
Sign up to save your podcasts
Or


6. februārī Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco sāksies 2026. gada ziemas olimpiskās spēles jeb XXV ziemas olimpiskās spēles. Uz spēlēm dosies arī Latvijas Radio pārstāvji un ziņos par sacensību gaitu, rezultātiem un citiem ar spēlēm saistītiem notikumiem. Cik liela šogad ir Latvijas komanda, kādos sporta veidos startēs mūsu sportisti un kādus rezultātus varam sagaidīt? Vai politiskās peripetijas arī ir gaidāmas šajās spēlēs?
Kolēģi Māri Bergu izvaicājam pirms viņš dodas uz ziemas olimpiskajām spēlēm.
Šovasar plānotais dziesmu svētku koncerts „Manai dzimtenei” turpina jukt pa vīlēm. No gatavošanās koncertam tagad atteikušies arī novadu virsdiriģenti, bet šodien, 29. janvārī, Latvijas Radio noskaidroja, ka savu dalību grasās atsaukt arī Latvijas Radio bigbends.
Mežaparkā plānotais koncerts sākotnēji tika dēvēts par Raimonda Paula dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, tā godinot maestro 90. jubileju. Taču pēc Paula norobežošanās nosaukumu mainīja. Iepriekš savu dalību atsauca arī, piemēram, dziedātājs Intars Busulis. Tiesa, biļetes uz koncertu turpina tirgot.
Koncerta „Manai dzimtenei” rīkotāji sola darīt visu, lai koncerts šovasar notiktu.
Saeimā norisinās ārpolitikas debates.
Eiropas Savienība iekļauj Irānas revolūcijas gvardi teroristu sarakstā.
Neskatoties uz bargajiem ziemas apstākļiem, Krievijas uzbrukumi Ukrainas frontē nav apstājušies. Iebrucējs lēnām turpina virzību uz priekšu.
Šonedēļ Kur kritiķiem nav vietas epizodē ielūkojamies divos kardināli atšķirīgos darbos, kas vēsta par ģimenēm. Vienu no tiem ir radījis amerikāņu neatkarīgā kino meistars Džims Džārmušs – viņa īsstāstu anotoloģijā “Tēvs māte māsa brālis” radu lomās spurdz Ādams Draivers, Toms Veits, Keita Blanšeta un citi. Savukārt otras ģimenes centrā ir Šekspīri un viņu sēras – tās tiek izvērstas Hlojas Žao dziedinošajā drāmā “Hamnets”.
Tam visam pa vidu – sākam gatavoties kārtējai balvu sezonai, piedāvājot klausītājiem sarunu ar irāņu kinorežisoru un disidentu Džafaru Panahi, kura darbs "Tas bija tikai negadījums" nominēts arī "Oskars" apbalvojumiem.
Savukārt Hloja Žao, kas triumfēja 2020. gada "Oskaros" ar filmu “Klejotāju zeme” (labāka filma, labākā režija, labākā aktrise (Frānsisa Makdormanda)), savā jaunākajā darbā "Hamnets" iztēlojas Viljama Šekspīra ģimenes dzīvi. Šoreiz gan fokusā patiesi ir ģimene, nevis jau ierastais "autors-ģēnijs".
Par vienu raidījumā vienojamies – filma ir uzbūvēta tā, lai skatītājam būtu jāraud. Tiesa, mūsu viedokļi šķiras sarunās par to, vai tā ir laba parādība. Dārta iestājas par to, ka šāda filmveide robežojas ar manipulatīvu, savukārt Žulijens to piedāvā uzraudzīt kā ģimenes filmu Eiropas tradīcijā.
Daudzi uzlūko ASV prezidentu Donaldu Trampu kā pasaules izlabotāju, kā to, kurš sodīs pasauli par tās grēkiem. Raidījumā Kurp griezies, pasaule? saruna ar politologu, Latvijas Universitātes pasniedzēju Andi Kudoru.
Andis Kudors: Starptautiskā politikā ir dažādas teorētiskās pieejas, no kurām trīs populārākās varētu nosaukt reālismu, liberālismu un konstruktīvismu. Tramps atgriežas tajās kategorijās, kur Džons Mīršaimers, viens no zināmākajiem neoreālisma autoriem, aicina Ameriku nekur nebūt par globālo policistu. Tikai tur, kur tas ir simtprocentīgi izdevīgi ASV nacionālajai drošībai, bet nebūtu par tādu normatīvo policistu, kas seko taisnīgumam tālos pasaules nostūros, kur, Amerikai panākot, piemēram, taisnīgumu, Amerikai pašai nekas nemainītos. Tas būtu pret šo reālismu. Kāpēc tērēt resursus? Reālismā galvenās kategorijas, ar ko operē šajā teorētiskajā pieejā, ir vara, nacionālā drošība, ekonomiskie ieguvumi vai zaudējumi. Šādi spriežot, Mīršaimera pieeja ir, ka Amerikai nevajag Ukrainā iesaistīties, ja tas neaizskar kaut kā burtiski ASV intereses. Un MAGA vēlētāju daļa bija tie, kas arī atsaucās, ka ASV jāpārtrauc būt par pasaules policistu.
Jautājums gan ir, vai tomēr arī no reālisma perspektīvām ASV izolacionisms būtu izdevīgs? Vai kopumā viņi tomēr nezaudētu paši gan nacionālās drošības ziņā, gan ekonomiski? Tas būtu plašāks jautājums, vai Mīršaimera pieeja vispār būtu atbilstoša?
Tramps jau nav izolacionists. Viņš vienkārši selektīvi izlemj, kur viņš piedalīsies ar pātagu vai ar burkānu.
Gribētos saprast, cik lielā mērā Donalda Trampa klātbūtne mūsdienu politikas ainavā un tas, kas tur notiek līdz ar viņa darbošanos, cik to ir pelnījusi šībrīža pasaule? Šķiet, ka tiešām Donalds Tramps iedarbojas uz vājajiem punktiem. Viņš uzrāda Eiropas ar integrācijas deficītu, drošības un aizsardzības pūliņu deficītu, viņš iedarbojas uz Apvienoto Nāciju Organizāciju tajos punktos, kur šī organizācija ir tiešām nefunkcionējoša.
Andis Kudors: Ap 2000. gadu bija populārs tāds autors Jans Menners, viņš runāja par Eiropas Savienību kā par normatīvo varu. Proti, tā vara, kas spēj pārliecināt citas valstis sekot saviem principiem, tātad aizrauj ar savu principu pievilcīgumu. Tas varētu būt kaut kāds maigās varas paveids. Bet, ja maigā vara ir ļoti plaša koncepcija, kur varbūt jeb kā pievilcīgums, gan kultūras, gan vērtība jo sevišķi populārās kultūras. Normatīvā varā runa ir par principu, politisko vērtību pievilcīgumu, ar ko varētu aizraut. Un Jans Menners lietoja piemēru par nāvessoda atcelšanu. Eiropas Savienības valstis aizraut citas valstis un tad viena pēc otras atcēla nāvessodu. Vēl viņš runāja par Austrumeiropu kā piemēru. PSRS sabruka, kad tur bija ideju vara, kas ietekmēju. Bet visi neaizraujas.
Eiropas liberālās domas naivums ir bijis, ka, komunicējot savā starpā Eiropas lielajā burbulī, var rasties sajūta, ka visi ir tādi. Tad sākam komunicēt uz ārpusi kā tādā džentlmeņu klubā esam radoši, (..) un liekas, visi ar to aizrausies.
Tad Semjuels Hantingtons, par ko daļa varbūt vīpsnāja, teica, ka politikā mēs nemeklējam tikai drošību un ekonomiku, mēs meklējam arī savas identitātes aizstāvību arī globāli. Tāpēc būs konflikti tur, kur būs ļoti spilgti atšķirīgas kultūras.
(..) Eiropas vājums ir bijis tas, ka taisnīgumu nevar panākt starptautiskajās attiecībās bez spēka instrumenta. Valsts iekšienē mums ir pašsaprotami - ir policija, ir prokuratūra. Tikai daļa no pilsoņiem ievēro likumus idejas pēc, daļa ievēro aiz bailēm.
Starptautiskā arēnā radās ideja, ka Eiropa ar savu normatīvisma aizraus. Nē. Pat Eiropas iekšienē var rasties problēmas. starptautisko tiesību princips kaut kādā ziņā tika nonivelēts, jo netika piespiestas valstis, kuras izgāja ārpus tā.
(..) Mums daudz kur veicās, ka ASV kā globālais policists varbūt šur tur, kur tas atbilda arī ASV interesēm, piespieda valstis sekot kaut kādiem principiem.
(..) Cilvēce nav atradusi labu risinājumu, un es ticu arī, ka neatradīs, karu likvidēšanai. ir jābūt kaut kādam piespiedu mehānismam, kā viens otru savalda un pieskata. Ko tiesību eksperti parasti saka, ja Tramps kaut ko dara Grenlandē vai vēl kaut kur? Starptautisko tiesību principi kā tāda jau nelikvidējas. Līdzīgi kā pat ja visi Latvijā izlemtu, ka drīkst zagt, pats princips, ka zagt ir slikti, nemainās. Tas tāpat ir slikti.
(..) Konstruktīvā pieeja ir tāda: likumi ir objektīvi pastāvoši. Cilvēki ir radīti līdzīgi, tāpēc labais un sliktais ir kaut kas vairāk nekā tikai par ko mēs tagad vienojāmies. Ja nebūs piespiedu mehānisma starptautisko tiesību nostiprināšanai un taisnīguma panākšanai starptautiskā arēnā, normas darbosies tikai daļēji. Tur, kur stipriem aktoriem sakritīs taisnīguma vērtības. Citādi nē.
Vai pārim iespējams izvairīties no strīdiem vai tā ir neizbēgamība un kā iemācīties strīdēties tā, lai nebūtu jāšķiras?
Ģimenes studijā analizē sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece, četru bērnu mamma un platformas "dzene.com" veidotāja Ilze Dzene un divu bērnu tētis, "Izdzīvošanas skolas"vadītājs, apmācību treneris Oskars Špickopfs.
Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība).
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.
Rīgas jūras līcī, iepretim Rojai un Mērsragam, Latvijas un ārvalstu kopuzņēmums plāno atvērtā tipa sprostos audzēt tūkstošiem tonnu foreļu. Kompānija ir izvirzījusi ilgtermiņā mērķi nodrošināt stabilas foreļu piegādes un apgalvo, ka zivju fermai nebūs negatīva ietekme uz Baltijas jūru.
Edgars Līnis, AS „Riga Bay Aquaculture” padomes loceklis: „Dānijā blakus ražotnēm ir zilo karogu pludmales.”
Tomēr Kurzemes piekrastes iedzīvotāji tam netic.
Zigis Goldmanis, SIA “Gamma-Rent” valdes priekšsēdētājs: „Es zinu, cik daudz tā kaka veidojas. Ārā man ir piecas nosēdu akas, kur tas viss uzkrājas.”
Par spīti brīdinājumiem no vides organizācijām, Zemkopības ministrija tomēr noorganizēja konkursu, kas būtībā pieļauj vides degradāciju.
Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece: „Pirmšķietami kādu organizāciju viedoklis nebūtu tas, uz kā būtu jāpamatojas. Jā, mēs to zinām, mēs to dzirdam!”
Kādā mērā Rīgas jūras līcī plānotā atvērtā tipa foreļu ferma ietekmēs jūras vidi un piekrastes dzīvi? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.