
Sign up to save your podcasts
Or


Mēneša apskatnieks. Kultūras dzīves notikumus janvārī vētām kopā ar Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” žurnālisti Zani Brikmani, portāla "Delfi" kultūras redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, portāla TVNET kultūras redaktoru Tomu Treibergu un kino režisori Ievu Ozoliņu, kura radio „Naba” vada raidījumu „Disociatīvā fūga”.
Mēneša beigas parasti ir tas brīdis, kad kopā ar citiem žurnālistiem un kultūras dzīves vērotājiem atskatāmies uz, mūsuprāt, būtiskiem mēneša notikumiem Latvijas kultūrā. Runājam gan par šā mēneša „karstajiem kartupeļiem” – notiekošo ap koncertzāli „Gors” un dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, gan apspriežam janvārī sabirušo kino balvu un nomināciju ražu. Protams, dalāmies ar saviem iespaidiem par citiem būtiskiem kultūras pieturpunktiem.
Apskatā ierīce, kas ir paredzēta tiem, kuri vēlas sekot līdzi saviem miega datiem "Garmin" ekosistēmā, taču nevēlas naktīs nēsāt viedpulksteni. Kāda jēga, ko tad tas spēj un kā tas salīdzinās ar populāro "Whoop" sensoru? Noskaidrosim apskatā!
* Ierīci neatkarīgam un neapmaksātam apskatam mums sagādāja Garmin pārstāvji Latvijā — mma.
Rubrikā “Latvija var!” viesos jaunuzņēmuma “BirdyChat” veidotājs Rolands Mesters. Tā ir pirmā čata lietotne Eiropā, no kuras var sūtīt un saņemt ziņas lietotnē “WhatsApp”. Sarunā noskaidrojam, ar ko tā atšķiras no ierastajiem ziņapmaiņas rīkiem un kā tehniski iespējama saziņa starp vairākām platformām, nezaudējot drošību un uzticamību. Kas ir panākumu DNS sastāvā un kādi nākotnes plāni?
Par ko šodien parunāsim pie Digitālo brokastu galda?
Lai arī ziema šogad kārtīga un temperatūra daudzviet ir -20 grādu, čaklākiem dārzkopjiem jau darba pilnas rokas, jo šobrīd īstais brīdis sēt leduspuķes, petūnijas, piparus, pētersīļus un citus zaļumus Kā un kur sēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.
Kurās palodzes dobēs jau varam parušināties, skaidro dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse un dārzkopības entuziaste Maija Čerjaka no Carnikavas.
Dārzkopes atgādina, ka visu, kas bija glābjams no aukstuma, vajadzēja jau laicīgi sasegt. Ja nu nav paspēts, jutīgākiem garšaugiem un arī rozēm, ja nav sasegtas, var uzmest virsū sniegu.
Arī siltumnīcā vajadzētu sanest sniegu, lai tad, kad iestāsies siltāks laiks, tas kustu un mitrinātu augsni. Ja vien ir sasnidzis tik daudz.
Bet tiem, kuri paši vēlas sēt papriku un kādus garšaugus, laiks to darīt un dārzkopes dalās pieredzē, kā labāk lolot mazās sēkliņas.
Organizācija viena cilvēka ego apmierināšanai - tā par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa izloloto Miera padomi domā starptautiskās politikas analītiķi. Padomes izveidi pamatoja ar nepieciešamību panākt ilgstošu mieru kara nopostītajā Gazas joslā, taču organizācijas statūti paredz tās darbību daudz plašākā mērogā, tāpēc ir bažas par Trampa vēlmi aizstāt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). Tomēr maz ticams, ka Miera padomei būs ilgs mūžs.
Ar svinīgu ceremoniju Šveices kalnu kūrortā Davosā pirms nedēļas nodibināja Miera padomi. No aptuveni 60 uzaicinātajām valstīm Miera padomes statūtu parakstīšanas pasākumā bija pārstāvētas tikai 19.
Neraugoties uz to, ASV prezidents un Miera padomes priekšsēdētājs uz mūžu Donalds Tramps neslēpa savu lepnumu.
„Šī ir ļoti aizraujoša diena. Ilgi gaidīta. Daudzas valstis ir saņēmušas ielūgumu. Visi vēlas piedalīties. Mēs sadarbosimies ar daudziem citiem, tostarp ANO. Šeit ir sapulcējušies valstu līderi, vairumā gadījumu ļoti populāri līderi. Dažos gadījumos ne tik populāri, bet tāda ir dzīve. Mums ir iespēja kļūt par vienu no ietekmīgākajām organizācijām, kāda jebkad ir izveidota. Man ir liels gods būt tās priekšsēdētājam. ANO ir milzīgs potenciāls. Es domāju, ka Miera padomes un ANO sadarbība var būt kaut kas ļoti unikāls pasaulei,” paziņoja Tramps.
Miera padomes izveidi pērn septembrī apstiprināja ANO Drošības padome, lai veicinātu pamiera īstenošanu Gazas joslā. Tomēr Miera padomes statūtos Gaza nemaz nav minēta.
Dokumentā ir uzsvērta „drosme atteikties no institūcijām, kas pārāk bieži ir cietušas neveiksmi”, ar to domājot ANO. Tāpēc tiek piedāvāts izveidot „daudz elastīgāku un efektīvāku starptautisku miera veidošanas institūciju”, kuras mērķis ir „veicināt stabilitāti, atjaunot uzticamu un likumīgu pārvaldību un nodrošināt ilgstošu mieru konfliktu skartajos vai apdraudētajos reģionos”.
Tas rada aizdomas, ka Tramps ar Miera padomes palīdzību vēlas mest izaicinājumu ANO, ko viņš ir regulāri kritizējis kā neefektīvu un vāju.
Ženēvas Drošības politikas centra pētniece un Tuvo Austrumu eksperte Nomi Bar Jākova intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Miera padomē visa vara būs koncentrēta Trampa rokās, bet organizācijas dalībvalstis ir izraudzītas pēc kritērijiem, kuriem ir maz sakara ar mieru
Kad no darījuma sanāk purkšķis.
0:00 Ievads: korporatīvā negausība un iedzīvošanās uz darbaļaužu rēķina.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!
Viņš mani noņēma no basketbola laukuma un atvēra jaunu pasauli – tā par Maestro Raimonda Paula lomu savā dzīvē saka pazīstamais dziedātājs Viktors Lapčenoks. Tieši viņa un Noras Bumbieres balsī skan Paula zelta fonda dziesmas. Tās joprojām ir Viktora Lapčenoka repertuārā, un viņš apgalvo – labākas melodijas par Paulu neviens viņam nav uzrakstījis.
”Viņš mani uzveda uz lielās skatuves, viņš izdarīja visu, lai mani uzceltu saulītē. Arī vēl tagad es dziedu visu to repertuāru, ko viņš man ir uzrakstījis. Es no tā arī dzīvoju, jo citas dziesmas es nemāku dziedāt.”
Viktors Lapčenoks stāsta, ka lai arī ne mazums dziedājis citu komponistu dziesmas, nekad nav tās izjutis tik personiski un dziļi kā Paula komponētās. Paula dziesmas savukārt ar viņu saaugušas it kā uzreiz. Vajadzējis tikai uzmanīgi paklausīties, kā Maestro pats tās pāris reizes nodungo, un dziesmas atslēga bijusi rokā. Dziedātājs pats to skaidro ar melodijas un labas dzejas izcilu sintēzi, kas skan dabiski, nesamāksloti un uzrunājoši.