Vai Ilzei Indriksonei no Nacionālās apvienības taisnība, ka Eiropas "Zaļais kurss" visām dalībvalstīm izvirza vienādas prasības? Un vai tiešām liela daļa nabadzības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju ir jaunieši, kā apgalvo “Progresīvo” kandidāte Sindija Mierture? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Justīne Kozlovska. Analizē arī to, kā partijas priekšvēlēšanu laikā turpina strīdēties par Krievijas graudu tranzītu.

Investīciju kāpums, eksporta palielināšana un birokrātijas mazināšana – šie priekšnoteikumi ekonomikai ļautu augt un konkurēt pasaulē. Abas pēdējo gadu valdības šo jautājumu risināšanai ķērušās klāt ar gana lielu sparu, taču rezultāti varētu būt labāki. Jo īpaši tāpēc, ka, piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā ekonomika augusi daudz straujāk. Kādi bija politiķu solījumi ekonomikā un kas būtu jāmaina, lai tautsaimniecības pieaugums notiktu ātrāk? 

Ekonomisko situaciju vērtē Jānis Ošlejs, ekonomists, uzņēmējs, Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes loceklis, Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, kompetences centru ''DefInno'' vadītāja, un Roberts Alhimionoks, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektors.

Elīna Egle-Ločmele uzsvēra, ka nākamās Saeimas politiķiem pats svarīgākais būtu primāri pildīt Nacionālās drošības koncepcijā un arī Valsts Aizsardzības koncepcijā minēto. Būtiski, lai Latvijas industrijas iesaistītu Nacinālo Bruņoto spēku attīstības plānā, kas šobrīd noteikts līdz 2034. gadam.

Laikmetīgs, krāšņs un ļoti oriģināls klasikas iestudējums top Operetes teātrī. Režisore Sonora Vaice iedvesmojusies no Imres Kalmana nemirstīgā šedevra „Monmartras vijolīte”, lai iestudētu opereti „Parīzes bohēma”. Cilvēcisko kaislību un jūtu virpulis šajā stāstā tiks atklāts caur neparastu prizmu – kukaiņu pasauli, ko pasvītros īpaši, šiem tēliem radīti tērpi. Savukārt labi zināmā mūzika šoreiz izskanēs džeza manierē. 

Vijolītes ārija ir viena no operetes vizītkartēm, skaista, bet tehniski sarežģīta, kas atspoguļo jaunās meitenes trauslumu un spēku vienlaikus. Vijolīte ir viena no pieciem operetes galvenajiem varoņiem, viņu vidū ir arī kaprīzā skaistule Ninona un trīs draugi – talantīgi, bet nabadzīgi mākslinieki – Rauls, Florimons un Anrī. Operetes centrā – aizkustinošs stāsts par viņu attiecībām Parīzes bohēmiskajā atmosfērā.

Lasot operetes libretu, režisorei Sonorai Vaicei vienā brīdī dzimusi ideja to interpretēt kā alegoriju, cilvēku raksturus atklājot caur kukaiņu pasauli.

Monopolā tiekamies ar kaligrāfi Kaivu Narbuti, lai uzzinātu vairāk par to, kas stāv aiz precīzām tintes līnijām un kā lēna rakstīšana var palīdzēt nomierināt prātu.

Nepietiekams uzturs, tukši ledusskapji un tikai 198 eiro gadā bērna apģērbam un apaviem. Šādus pārkāpumus tiesībsardze Karina Palkova konstatējusi sociālā atbalsta un aprūpes centrā “Avots” Augšdaugavas novadā. Pašvaldība un centra vadība daļai pārmetumu nepiekrīt, tomēr atzīst - ar lielāku finansējumu bērniem varētu nodrošināt vairāk.

Plašāk Viktora Andruškeviča sagatavotajā ierakstā.

Joprojām ir iestrēgusi sankciju pagarināšana pret aptuveni 3000 Krievijas personām un organizācijām, kas saistītās ar karu Ukrainā. Kā zināms, Latvijas valdība vakar, 21. septembrī, paziņoja, ka tā nevar piekrist divu Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Frīdmana svītrošanai no sankciju saraksta, ko pieprasa Francija, Slovākija un Luksemburga. Laika ir atlicis maz. Gadījumā, ja lēmums par sankciju pagarināšanu netiks pieņemts līdz šai pusnaktij, tās automātiski beigsies pret pilnīgi visiem sarakstā iekļautajiem.

Šobrīd turpinās diplomātu konsultācijas ar galvaspilsētām un mēģinājumi rast kompromisu. Formāli, sankciju pagarināšanai ir nepieciešama visu 27 Eiropas Savienības valstu rakstiskā piekrišana. Šī procedūra jau vairākkārt ir pagarināta. Jaunākais termiņš ir plkst. 18.00 pēc Latvijas laika, bet nevar izslēgt vēl kādu pagarinājumu.

Visticamāk, ka lēmums par divu oligarhu svītrošanas no sankciju saraksta tiks pieņemts, pretējā gadījumā sankcijas beigsies visiem 3000 sarakstā iekļautajiem cilvēkiem un organizācijām. Jautājums, kādi būs nosacījumi? 

Eiropas Savienības dalībvalstīm domstarpības par sankcijām pret agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ASV prezidents Donalds Tramps tiksies Ņujorkā, kur notiek ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļa.

Tiesībsardze Karina Palkova šodien devusies uz Augšdaugavas novada sociālā atbalsta un aprūpes centru "Avots", par ko plaši izskanējusi informācija par būtiskiem bērnu tiesību pārkāpumiem.

Ar sezonas pirmo maču Rīgā šovakar sāksies jaunā Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas sezona.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politoloģi Ivetu Kažoku par mūslaiku politikas paātrinājumu, šādas politikas riskiem un ietekmi uz Saeimas vēlēšanām.

Līdz Saeimas vēlēšanām ir divas nedēļas, un notikumu intensitāte liek domāt, ka mēs dzīvojam vēstures paātrinājuma laikmetā. Jautājums – vai tas tā ir, ja salīdzinām ar notikumu intensitāti 90. gadu beigās, kad bruka Padomju Savienība un beidzās aukstais karš? Tajā brīdī runāja par vēstures beigām. Kas notiek šobrīd? Kāpēc ir šāds vēstures paātrinājums un šāda intensitāte – vai tas ir Latvijas fenomens, vai tam ir globāli cēloņi?

Iveta Kažoka: Es palieku pie apzīmējuma vēstures paātrinājums. Protams, tas, kas notika 80.–90. gadu mijā, kad sabruka vesela impērija, cilvēku dzīvi ietekmēja daudz jūtamāk, nekā tas, kas ir šobrīd. Līdz ar to tas paātrinājums notiek fāzēs un salīdzinoši pakāpeniski. Lielākoties, manuprāt, tas ir skaidrojams ar tehnoloģiju izmaiņām, kas ir nesušas pilnīgi citu veidu, kā cilvēki sazinās savstarpēji, kā viņi uzzina informāciju par sabiedrību. Proti, internets, pēc tam sociālie mediji un tradicionālo mediju noriets lielā mērā ir paātrinājis informācijas apriti starp cilvēkiem. Globalizācijas procesi ir palielinājuši savstarpējās saiknes starp dažādām sabiedrībām. 

(..) Pateicoties šim milzīgajam paātrinājumam, ko ir nesušas jaunās tehnoloģijas un jaunās cilvēku saskarsmes formas, šķiet, ka ne tikai Latvijā, bet arī citur nevar runāt par to, ka šis būtu kaut kāds apceres pilns laiks, kad sabiedrība vai cilvēce kopumā varētu atļauties reflektēt par to, kas viņa ir un kur viņa virzās 50 gadu perspektīvā. Notikumi ir tik ātri un tik blīvā intensitātē, ka knapi paliek laiks tiem piemēroties.

Bērni saviem vecākiem ir nozīmīgs prieka un piepildījuma avots, taču rūpes par viņiem reizēm var radīt arī spēku izsīkumu. Raidījumā Ģimenes studija runājam par vecāku izdegšanu – kā atpazīt tās pazīmes vecāku uzvedībā un attiecībās ar bērniem, kā partnerim sniegt atbalstu un kur meklēt profesionālu palīdzību?

Mūsdienās diezgan bieži un arī atklāti runājam, ka būt par mammu un tēti – tas nenozīmē tikai prieku un gandarījumu. Reizēm tas ir arī nogurums, aizkaitinājums, vēlēšanās kaut uz brīdi no visa aizbēgt. Turklāt šīs sajūtas var pastāvēt vienlaikus – ir iespējams ļoti mīlēt savu bērnu vai bērnus un vienlaikus justies vecāka lomā pilnīgi izsmeltam. Kā saprast, ka tas vairs nav vienkārši tikai grūts posms mūsu dzīvē un ikdienā, ka šobrīd pārslodze ir lielāka. Kurā brīdī ir jāatpazīst tas, ko profesionāļi dēvē par vecāku izdegšanu? Vai tā ir specifiska paaudzes iezīme? Un, galvenais - ko darīt, jo no darba var paņemt atvaļinājumu, bet no vecāku lomas īsti nē?