Jau 3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Trejūs raidejumūs reikojam pyrma vieliešonu debatis ar vieliešonom īsnāgtūs parteju sarokstu liderim nu Latgolys vieliešonu apgobola.

Kai Latgolā dzeivuosim tuoļuokūs četrus godus? Sūlejumu ir daudz, tok kaidus realus rysynuojumus redz i pīduovoj deputatu kandidati, skaidruosim sarunā par drūšeibu, medicinu, izgleiteibu, demografeju, īspiejom jaunajom saimem, gataveibu krizis situacejom, kai ari par Latgolys deputatu kompeņsacejom Saeimā.

Trešajuos pyrma vieliešonu debatēs pīsadola: Sergejs Maksimovs – “Jaunā Vienotība”, Vjačeslavs Stepaņenko – “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”, Iveta Šeršņeva – “JKP Jaunā konservatīvā partija”, Raimonds Nipers – “Gobzema saraksts”, Edmunds Kance – “Austošā Saule Latvijai”, Dainis Močs – Politiskā partija “Stabilitātei!”.

Raidejumu voda Beatrise Borise.

Pyrma vieliešonuu debatis verīs ari LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale

“Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Ģimenes studija dodas ciemos pie Vinkleru ģimenes. Signe un Rolands ir sešu bērnu vecāki. Viens no viņu bērniem ir īpašs bērns, tāpēc viņu dzīve ir mutulis. Rolandam jāspēj nodrošināt lielo ģimeni, bet Signei ne tikai ikdienā visus pabarot un aprūpēt. Arī izvadāt bērnus uz skolu, dārziņu, mūzikas un sporta skolām, jo ģimene dzīvo dažus kilometrus no Salaspils. Un tad vēl īpašās rūpes par Joēlu – viņu regulāri jāved uz dažādām rehabilitācijas programmām, lai puika justos iespējami labi.

Sarunā Signe un Rolands atzīst – viņiem izdodas, jo viņus stiprina ticība Dievam. Tā ir klātesoša viņu kā pāra attiecībās un bibliskie principi palīdz arī bērnu audzināšanā.

Krustpunktā atskatāmies uz nedēļas notikumiem. Tie arvien vairāk saistīti ar gaidāmajām vēlēšanām. Atkal ir viens deputāta kandidāts, kurš ir partijas listē, bet nupat no pašas partijas izslēgts, šoreiz par izteikumiem, kas attaisno vardarbību pret sievietēm. Jautājumus raisījušas arī kādas partijas premjera amata kandidātes dāvanas no Krievijā dzīvojoša tēva, kura uzņēmums sadarbojies ar agresora armiju. Runājam arī par Saeimas balsojumu nododot komisijām grozījumus Satversmē, kas nosaka, ka pastāv tikai divi dzimumi.

Aktualitātes analizē portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku.

Ģitārists Gints Smukais nupat kā izdevis jaunu albumu “Ekspresijas 1”. Tajā iekļauti pēdējos piecos gados veidoti divi citu autoru skaņdarbu aranžējumi un desmit oriģinālkompozīcijas, kas ierakstītas gan vienatnē, gan sadarbojoties ar citiem mūziķiem. Tostarp, ar reperi ansi, saksofonistu Arti Gāgu, čellisti Ernu Daugavieti, kā arī ģitāristiem Rihardu Lībieti un Jāni Kalniņu. Kādas tēmas urda viņā vēlmi rakstīt mūziku? Kāpēc naktī jāceļas un jāskrien spēlēt nosapņotās kompozīcijas?

No 26. septembra līdz 2027. gada 3. janvārim Mākslas muzeja "Rīgas birža" Lielajā zālē norisināsies izstāde “Pilnības rags. Muzeja kolekcija”. Tā pievēršas pilnības raga simbolikai dažādās kultūrās un reliģijās, vienlaikus izjautājot muzeju kā institūciju. Kas muzejs ir šodien - kādas un kam tiek veidotas ekspozīcijas; vai jebkas var kļūt par eksponātu? Vai pilnības ragam ir arī ietilpības robeža? Ekspozīcijas pamatā ir muzeja kolekciju darbi, kuri vai nu gadu desmitiem, vai nekad līdz šim nav bijuši pieejami apmeklētājiem. 

Kultūras rondo saruna ar divām no izstādes kuratorēm – Vitu Birzaku un Kristīni Mileri, kā arī filozofu Tomu Babincevu no žurnāla "Tvērums", kam ir svarīga loma šīs izstādes publiskajā programmā.

Vārdus – pilnības vai pārpilnības rags – mēs nereti lietojam, lai pozitīvā ziņā apliecinātu teju neierobežotu garīgo vai materiālo labklājību, bet kas notiek, kad šim vārdu savienojumam pieķeras muzejs? Vai arī pats muzejs ar savu krājumu ir pilnības rags, no kura skatītājiem redzama vien neliela daļa? Šos jautājumus interesantā un pārdomas rosinošā jaunā izstādē uzdod Mākslas muzejs "Rīgas birža". Pilnības raga ideju tas apskata ne vien savās daudzveidīgajās kolekcijās – no antīkās mākslas līdz Āzijas mākslai, bet arī vērš skatu pats uz sevi un aicina domāt, kas dažādos laikos noteicis, ko uzskatām par vērtīgu un krājamu.

Ko darīt, ja mākslīgā intelekta čatbota izveidotais attēls kopumā patīk, bet viena detaļa tomēr jāmaina? Tā vietā, lai ģenerētu visu attēlu no jauna, var izmantot attēlu rediģēšanas rīkus — iezīmēt konkrētu objektu, pievienot komentārus, dzēst nevajadzīgas detaļas, noņemt fonu vai mainīt attēla formātu. Kā to izdarīt? Pievienojies Anetai Gūtmanei mākslīgā intelekta kafijas pauzē!

Auto pasaule mainās: dīzelis noriet, hibrīdi kļūst arvien populārāki, bet elektroauto un Ķīnas zīmoli maina ierasto spēles laukumu. Tikmēr automobiļos arvien vairāk parādās ekrāni, abonējamas funkcijas un MI, kas ne tikai palīdz vadītājam, bet pamazām sāk atņemt tam lēmumus. Cik lielā mērā šīs pārmaiņas jau ietekmē Latvijas pircēju un kāds būs mūsu auto pēc pieciem vai desmit gadiem? Pie Digitālo brokastu galda ciemos Roberts Jansons, Raimonds Zandovskis un Toms Timoško.