurās minēts mūsu dienvidu kaimiņvalsts vārds. Tikmēr nedēļas nogalē bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass noliedza, ka viņam jebkad būtu bijis tiešs vai netiešs kontakts ar Epstīnu.

    10 min
  • Pirmdiena, 2. februāris, pl. 16:00

    Veikts pētījums par mazākumtautību skolēnu latviešu valodas prasmi un lietošanas paradumiem.

    Būtiskāko apdraudējumu Latvijas valsts drošībai nemainīgi rada Krievijas specdienesti. Agresivitāte pieaugs.

    Daugavpils pils slimnīcā atlaisti 58 darbinieki latviešu valodas nezināšanas dēļ.

    Pēc vairāku nedēļu ilga pārtraukuma šodien Kijivas skolās atsākas mācības.

    Pēdējā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna failu izlaidumā publicēti trīs miljoni dokumentu, un šoreiz tie parāda arī nozīmīgu Latvijas lomu kā vienas no meiteņu vervēšanas vietām.

    41 min
  • Latvijas sporta zvaigžņu meklējumi diasporā

    Ja kādreiz sporta zvaigznes meklēja Latvijas laukos, tad tagad pēc Latvijas sporta zvaigznēm ir jālido uz Austrāliju, Kanādu vai Ameriku. Par sportistu meklējumiem diasporā un vai viņi neliks kāju priekšā Latvijā dzimušiem un augušiem atlētiem, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. 

    Diskutē Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš, Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss, Latvijas Futbola federācijas sporta direktors Andrejs Gluščuks, Regbija federācijas prezidents Kārlis Vents, sporta uzņēmējs un treneris Raivis Orba, savulaik bijis Eiropas Latviešu apvienības sporta grupas referents, bet šobrīd aktīvi darbojas sporta jomā Dānijā un arī latviešu diasporas vidē, un Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Reinis Ošenieks, kurš daudz pētījis šo tematu. 

    Šajā nedēļā sākas Ziemas olimpiskās spēles, un diezgan likumsakarīgi, ka arī mēs esam uz tādas sportiskas nots. Latvijā 2013. gadā apstiprināja likumu, kas pieļauj dubultpilsonību. Kopš tā laika sporta federācijas var meklēt un arī meklē potenciālās sporta zvaigznes ārzemēs starp tiem, kuriem ir vai pat, iespējams, varētu būt saknes Latvijā. Iepriekš tas bija iespējams, izejot sportistam naturalizācijas procesu, ja tiek piešķirta pilsonība īpašiem nopelniem. Šobrīd to var izdarīt daudz vienkāršāk. Bet kā veicas ārzemju atlētu ar latviskajām saknēm meklējumos un ko par to domā sabiedrība?

     

    42 min
  • Atkal aktuālas diskusijas par vardarbības mazināšana skolās. Kā to novērst?

    Ar jaunu sparu uzbangojis temats - vardarbības mazināšana skolās. Kā to novērst, kāda ir skolotāja loma, tiesības un pienākumi. Un kas šajā ziņā jāpaveic vecākiem?

    Ģimenes studija diskutē Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, Izglītibas kvalitātes dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

    53 min
  • Tendences Baltijas biržā. Ko drīkst zvanītāji, kuri mēģina pārdot visu iespējamo

    Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tendencēm Baltijas biržā un mazliet arī par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt tie zvanītāji pa telefonu, kuri mēģina mums pārdot visus iespējamos labumus.

    Raidījumā daudz runājam par ieguldīšanu un Latvijas kapitāla tirgu. Tur gan tā „deja” brīžiem ir divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ. Vai pat reizēm šķiet, ka divi soļi uz priekšu un trīs atpakaļ. Valsts un pašvaldību uzņēmumi uz publisku kapitāla tirgu dodas gliemeža ātrumā, arī privātie uzņēmumi ir visai piesardzīgi. Bet nav tā, ka nekas nenotiek. Pērngad otrreizējā akciju tirgū, tas ir cilvēkiem pārdodot akcijas vai obligācijas, ir labi signāli, saka Kristiāna Janvare, „Signet Bankas Investment Banking” pārvaldes vadītāja.

    Uzņēmumu piesardzību „Signet” skaidro ar to, ka tirgus gaida labus piemērus. 

    Viena no tendencēm – daudzas obligācijas tiek veidotas pieejamākas mazajiem investoriem, kaut vai tā pati obligāciju vērtība ir 1000 vai pat 100 eiro, nevis desmit vai simts tūkstoši un šī tendence turpināsies, uzskata Janvare. 

    Un jaunie privātie investori visbiežāk pirmo obligāciju pirkumu veic sākotnējās emsiijas laikā, nevis pēc tam, otrreizējā tirgū, pārpērkot obligācijas. 

    --

    Zvanītāji, kuri mēģina pārdot visu iespējamo. Zvana saņēmējam brīžiem nav ne mazākās nojautas, kā viņa numuru uzzinājuši un kā atbrīvoties no šiem apnicīgajiem zvanītājiem. Diemžēl tā joprojām ir realitāte. DVI juriskonsulte Sabīne Simsone, skaidrojot iestādes izdotās vadlīnijas, uzsver ka informācijai ir jābūt. 

    Protams, arī uzņēmumiem ir nepieciešams šāds veids, kā pārdot savu preci vai pakalpojumu. To drīkst darīt, bet nedrīkst izlikties par nezinīšiem un zvanīt cilvēkiem, kas nav piekrituši šādus zvanus saņemt.

    16 min