Vairs nevēlos dzīvot divās pasaulēs un esmu abām kājām atpakaļ Latvijā – saka dziedātāja un komponiste Lolita Vambute un gatavojas 90. jubilejas koncertam. Par estrādi padomju gados un kā čekas dēļ emigrēja, par bērnībā piedzīvoto karu un Vācijas politiku tagad, arī par savām poļu saknēm un – kā būt laimīgai, saruna ar Lolitu Vambuti Laikmeta krustpunktā.

"Ja gribēju būt laimīga, man bija jāiemācās izturēt nelaimi." Šādu teikumu var pateikt tikai cilvēks, kurš dzīvē pieredzējis arī daudz zaudējumu, bet nav pazaudējis pats sevi. Lolita Vambute zina, ko nozīmē zaudēt. Bet vēl labāk viņa zina, ko nozīmē atkal atrast un sākt no jauna. Savulaik viņa Latvijas estrādē izdarīja ko tādu, kas šodien šķiet pašsaprotami, bet toreiz bija gandrīz revolūcija – kļuva par pirmo sievieti mūsu estrādes žanrā, kura pati komponēja un pati izpildīja savas dziesmas. Un viņas dziesmas nebija vienkāršs meldiņš. Tajās bija simfoniskās mūzikas elpas sarežģītība un viņas pašas dvēsele. Tāpēc uz jautājumu: "Kāpēc Lolita nevar uzrakstīt vienkārši šlāgeri?" Viņa atbildēja: "Es rakstu tā, kā jūtu."

1972. gadā "Liepājas Dzintarā" viņa tika atzīta par labāko vokālisti. Viņas balss bieži skanēja radio un televīzijā, bet katru dziesmu uz skatuves viņa izdzīvoja kā mazu izrādi. Taču aiz spožās skatuves vienmēr bija tā pati meitene, kurai bērnība bija trūcīga un aiz loga kara šausmas, nebija iespēja iet mūzikas skolā, bet bija klavieres, pie kurām viņa pati pēc dzirdes sāka veidot savu mūzikas pasauli. Un tomēr šodien par to laiku viņa spēj pateikt neticamus vārdus: "Es biju ļoti laimīgs bērns."

Vēlāk dzīve viņai atņēma jau ko citu – skatuvi, darbu un iespēju dziedāt, jo pēc atteikšanās sadarboties ar padomju drošības iestādēm Lolita tika izstumta no Latvijas mūzikas dzīves. 47 gadu vecumā viņa aizbrauca uz Vāciju un varētu šķist, ka tur arī beidzas stāsts par vienu no Latvijas spožākajām estrādes balsīm. Bet stāsts turpinās arī šodien. Lolita Vambute gatavojas savai 90 gadu jubilejai. Viņa būs uz skatuves Rīgas Latviešu biedrības namā. Saruna ar cilvēku, kura viena mūža stāsta pietiktu vairākiem mūžiem, bet kura pati joprojām grib tikai vienu – dzīvot, radīt un mīlēt savu Latviju.

Siguldas novads vēlas dzejnieci Valdu Mooru atkal saukt par savējo. Tostarp, atbalstot trimdas dzejnieces, dziesmas "Zilais lakatiņš" vārdu autores, dzejas izlases iznākšanu grāmatā "Atmiņā lakatiņš zilais". Par dzejnieci Andas Buševicas stāsts rubrikā "Vienā laivā".

--

Šoruden plānots Valdai Moorai veltīts pasākums viņas dzimtajā Lēdurgā, datums vēl nav precizēts.

Augusta beigās Helsinkos kopīgā laikmetīgās mākslas izstādē "Latvieshi International" satikās seši dažādās valstīs dzīvojoši latviešu mākslinieki. Un kopā pētīja ideju par fona troksni – gan gluži fizisku, gan metaforisku, ar ko ikdienā pārsvarā jau neapzināti sadzīvojam mēs visi. Arī Kultūras rondo bija iespēja būt klāt šai izstādē un neparastā skaņas performancē, ko tai veidoja mūziķi no dažādām pasaules malām.

Kāds dinozaurs dzīvo latviešu digitālajā vidē? Šo Andreja Gaumiga un citas valodnieciskās mīklas Dzejas dienu noskaņās Greizajos ratos min kinoforuma "Arsenāls" dāmas: Benita Sarma, Vaiva Bauze, Kristīne Antonova un Inguna Dušele. 

Amerikas Savienotajās Valstīs Gruziņš studējis vēsturi un žurnālistiku, bet maģistra grāds saņemts jau Eiropā – Briselē, kur mācījies starptautiskās attiecības. 2014. gadā atgriezies Latvijā un sociālo zinātņu doktora grādu ieguvis Latvijas Universitātē, pētot dzīvesstāstus tiem, kuru tēvs bijis kādas okupācijas armijas karavīrs. Pētījumu procesā radījis pat jaunu terminu "apspiedošā atmiņa". Tā apspiež visu, kas nesaskan ar režīma identitāti un liek paust to, kas iekļaujas režīma naratīvā. Baidoties no padomju terora, cilvēki atteicās no savām morālajām vērtībām un piedalījās režīma stutēšanā. Piemēram, viens no pētījumam intervētajam padomju laikā bija skolotājs, un viņš pats sevi sauca par vēstures viltotāju.

Plašāk par izpētīto Oskaru Gruziņu iztaujāja Latvijas Radio žurnāliste Ilze Kuzmina.

Kā zinātnes atklājumus pārvērst vērtīgos produktos? Monopolā tiekamies ar uzņēmuma "PrintyMed" vadītāju Jekaterinu Romanovu. Viņa kopā ar komandu meklē veidus, kā laboratorijā radītu zirnekļa zīdu pielietot medicīnā.

Digitālo mediju parādīšanās bija un ir nopietns izaicinājums drukātajiem izdevumiem. Tāpat sociālo mediju popularitātes kāpums ir nopietns pārbaudījums visam mediju tirgum. Kādu nākotni šādā pasaulē redz mediji, kas savus lasītājus sasniedz papīra formā – tas ir raidījuma Mediju anatomija sarunas temats.

Latvijas Pasta abonēšanas vietne piedāvā 58 laikrakstus latviešu valodā, liela daļa no tiem ir reģionālie izdevumi. Žurnālu klāsts ir lielāks, starp tiem daudz izklaides un profesionālo izdevumu. Varētu domāt, ka ar drukātajiem medijiem viss kārtībā. Vai tā ir? Par to runājam ar vairāku mediju pārstāvjiem. Vērtē Linda Rasa, "Latvijas Avīzes" galvenā redaktore, Konstantīns Kuzikovs ir izdevniecības "Santa" izpilddirektors, un Daiga Biteniece laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore.

ASV prezidents Donalds Tramps beidzot ir apsolījis atļaut Ukrainai ražot modernizētās zenītraķetes "Patriot" – to paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins turpina trīs dienu valsts vizīti ASV.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā atklāts Simulāciju centrs.

Latvijas futbola izlase gatavojas Nāciju līgas spēlēm, treneriem atkal problēmas sastāva izvēlē.