“Progresīvie” sevi piesakā kā sociāldemokrātisku un zaļu politisko spēku. Partijas pirmsākumi meklējami pirms 15 gadiem, kad tika izveidota biedrība ar tādu pašu nosaukumu. Daļa no dibinātājiem bija pametuši Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām biedrība “Progresīvie” pārtapa politiskajā partijā. Kā sarakstu pirmos numurus visos vēlēšanu apgabalos izvirzīja sievietes. Par premjera kandidātu nominēja toreizējo partijas vadītāju Robertu Putni. Saeimā “Progresīvie” neiekļuva, bet ar 2,6% vēlētāju atbalstu ieguva nelielu valsts finansējumu. Pirmais lielais panākums “Progresīvajiem” bija 2020. gada ārkārtas vēlēšanas Rīgā, kad viņi startēja kopā ar “Attīstībai/Par!”.

--

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts.

Atskatāmies uz partijas "Progresīvie" spilgttākajiem notikmiem. Vairāk Matīsa Arnicāna ierakstā.

Latvijai konvencionāla apdraudējuma līmenis nav mainījies, un aizvien nepastāv tieši militāra kara draudi. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja "Jaunās Vienotības" aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Eiropas un tajā skaitā Latvijas augstāko amatpersonu brīdinājumus par Krievijas agresijas eskalāciju pēc turienes tā dēvētajām vēlēšanām Melnis raksturo kā hibrīdkara pastiprināšanos. Taču iebrukt NATO Krievija negrasās, uzskata Melnis.

"Krievija ir iestrēgusi Ukrainas frontē, tur karo lielākā daļa Krievijas karaspēka un nav spējīga sasniegt savus mērķus. Tas būtu pirmais," norāda Melnis. "Jauniesaucamie, ko Krievija vervē savām kara aktivitātēm Ukrainā, tāpat arī munīcija, kaujas tehnika – resursi pārsvarā tiek novirzīti, lai nodrošinātu karu Ukrainā. Ja skatāmies uz Krievijas zaudējumiem, ap 400000 dzīvā spēka jeb karavīru Krievija zaudē mēnesī, tad viņiem ir nepieciešami resursi, atjaunošana."

Nedēļas nogalē Liepājā gaidāma plaša laikmetīgās mākslas programma – pilsētu piepludinās "Liepājas Mākslas foruma 2026" notikumi un tās centrālais tēls – komponists Stīvs Reihs, kas tiks gan izdejots, gan izspēlēts.

Festivāla "Liepājas Mākslas forums 2026" norisi no 25. līdz 27. septembrim veidos ne tikai trīs centrālie notikumi Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", bet arī plaša papildinošā programma vairākās Liepājas kultūrvietās. Gaidāmi gan bezmaksas koncerti, gan Liepājas leļļu teātra izrādes bērniem un pieaugušajiem. Ieskats gaidāmajos notikumos un kā liepājnieki iesaistīsies Reiha performancē.

Šī gada Liepājas Mākslas foruma lielais tēls ir Stīvs Reihs – viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta komponistiem, tā Latvijas Radio saka koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis. Šogad ir komponista 90. jubilejas gads, tāpēc īpaša uzmanība amerikāņu komponistam pievērsta arī Latvijas kultūras telpā. 3. un 4. oktobrī koncerti “Hanzas Peronā”, Rīgā, bet koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā jau šajā nedēļas nogalē

Kad spēkrata vecums kļūst par vērtību? Par to runājam Monopolā ar Latvijas antīko automobīļu kluba priekšsēdētāju Valtu Cepleviču.

Raidījumā Piespēle runājam par sporta karali futbolu, jo viesos viens no pašmāju labākajiem šī sporta veida pārstāvjiem Raimonds Krollis. Viņš ikdienā pārstāv Libereces “Slovan” klubu Čehijas virslīgā, bet nesen guva ļoti nopietnu ceļgala traumu, tāpēc ilgu laiku ārstēsies. Operāciju traumētajam ceļgalam veiks Prāgā, bet futbolu Raimonds atkal varēs spēlēt vien nākamgad. Par traumu, atlabšanas procesu, dzīvi Čehijā un gūtajām atziņām karjeras nogrieznī Itālijā - stāsta “Mettas” kluba audzēknis Raimonds Krollis.

Galvaspilsētas vadība šodien, 21. septembrī, paziņoja, ka, līdz sāks remontēt brūkošo Vanšu tiltu, tiks izbūvēts pagaidu tilts. Vienlaikus nolemts, ka būvdarbu laikā satiksme pār Vanšu tiltu tomēr notiks. Pagaidu tilts izmaksās līdz 20 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kopā ar Vanšu tilta pārbūvi izmaksas sasniegs līdz pat aptuveni 90 miljoniem eiro.

Teju 600 metrus garais Vanšu tilts ar divām joslām katrā virzienā ir viens no Rīgas svarīgākajiem tiltiem. Pēc pašvaldības datiem, to darbadienās šķērso līdz pat 60000 transportlīdzekļu. Papildus tam pa to brauc arī daudzi simti "Rīgas satiksmes" autobusu un trolejbusu, kas ikdienā pārvadā vairāk nekā 20000 pasažieru. Kamēr tiltu remontēs, satiksme notiks arī pa iecerēto pagaidu tiltu ar vienu joslu katrā virzienā. Pa to varēs braukt sabiedriskais, operatīvais un privātais transports. Tās būs pieejamas arī gājējiem un velobraucējiem. Tā teica domes vadība. Kur pagaidu tilts atradīsies, pagaidām nav zināms.

Uz Vanšu tilta remonta laiku satiksme notiks arī pa pagaidu tiltu.

Par siltumu Rīgā šajā sezonā varētu nākties maksāt par 20-30% vairāk.

Šīs Saeimas sasaukums varētu nepagūt mainīt deputātu kompensāciju sistēmu.

Nacionālās hokeja līgas klubi iesākuši savas treniņnometnes pirms jaunās sezonas un par vietu zem saules cīnās arī daudzi latviešu hokejisti

Gaidot 15. Saeimas vēlēšanas, aplēsts, ka ārvalstīs mīt 196 tūkstoši balstiesīgo – vairāk nekā Kurzemē vai Latgalē. Kas nozīmē, diasporas politiskās ietekmes potenciāls ir iespaidīgs, tā ir trešā daļa no kopējā balsu skaita Rīgas apgabalā. Par iespējām balsot ārpus Latvijas, gaidāmo aktivitāti un lēmuma pieņemšanu saruna raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts.

Vēl tikai dažas dienas ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi var pieteikties balsošanai pa pastu. Kādi bijuši centieni aktivizēt diasporu, vai šajās Saeimas vēlēšanās citviet dzīvojošo latviešu ieinteresētība piedalīties Latvijas nākotnes veidošanā būs augusi?

Diskutē Centrālās vēlešanu komisijas vadītājs Māris Zviedris, Latvijas Pilsoniskā alianses pārstāve Ulla Čonka, portāla "latviesi.com" redaktors Roberts Gorodko un Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Diāna Kārkliņa.

Latvijā jau ilgstoši kavējas donoru dzimumšūnu reģistra izveide. Kādus riskus rada tas, ka šāda reģistra joprojām nav un ko no tā izveides iegūtu topošie vecāki, kuriem medicīniskajā apaugļošana nepieciešams izmantot donoru olšūnas vai spermatozoīdus?

Studijā reproduktīvās medicīnas centra "Embrions" vadītāja un galvenā ārste, Latvijas Cilvēka reprodukcijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Zane Vītiņa, "My Clinic Riga" klīnikas dibinātājs, ginekologs, dzemdību speciālists Māris Arājs un klīniskā embrioloģe Indra Arāja, kā arī Veselības ministrijas Veselibas aprupes departamenta direktore Sanita Janka.