Kā pārvarēt dzīves krīzi? Izrādes “Meklējot okeānu” autoram un stāstniekam Matīsam Ozolam ir ieteikums. Būdams Jaunā Rīgas teātra aktieris, viņš pieņēma lēmumu atteikties no stabila darba, ierastās dzīves un materiālās drošības, lai dotos uz Jaunzēlandi – pasaules malu, kur neviens nevarēja garantēt panākumus, drošību vai skaidru nākotnes plānu. “Meklējot okeānu” apvieno personīgo pieredzi, oriģinālmūziku, humoru un aizkustinošus dzīves piedzīvojumus.

Kamēr radošā komandu gatavojas izrādei, Pavilostas mākslinieku rezidences "PAiR" pagalmā pulcējas vasarnieki. Uz improvizētas skatuves uzmanības centrā ir galvenā dekorācija – pavecs auto. Kad ģitāra noskaņota, izrāde var sākties.

"Varbūt kāds no jums šobrīd iet cauri ceturdaļmūža krīzei, varbūt kādam ceturdaļmūža krīze vēl ir priekšā. Varbūt kāds jau cīnās ar pusmūža krīzi. Varbūt kāds no jums nemitīgi dzīvo krīzē. Lai vai kādā dzīves posmā jūs šovakar būtu, esmu ļoti laimīgs jūs šeit redzēt."

Izrādes galvenais varonis ir pats aktieris Matīss Ozols, kurš pirms diviem gadiem nolēma, ka dzīvē kaut kas jāmaina un aizbrauca prom uz Jaunzēlandi, prom nezināmajā. 

Prom no Latvijas Matīss aizbrauca 2024. gadā. Gadu nodzīvoja Jaunzēlandē, pēc tam pāris mēnešus Bali, Taizemē un Šrilankā. Savus laimīgākos mirkļus aktieris atceras esot pie dabas, kad pēc darba varēja doties uz okeānu sērfot, kāpt kalnos vai darīt jebko citu, ko tajā brīdī gribējās.

Izrādē skan dažādi stāsti no ceļojumā piedzīvotā un pārdzīvotā, kā arī paša autora dziesmas.

Nu jau gadu Matīss Ozols  ir mājās, atpakaļ arī darbos, projektos un radošos plānos. Kā pats smej, ceļojums uz Japānu, visu laiku pārceļās, jo dienas kārtībā parādās kāds steidzams darbs un negribas pievilt kolēģus. Neskatoties uz pieredzi profesionālā teātri, Matīss Ozols atzīst, ka tieši “Meklējot okeānu” izrādes viņam ir izaicinājums – nostāties skatītāju priekšā ar savu stāstu un dziesmām, kas sarakstītas izrādei. 

Labu organizāciju mēdz salīdzināt ar cilvēka ķermeni – katram orgānam ir sava loma, un tikai kopā tie spēj nodrošināt veselīgu darbību. Arī organizācijās katram cilvēkam un komandai ir sava nozīme. Bet kur slēpjas komandas psihe, un kas veido tās emocionālo veselību? Par to saruna ar organizāciju psiholoģi Martu Karlsoni.

Uzņēmums "Latvijas valsts meži" iegādājies zemi 5800 hektāru platībā, no kuriem 4800 hektāru ir mežs Ludzas novada Pasienes pagastā.

Brīvdienās trīs traģiskos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki. Tāpat nedēļas nogalēs uz Latvijas autoceļiem regulāri tiek pieķerti dzērājšoferi.

Jānis Dombrava ir lauzis iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls".

Valsts policijas koledža šogad atzīmē divas jubilejas - 35 gadus kopš Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centra izveides un 20 gadus kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas kā policijas pakļautībā esošas izglītības iestādes.

Vakardienas spēcīgais negaiss un vēja brāzmas valsts dienvidaustrumu daļā radījušas nopietnus postījumus tieši Rēzeknes apkārtnē.

Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem. Tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidro iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Ministrs uzskata, ka valstij jāmaina līdzšinējā pieeja migrācijas politikā. Tikmēr viena no memorandu zaudējušajām biedrībām pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem. 

Lēmumu lauzt iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pamato ar Iekšlietu ministrijas un Eiropas Savienības finansēto projektu izvērtēšanu.

Viņš apgalvo, ka vienā no izlases kārtā pārbaudītajiem projektiem Finanšu ministrija konstatējusi būtiskus pārkāpumus un secinājusi, ka piešķirtais finansējums varētu būt jāatmaksā pilnā apmērā. Vienlaikus ministrs norāda, ka tiek vērtēti arī citi projekti, kuros, viņaprāt, saskatāmas aizdomīgas aktivitātes un atsevišķos gadījumos varētu būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Kā piemēru viņš min projektus, kuros par integrācijas pasākumiem uzdotas tādas aktivitātes kā cilvēku vešana uz cirku.

Dombrava arī uzsver, ka organizācijām, kuras saņem Eiropas Savienības finansējumu, jāatbilst nevainojamas reputācijas un nacionālās drošības prasībām, taču vienai no organizācijām pirmajā instancē ir notiesājošs spriedums, kas, viņaprāt, izslēdz iespēju pretendēt uz šādu finansējumu.

Sižeta tapšanas laikā no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Latvijas Radio atbildi nesaņēma.

Savukārt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzskata, ka starp organizāciju un Iekšlietu ministriju izveidojies nopietns pārpratums. Viņas ieskatā ministra publiskie pārmetumi neatspoguļo biedrības faktisko darbu un daļa no izskanējušās informācijas nemaz neattiecas uz organizāciju.

Latviešu tur patiešām maz, neviens pat lāga nezina, cik mūsu tur ir, jo dzīve rit tik tālu citā pasaulē, bet ciemiņus no Latvijas ciemos gaidām un cenšamies nepazaudēt latvietību, Tā par dzīvi Meksikā stāsta šīs reizes raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts sarunas dalībnieki, lai ļautu mums iepazīt, ko nozīmē būt latvietim Meksikā, šajā krāsainajā un kontrastu pilnajā zemē.

Vai latvieši tur ir iemācījušies dzīvot lēnāk un iespējams, svinēt dzīvi? Vai, dzīvojot Meksikā, izdodas laiku pa laikam sastapt arī kādu savējo?  Un cik atvērti stāstīt par Meksiku tautiešiem, kuri gribētu uz šo zemi doties ceļojumā, ir tur dzīvojošie latvieši?

Sarunājas Katrīne Freidenfelde, kura dzīvo Mehiko, bet šobrīd viesojas Latvijā, fotogrāfe Eva Šica un grafiskais dizaineris Kristiāns Šics, Monika Jansone dzīvo Montenero un vada ceļojumu aģentūru kopā ar vīru, mūziķe Madara Jauģiete dzīvo Tolukā, mājās viņa ar meitiņu Terēzi sarunājas tikai latviski, tāpēc saka, ka latviešu valodas nepietrūkst.

Smagas bērna uzvedības grūtības skar ne tikai pašu bērnu, bet arī visu ģimeni. Kad bērns melo, manipulē, apmelo vecākus vai kļūst agresīvs, vecāki nereti izjūt izsīkumu, kaunu un sastopas ar stigmatizāciju. Raidījumā Ģimenes studija skaidrojam, kur vecākiem meklēt atbalstu un nepieciešamos resursus?

Ierakstos uzklausām divu mammu pieredzes stāstus.

Zinātne un pētniecība īpaši sociālajās un humanitārajās jomās Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Arī sabiedrībā ne visi saprot, kādēļ ir jātērē nauda un jāpēta tas, ko es tāpat zinu un par ko man ir viedoklis. Tam ir arī otra puse – pētījumos izgaismotās problēmas bieži arī paliek plauktā izgaismotas un lēmumu pieņēmēji tos neņem vērā. Ko dod sabiedrības un tās grupu pētīšana, aizspriedumu izgaismošana un dažādu problēmu nosaukšana vārdos? Krustpunktā Lielā intervija ar sociālantropoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieci Annu Žabicku.