In the previous episode of “Drošinātājs”, we spoke about Ukrainians who had fled abroad because of the war. This time, we turn to those who have left their homes but remain in Ukraine. Rihards Plūme speaks with Yuliia Matviichuk, co-founder of Crisis Insight, about why people hesitate to evacuate even from dangerous areas — and what happens after they leave, when a temporary place to stay can become home for years.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs.

Pirms četriem gadiem politiskās partijas iepriekšējo vēlēšanu programmu ekonomikas sadaļās rakstīja vērienīgus plānus. Tās solīja veicināt līdzsvarotu attīstību visā valstī, Latgales sociālekonomisko izaugsmi, pieejamākus mājokļus un vieglāku dzīvi mazajiem uzņēmumiem. Taču izpildīts no tā pavisam maz. "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check" analizēja, cik daudz no tā visa izdarīts.

Žurnālisti pētīja to piecu partiju solījumus, kuras aizvadītajos četros gados strādājušas valdībā un kurām līdz ar to bija iespēja solīto pildīt, – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Progresīvie", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".

Solījumu atlasei izmantoja partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: izpildīts, daļēji pildīts, nav pildīts.

Šodie,24. septembrī, Rīgā jau sesto reizi notiek kiberdrošības un tehnoloģiju forums “CyberShield”, kas pulcē Latvijas un ārvalstu kiberdrošības ekspertus, kā arī augsta līmeņa Eiropas kiberdrošības institūciju pārstāvjus. Šogad uzmanības centrā ir Latvijas un Eiropas kibernoturība, sadarbība kiberincidentu gadījumos, mākslīgā intelekta radītie izaicinājumi un reāli kiberuzbrukumi. “Tet” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks stāsta, ka kiberapdraudējumu apjoms nemitīgi pieaug.

Jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu Salaspilī ir skaista un sirsnīga tradīcija – septembrī svinēt Knuta dienu. Tā turpinās arī pēc dzejnieka Knuta Skujenieka aiziešanas mūžībā, un tāda bija viņa paša vēlēšanās.

Šī gada Knuta dienu Salaspilī atzīmēs rīt, 25. septembrī, un šoreiz tā būs īpaša ar nozīmīgiem jauniem notikumiem. Pirmo reizi notiks konference ”Sirdsapziņas lasījumi”, veltīta Knuta Skujenieka un viņa dzīvesbiedres Intas 90. jubilejai. Tāpat pirmo reizi tiks pasniegtas ”Knuta Skujenieka balvas atdzejā”. Zīmīga būs arī šo notikumu norises vieta.

”Mēs atrodamies pie Salaspils koncertzāles durvīm. Tā ir tikko ir atvērta un arī piektdienas, 25.septembra, Knuta dienas notikumi notiks šeit Salaspils koncertzālē, kur ir Knuta Skujenieka zāle.”

Pie koncertzāles tiekos ar Baibu Īvāni, Salaspils novada bibliotēkas galveno bibliogrāfi, kas ir viena no pasākuma rīkotājām. Viņa vērš uzmanību uz lielo akmeni, kas atrodas pie ēkas, arī tas ir simbolisks veltījums Knutam Skujeniekam.

Jau rītvakar, 25. septembrī, daudzviet norisināsies “Eiropas Zinātnieku nakts”. Viens no pasākumiem LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē būs veltīts kādam unikālam notikumam un tropu kokam kampešam. To savulaik izmantoja kā krāsvielu un kā vērtīgu kravu veda uz Eiropu, tai skaitā uz Rīgu un Liepāju. Ar šo tropisko koksni un eksportu saistās sena, bagāta vēsture. Un kāds unikāls, burinieka katastrofas stāsts Kurzemes piekrastē.

"Šis ir tāds parastais izmērs. Bet ja paskatās tuvāk, tad redz, ka piemēram te ir cirvja pēda. Tas ir 130 gadus atpakaļ kaut kas noskaldīts nost, lai viņš smuki ieietu tais tilpnēs iekšā." 

Tas ir Rolfs Jansons, kurš Pāvilostas pusē darbojas tūrisma nozarē. Viņš Latvijas Radio demonstrē, kā izskatās tipisks, jūras krastā atrasts kampešs, ko viņš pats dēvē par sarkankoku. Rolfs iemācījies no tā gatavot dažādus suvenīrus un ikvienam interesentam viņš ir gatavs izstāstīt arī unikālo kampeša stāstu Kurzemē.

Dīdžeja uzdevums ir iekustināt publiku. Bet kā sajust cilvēku noskaņojumu un saprast, kura dziesma uzsildīs deju grīdu? Par to sarunā ar mūzikas producentu, dīdžeju un dueta "Elpo" dalībnieku Mārtiņu Makrecki.

Degvielas cena varētu samazināties vien par astoņiem centiem litrā, nevis par iepriekš solītajiem 20 centiem. Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien, 23. septembrī, konceptuāli atbalstīja vēl lielāku akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai, kā arī likmes samazināšanu benzīnam. Tas katru no šiem degvielas veidiem varētu padarīt par nepilniem astoņiem centiem litrā lētāku, ja tirgotāji nodokļa samazinājumu pilnībā iekļaus cenā. Komisijā izskanēja gan atbalsts, gan bažas par to, vai pircēji šo cenu kritumu tiešām sajutīs. Deputāti apsprieda arī citus priekšlikumus degvielas cenu samazināšanai, taču ne visi guva atbalstu.

--

Saeimā lemto vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Donalds Tramps un Volodimirs Zelenskis ANO apspriež iespējamu enerģētikas pamieru un Ukrainas pretgaisa aizsardzību, bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio tiekas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai piedāvātu beigt triecienus pa otras valsts enerģētikas infrastruktūru.

Paredzami: Tā dēvētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās virsroku gūst Putina partija. Jautājums ir - kas notiks tālāk? Ir bažas par spriedzes eskalāciju ne tikai Ukrainā, bet arī citviet Eiropā.

Savukārt Eiropas Savienības valstīm grūtības vienoties par sankcijām pret Krieviju.

Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas TV ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme.

Grūtniecības laikā pat ierastas izvēles var raisīt jautājumus - vai drīkstu iedzert pretsāpju zāles un kādas? Vai ir droši turpināt lietot iemīļotus ādas kopšanas līdzekļus, krāsot matus vai nagus, veikt jebkādas skaistumkopšanas procedūras? Kuri ierobežojumi ir balstīti zināmos riskos un kuros gadījumos speciālisti iesaka piesardzību tāpēc, ka par šo vienkārši trūkst pētījumu? Par medikamentu un skaistumkopšanas drošību gaidību laikā saruna raidījumā.

Ģimenes studijā sarunājas ginekoloģe-dzemdību speciāliste Vija Veisa, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente, kosmētiķe Renāte Reinsone un ārste-kosmētiķe Madara Čipāne.