Pavisam netālu no gleznainajiem Daugavas lokiem varena piena upe ieplūst akciju sabiedrības "Latgales piens" piena pārstrādes uzņēmumā, kas ir vienīgais pilna spektra piena produktu ražotājs Latgalē. Vai kefīrs tagad ir citādāks nekā pirms 40 gadiem? Vai tagad ražots siers ir tradicionāls piena produkts? Šos un citus ar piena pārstrādi saistītus jautājumus vaicākam speciālistiem, kad  viesojamies Daugavpilī, akciju sabiedrības "Latgales piens" ražotnē.

Stāsta AS "Latgales piens" valdes priekšsēdētājs Valērijs Haritonovs, AS "Latgales piens" valdes loceklis, tirdzniecības daļas vadītājs Pāvels Vilmans un AS "Latgales piens" ražošanas direktore Regīna Piņajeva.

Dāvana vientuļam oligarham.

0:00 Ievads: Par nākamo epizodi ar klausītājiem klātienē; studijā tomāti un Jāņa jaunais auto; 

5:05 Kas sāp: Elīnai cilvēki, Uldim baklažāns, bet Jānim - sievas vecāku jaunības kļūdas;

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Partiju apvienība “Suverēnā vara”/ apvienība “Jaunlatvieši” oficiāli nodibināta šovasar, bet sadarboties abas partijas sāka jau pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās. No šī bloka valdes locekļiem vislielākā politiskā pieredze ir Vjačeslavam Stepaņenko – viņš Saeimā pirmo reizi ievēlēts 2002. gadā. Jau pēc pusotra gada viņš bija to piecu Tautas saskaņas partijas deputātu grupā, kas pārbēga pie tolaik pozīcijā esošās Aināra Šlesera vadītās "Latvijas Pirmās partijas".

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts.

Sērijas devīto ierakstu sagatavojis kolēģis Ivo Leitāns, stāstot par partiju apvienību “Suverēnā vara”/ “Apvienība Jaunlatvieši”.

Politiķu pirms četriem gadiem dotais solījums panākt, ka Latvijas skolēni starptautiskajā skolēnu sekmju salīdzinājumā PISA būs starp 10 labākajiem rezultējies ar pretējo: nesenais pētījums parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes kritušās, nevis augušas. Ierakstā par šīm un citām neveiksmēm izglītībā un zinātnē, kā arī dažiem izpildītiem solījumiem.

Sākot darbu 14. Saeimai, toreizējā premjera Krišjāņa Kariņa no "Jaunās Vienotības" vadītais Ministru kabinets deklarācijā iekļāva daudz un plašus solījumus izglītībai un zinātnei. Nākamās valdības solīja mazāk un ne tik detalizēti, tomēr joprojām iestājās par kvalitatīvu izglītību un zinātni kā pamatu tautsaimniecības transformācijai.

Visām trim izglītības un zinātnes ministrēm, kas darbojušās šīs Saeimas laikā, viens no svarīgiem darbiem bija gādāt, lai skolas beidzot nodrošinātu ar mācību līdzekļiem, kas atbilstu jaunajam izglītības saturam „Skola2030”. Solīja arī papildu atbalstu skolotājiem. 

Izvērtējot partiju programmas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība secina, ka absolūtais mazākums partiju savās programmā min konkrētus solījumus zinātnei. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis Latvijas Radio atzina, ka tie ir divi trīs politiskie spēki, kas izrāda specifiskāku sapratni par šo jomu.

--

Izglītībā un zinātnē politiķu paveikto analizē arī Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šīs Monopola sarunas viešņu varētu pieteikt kā garderobes veidošanas treneri. Bet tikpat labi varētu teikt, ka viņa ir uzņēmēja, kura mērķtiecīgi attīstījusi gan savu produktu, gan personīgo zīmolu, vai arī cilvēks, kurš publiski runā par drosmi būt sev pašam, par apzinātām izvēlēm un par to, cik svarīgi ir saprast, ko mēs patiesībā gribam – nevis tikai sekot tam, ko grib citi. Patiesībā šie stāsti nemaz nav tik atšķirīgi, jo izrādās, garderobe nav tikai par drēbēm. Tā ir arī par to, kā mēs sevi redzam, kā vēlamies, lai mūs redz citi, un cik labi paši sevi pazīstam. Viesos "Patiesās garderobes" veidotāja Laura Arnicāne.

Raidījumā skan: 

Garderobes veidošanas trenere Laura Arnicāne ir pārliecināta - lai skaisti saģērbtos nav vajadzīgs daudz. Ko nozīmē veidot garderobi apzināti un kā tas var palīdzēt mūsu pašapziņai? 

Saeima atbalsta vēl lielāku akcīzes likmes samazināšanu dīzeļdegvielai, kā arī likmes samazināšanu benzīnam.

Rēzeknes jaunajam SPA centram beidzot ir nomnieks. Par tā apsaimniekošanu rūpēsies uzņēmums “KIK Wellness Rēzekne”, kura vadītājs ir Kaspars Kazāks.

Kā rīkoties gaisa apdraudējuma laikā skolā? Praktiskās mācības aizvadītas Rīgas 64. vidusskolā.

“Vecie rūteri” un jaunie MI rīki: ko Latvija mācās kiberdrošības jomā pēc skaļiem kiberincidentiem?

Vēsturisks notikums Baltijas mērogā - 2030.gadā pasaules čempionātu BMX riteņbraukšanā uzņems Valmiera.

Kā rīkoties gaisa apdraudējuma laikā skolā? Šodien teju 750 skolēnu un skolotāju Rīgā piedalījās praktiskajās mācībās. Tādas Latvijas skolās speciālistu uzraudzībā notiek pirmo reizi. Šonedēļ tās rīko četrās pašvaldību skolās – Liepājā, Jēkabpils novadā, Rīgā un Ogres novadā. Kā skolēni un skolotāji jutās un vai iespējamo briesmu gadījumā bērni būs drošībā? 

Šajā epizodē "Kur kritiķiem nav vietas" piekopj kontrastu valodu – uz recenzēšanas darbagalda nonākusi pagrīdes kino klasiķa Grega Araki jaunākā filma "Es gribu tikai seksu" ar Olīviju Vaildu, Kūperu Hofmanu un pat popdziedātāju Charlie XCX, kā arī Zojas Kazanas ilgi gaidītā Džona Steinbeka lieldarba "Austrumos no Ēdenes" ekranizācija ar Florenci Pjū izaicinošajā Keitas lomā.

Eliots (Kūpers Hofmans) ir jauns, ne pārāk gudrs, taču ļoti gribošs. Tieši tādu viņu iekāro laikmetīgās mākslas superzvaigzne Ērika Treisija (Olīvija Vailda), kura meklē jaunu mūzu savai guļamistabai pirms izšķirīgas izstādes. Piepildās jaunā vīrieša mežonīgākie sapņi, taču, kā zināms, ne visas fantāzijas ir patīkamas.

Kalifornietis Gregs Araki ir viens no spilgtākajiem 90. gadu ASV autoriem – līdztekus Gasam van Santam viņš ir viens no “Jaunā kvīru kino” kustības pamanāmākajiem vārdiem; viņa ietekmju dzimtas koks nenoliedzami ietver gan Džonu Voteru, gan popārtu un MTV. 66 gadus vecais režisors ar šo darbu atgriežas pie sev tuvās screwball jeb dabūšanās komēdijas saknēm, veidojot seksuāli atbrīvotu un laikmetīgās mākslas pasauli satirizējošu darbu. 

Sarunā apspriežam, kāpēc šo darbu nav vērts apskatīt plaši apbalvotā Rūbena Ēstlunda mākslas pasauli apsmaidošo filmu kontekstā, kurā mirklī pārklājas kempa un bezgaumības robežas un to, kāpēc šī kino provokācija nebūtu iedarbīga cita veida kino valodā.

Tikmēr amerikāniete Zoja Kazana ir ķērusies pie monumentāla materiāla – ar Nobela prēmiju apbalvotā rakstnieka Džona Steinbeka darbs "Austrumos no Ēdenes" savu slavenāko ekranizāciju ir piedzīvojis 1955. gadā, kad vienu no Džeimsa Dīna spilgtākajām kinolomām režisēja Elija Kazans, proti, filmdares vectēvs.

"Austrumos no Ēdenes" ierakstās spilgtā pēdējo gadu ASV kino tendencē – veido jaunā taisnīguma kino. Proti, filmas atsakās no vienkāršotiem 19. gadsimta vidus, ASV Pilsoņu kara, pirmiedzīvotāju teritoriju atņemšanas, migrācijas un “iespēju zemes” naratīviem, uzlūkojot nācijas mītus ar niansētāku skatu. 

Sarunā aplūkojam veidu, kurā daudzsēriju mākslas filmas veidotāji ir izvēlējušies serializēt šo paaudžu sāgu, apspriežam balansu starp kostīmu un raksturu drāmu, kā arī iespaidīgā aktieru ansambļa (tostarp Florence Pjū, Maiks Faists un Kristofers Abots) sniegumu.