By
Download on the App Store

episodes

  • Izstādes "Ielu maldos" veidotāji aicina izbaudīt pilsētu un arī maldīties pa Rīgu

    Ieskatu pilsētas, literatūras un mākslas attiecībās 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs sniedz izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”. Kultūras rondo izvaicājam izstādes veidotājus: dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu, mākslinieci, uzstādes iekārtotāju Daci Džeriņu, literatūrzinātnieci Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktori Evu Eglāju-Kristsoni un mākslas zinātnieci LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāju Aiju Brasliņu.

    Kad apkārt notiek straujas pārmaiņas, pirmie jūtīgie to uztvērēji parasti ir mākslinieki un rakstnieki. Kas zina, kādus šodienas pārmaiņu laika nospiedumus mākslā mūsu pēcteči redzēs pēc simt gadiem, bet šodien mēs ar gadsimta distanci varam atskatīties uz 20.gadsimta pirmajām desmitgadēm, kad Eiropa piedzīvoja straujas industriālas un politiskas pārmaiņas. Tas, protams, atstāja neizdzēšamu iespaidu arī uz mākslu un literatūru, un tieši par to tapusi kaleidoskopiski krāšņa izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā „Ielu maldos. Pilsēta latviešu modernistu vērojumā”. Tā būs apskatāma no 31. janvāra līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. un 5. stāva zālēs.

    20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

    34 min
  • Cik brīvs savās izvēlēs, ko pētīt, ir mūsdienu zinātnieks?

    Pēdējo gadu laikā dzirdam daudz diskusiju par sabiedrībai noderīgiem un šķietami apšaubāmiem pētījumiem - tā vien liekas, ka viedoklis, ko un kā pareizi pētīt ir visām nozarēm. Taču, ko par to domā cilvēki, kas šīs zināšanas rada paši? Kā viņi sev un sabiedrībai pamato savas pētnieciskās izvēles un kur pētnieka interesēm jāpieliek punkts un jādod vieta sabiedrības gaidām? 

    Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Vidzemes Augstskolas rektore, asociētā profesore un vadošā pētniece Agnese Dāvidsone, Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors un sociologs Miķelis Grīviņš, viņi diskusijā pārstāv sociālo zinātņu jomu. Savukārt eksaktās zinātnes pārstāv matemātiķis pēcdoktorantūras studijās Latvijas Universitātē Jānis Lazovskis un un fiziķis pēc aicinājuma, Latvijas Universitātes prorektors, asociētais profesors Guntars Kitenbergs.

    48 min
  • Masāža nav tikai relaksācija, tā var palīdzēt atjaunot spēkus un uzlabot veselību

    Masāža ir ļoti iedarbīgs veids, kā palīdzēt dažādās situācijās – tā nav tikai relaksācija, bet arī efektīvs veids, kā atjaunot spēkus, uzlabot pašsajūtu un tonizēt ķermeni. Plašāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro masiere, biedrības "Latvijas masieru asociācija" valdes priekšsēdētāja Rita Grīnfogele un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pasniedzēja, Latvijas Fizikālās medicīnas asociācijas valdes locekle Lilita Dūda.

    48 min
  • [UKR] Бум оборонної промисловості України | Запобіжник #139

    «Технологічно Україна є чи не найсильнішою у світі, адже пристрої тестуються й використовуються в реальних бойових умовах. У ворога є маса, у нас - якість і креативне застосування. Але нам потрібно й надалі зростати, розвиватися та адаптуватися, щоб і в майбутньому захистити себе від атак. Адже не нападатимуть лише на підготовлену й сильну державу». Так в розмові з Ріхардом Плуме говорить гість цього тижня подкасту «Drošinātājs» – Ігор Береговенко, співзасновник української компанії військових технологій Air3F, яка забезпечує військових на фронті різними системами.

     

    Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

    Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

    34 min
  • Ukrainas aizsardzības industrijas bums | #139

    "Tehnoloģiski Ukraina ir teju spēcīgākā pasaulē, jo ierīces tiek testētas uz izmantotas reālos kaujas apstākļos. Ienaidniekam ir masa, mums - kvalitāte un radošs pielietojums. Bet ir jāturpina augt, attīstīties un pielāgoties, lai arī nākotnē pasargātu sevi no uzbrukumiem. Jo neuzbruks tikai sagatavotai un spēcīgai valstij."

    Tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis Ihors Berehovenko, Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmuma Air3F līdzdzibinātājs, kurš ar dažādām sistēmām apgādā karavīrus frontē. 

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

    • Vai Ukrainas, Krievijas, ASV sarunas ir butaforija?
    • Ukrainai labas ziņas frontē;
    • ASV militārais atbalsts Latvijai - neskaidrs.
    •  

      Epizodes gaita: 

      00:29 Ievads
      02:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
      03:57 Vai Ukrainas, krievijas, ASV sarunas ir butaforija?
      07:20 Ukrainai labas ziņas frontē.
      08:45 Kāpēc ASV nepieprasa pārtraukt krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai?
      09:51 ASV militārais atbalsts Latvijai nākotnē neskaidrs.
      17:55 Rihards un Dīvs norāda uz zīmīgām izmaiņām Ukrainas un krievijas miera sarunu delegācijās.
      20:12 Jociņš par miera sarunām un Budanovu. 
      20:51 KONTEKSTAM: Ukrainas militārās industrijas pievilcība rietumu partneru acīs un ko tas nozīmē reālajā dzīvē.
      24:31 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmuma Air3F līdzdzibinātāju Ihoru Berehovenko.
      26:25 Ar ko nodarbojas Air3F.
      27:50 pagrieziena punkts frontē bija dronu adaptācija kaujas operācijām. 
      28:49 tehnoloģiju attīstības temps ir ļoti ātrs. Katrai pretinieka darbībai ir pretpasākums.
      31:05 militārās tehnoloģijas attīstības ziņā Ukraina šobrīd viena no spēcīgākajām pasaulē.
      31:56 krievijas priekšrocība ir masveidība. 
      33:16 Kas Ukrainai pietrūkst?
      34:20 Dronu jomā Ukraina šobrīd spēj gandrīz visas komponentes saražot pati.
      35:29 Ukraina ir tehnoloģiski attīstītāka par krieviju. Panākumu atslēga – radošums un produktu pielāgošana konkrētām vajadzībām kaujas laukā. 
      37:09 Nākamais pagrieziena punkts varētu būt sauszemes robotizēto sistēmu strauja attīstība.
      40:29 Vai tehnoloģijas var aizstāt karavīrus kaujas laukā?
      42:04 Mākslīgā intelekta loma jaunajās kaujas tehnoloģijās un tā attīstības potenciāls.
      43:43 Air3F ir vidēja izmēra uzņēmums un kā tas attīstījies. 
      45:21 Ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai laielākā daļa uzņēmumu jau sen rēķinās un ir tai sagatavojušies.
      46:17 Visi Air3F galapatērētāji ir militārā joma
      47:10 Air3F eksportam šobrīd neražo, bet ir tam gatavi. 
      48:09 Valsts attieksme pret militāro tehnoloģiju eksportu
      48:44 Pirmā prioritāte – nodrošināt savējos, bet eksports palīdzētu valsts ekonomikai.
      49:15 Izacinājumi. 
      50:53 Tikai sagatavotai, spēcīgai valstij neuzbruks.
      52:30 sieviešu iesaiste aizsardzības industrijā.
      53:07 Kā tiek sagatavoti nākotnes speciālisti.
      54:12 Sarunas beigas.
      54:33 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
      54:57 Klausītāja jautājums par Kanādas premjera runu Davosā.
      56:58 Rakstiet mums [email protected]

       

      Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

      Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

       

      58 min
    • Labdarības koncertā vāks līdzekļus Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles ērģelēm

      Ļoti īpaša vieta Latvijas vēsturisko ērģeļu saimē ir Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ērģelēm. Tas ir lielākais no visiem mūsu katoļu baznīcu instrumentiem ar spilgtu un spēcīgu intonāciju. Ērģeles 1913.gadā uzbūvēja izcilais Rīgas ērģeļbūvētājs Emīls Martins, izmantojot sava laika visjaunākās tehnoloģijas.

      Šobrīd ērģelēm nepieciešama ļoti nopietna restaurācija, kam jau otro gadu vāks ziedojumus labdarības koncertā ”Mīlestības pieskāriens”. Koncerts notiks šo sestdien Svētā Jēkaba katedrālē, un tajā piedalīsies ļoti kupls dalībnieku skaits – pazīstami dziedātāji, kori, ansambļi, orķestris – kopumā aptuveni 500 mūziķu.

      Ar Jēkaba katedrāles ērģelnieci Ilonu Birģeli un ērģeļu meistaru Alvi Melbārdi esam satikušies ērģeļu balkonā. Ilona izmēģina, kā šajā brīdī skan ērģeles, jo – saistībā ar slikto stāvokli – nekad nekas nav prognozējams. Dažas dienas iepriekš, kad Ilona bijusi Lietuvā, viņai pirms dievkalpojuma zvanījis izmisis kolēģis, ka viņš sagatavojies spēlēt, bet gandrīz nekas neskan.

      Nekādas izvērstas ērģeļu improvizācijas šobrīd uz instrumenta nospēlēt nevar, spēlējot dievkalpojumos, Ilona Birģele samierinās ar nelieliem, klusinātiem pavadījumiem korim vai solistam, un izmeklē tos dažus reģistrus, kas vēl kaut cik kvalitatīvi skan. Savukārt, ja instrumentu savestu kārtībā, potenciāls tam ir milzīgs un tas ir piemērots visdažādākā veida mūzikai.

      Atjaunošana nepieciešama visam instrumentam kopumā – gan tai daļai, ko redz skatītājs, gan vēl daudz, daudz vairāk tai daļai, kas slēpta skatītāju acīm.

      Kas notiek no publikas acīm slēptajā pasaulē – to dodos lūkot ērģeļu meistara Alvja Melbārža pavadībā.

      Iekšpusē uzreiz redzami vieni no instrumenta kaitniekiem, un tie ir putekļi, kuru uzkrāšanos īpaši veicinājis baznīcas remonts un kuri izmaina stabuļu skaņas augstumu un tembru. To iztīrīšana, īpaši no stabulēm, ir ļoti specifisks uzdevums, ko drīkst darīt tikai labs lietpratējs.

      Īpašs rūpju bērns ir plēšas, kas kalpojušas vairāk nekā 100 gadu un pat ar neapbruņotu aci var novērtēt – to stāvoklis ir kritisks. Var redzēt arī, ka daļa senā instrumenta koka detaļu ir saplaisājušas, tāpat tās bojā arī ķirmji.

      Ērģeļu atjaunošanai kopumā nepieciešami aptuveni 200 000 eiro, tie tiek vākti kripatu pa kripatiņai, un viens no veidiem ir labdarības koncertu rīkošana. Arī šo sestdien pulksten 16.00 notiks labdarības koncerts ērģeļu atbalstam ”Mīlestības pieskāriens”. Pērn tajā tika saziedoti 3000 eiro.

      5 min
    • Andrejs Pildegovičs: Ukraiņi lūdz Dievu, ilgojas, bet īstas ticības uz drīzu mieru nav

      Situācija Ukrainā tiešām ir ļoti sarežģīta. Tā Radio rīta programmā teica Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Viņš teica, šī ir neparasti auksta ziema, bet Ukrainā - tā kā tā ir vairāk uz Dienvidiem, mājas nav siltinātas. Iedzīvotāji cieš no aukstuma un dēvē to par krievu izraisītu Holodomoru. Nekas neliecina, ka Krievija gatavotos pārtraukt uzbrukumus, bet ukraiņi lūdz Dievu, ilgojas, bet īstas ticības uz drīzu mieru nav, sacīja vēstnieks.

      11 min
    • No Latvijas uz Latvijas PSR: kā maina Baltijas valstu vēsturi Vikipēdijā

      Vikipēdijas rakstos sistemātiski tiek mainīta dzimšanas vietas norāde Igaunijā un Lietuvā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem – politiķiem, māksliniekiem un sportistiem. Par to janvāra sākumā ziņoja kaimiņvalstu mediji. Ja iepriekš kā dzimšanas vieta tika minēta konkrētā valsts, tad tagad daudzos gadījumos kā dzimšanas valsts parādās Padomju Savienība. Kā tas tiek īstenots, kāpēc tas tā notiek un vai līdzīga situācija ir vērojama arī attiecībā uz Latviju? 

      Igaunijas gadījumā viens Vikipēdijas lietotājs angļu valodas rakstos gandrīz 600 cilvēkiem mainījis dzimšanas vietas ierakstus, norādot, ka viņi dzimuši Igaunijas PSR, Padomju Savienībā. Vienā gadījumā šādi labojumi tika veikti vairāk nekā 21 stundu pēc kārtas, un pats lietotājs tos raksturoja kā Igaunijas vēstures “labošanu”. Par to ziņoja Igaunijas Nacionālā raidorganizācija „ERR”, atsaucoties uz žurnālista Ronalda Līvesa veikto izpēti.

      Lietuvas medijs „Lrytas” ziņoja par līdzīgām darbībām, kuru rezultātā virknei politiķu dzimšanas vieta mainīta uz Lietuvas PSR, tostarp prezidentam Gitanam Nausēdam un bijušajai prezidentei Daļai Grībauskaitei.

      Ņemot vērā šīs ziņas, nolēmu pārbaudīt, vai līdzīgas izmaiņas ir veiktas arī Latvijā zināmu cilvēku biogrāfijās. Konstatēju, ka neesam atstāti novārtā. Dzimšanas vieta – no “Latvijas” uz “Latvijas PSR, Padomju Savienība” – ir mainīta virknei personu, tostarp Edgaram Rinkēvičam, Evikai Siliņai, Valdim Dombrovskim, Egilam Levitam, Helēnai Demakovai, kā arī sportistiem, piemēram, Dairim Bertānam, Sandim Ozoliņam un Kasparam Bērziņam.

      Pat ja runa ir tikai par atsevišķiem biogrāfiju ierakstiem, tie ietekmē Baltijas valstu vēstures atspoguļojumu vienā no pasaulē visvairāk izmantotajiem informācijas avotiem. Latvija, Lietuva un Igaunija juridiski nepārtrauca pastāvēt arī padomju okupācijas laikā, tāpēc formāts “Latvijas PSR, Padomju Savienība” ir pietuvināts Krievijas vēstures naratīvam. Šādi, šķietami nelieli, elementi pakāpeniski veido „lielo stāstu” – lai ietekmētu cilvēku uztveri, nav nepieciešamas krasas izmaiņas; to var darīt arī lēnā, mazāk uzkrītošā veidā.

      6 min
    • NMPD plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā

      Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) tuvākajos piecos gados plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā un uzlabot veselības nozares gatavību krīzēm. Jaunā dienesta attīstības stratēģija paredz nodrošināt bezmaksas pirmās palīdzības teorijas apmācības un testus digitālajā vidē un arī mācības bērniem skolās, kā arī veidot speciālu aplikāciju pirmās palīdzība sniegšanai un veicināt apmācītu brīvprātīgo iesaisti negadījumos. Vienlaikus plānots stiprināt arī dienesta darbu, tostarp, ieviest paramediķa profesiju Latvijā.

      4 min