15. Saeimas vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem. Divas nedēļas Krustpunktā diskutējām ar partiju premjeru amata kandidātiem, kuri ieskicēja redzējumu, kā risināt lielos jautājumus. Viens no tādiem ir satiksme, un tas, protams, ir cieši saistīts ar budžetu un ietekmē valsts ekonomisko attīstību. Tagad saruna ar ekspertiem, lai analizētu, vai virzieni, ko piedāvā partijas, sakrīt ar viņu redzējumu par jomas attīstību. Jārunā ir gan par starptautisko sāpju bērnu "Rail Baltica", gan par iekšējām problēmām satiksmes jomā. Kas nākamajai Saeimai darāms satiksmes jomā – lielākie izaicinājumi un iespējamie risinājumi.

Krustpunktā diskutē Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris, ekonomikas zinātņu doktors Armands Vēveris, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš un "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik mums visiem izmaksā slimošana. Jā, konkrēto skaitli ir visai grūti aprēķināt.

Mūsu problēma ir darbaspēks – un ne tikai tas, ka demogrāfija nepielūdzami samazina pieejamos resursus. Bet arī tas, ka cilvēki, kuri ir darbaspējīgā vecumā, nespēj strādāt veselības problēmu dēļ gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi krietni pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās. Un to jau jūt darba devēji, rāda pētījums par veselību kā ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Prezentējot pētījumu, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsver – ietekmi jūtam jau šobrīd. 

Slimojoša darbinieka ietekme ir plaša un riski – krietni lielāki nekā iedomājamies pirmajā mirklī, uzsver Marāne. Turklāt dati arī rāda, ka darbinieku problēmas bieži nav īslaicīga saslimšana, bet nopietna, ilga prombūtne.

Kas notiek cilvēka dvēselē, kā tikt galā ar saviem iekšējiem konfliktiem – tas interesē režisoru Dmitriju Petrenko. Īru dramaturga Konora Makfērsona lugā “Mirdzošā pilsēta” atradīsit tieši to, jo visi notikumi un konflikti ir iekšēji. Par jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” Dailes teātra Jaunajā zālē, arī par sezonas pirmajiem jauniestudējumiem Sidalinnas teātrī Tallinā uzzinām no režisora un Sidalinnas teātra mākslinieciskā vadītāja Dmitrija Petrenko. 

Dailes teātra Jaunās zāles pirmo jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” iespēja redzēt 25. septembrī, pēc tam 17.un 23.oktobrī.

Grūti noticēt, bet pagājuši jau gandrīz septiņi gadi, kopš skatītājiem ir slēgta izstāžu zāle „Arsenāls”. Taču – „Arsenāls būs!”. Ar šādu vadmotīvu sācies ceļš atpakaļ pie skatītājiem, kuriem „Arsenāla” durvis pēc rekonstrukcijas atvērs 2028. gada aprīlī. Šo atgriešanos ievada monumentāls izdevums par Arsenāla ēkas un izstāžu vēsturi. Par „Arsenālu” un tā vietu Rīgas vēsturiskajā centrā saruna ar Latvijas Vizuālās mākslas departamenta “Arsenāls” vadītāju Līnu Birzaku, grāmatas „Arsenāls” sastādītāju mākslas zinātnieci Elitu Ansoni un ekspertu Rīgas vēsturiskā centra plānošanas jautājumos Aigaru Kušķi.

Sarunājamies gan par grāmatu, gan pašu „Arsenāla” ēku un arī publisko telpu ap to, kas arī ir iespējamu pārmaiņu priekšā.

--

“Arsenāls būs!” ir Mākslas muzeja „Arsenāls” iesildošā programma, kas līdz atvēršanai 2028. gadā aicinās iepazīt tā identitāti, vērtības un nākotnes ieceres. Norišu kopums atklās sabiedrībai muzeja tapšanas aizkulises, ļaujot sekot līdzi kolekcijas, pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu programmas veidošanai, institūcijas pārmaiņu procesiem un citiem nozīmīgiem soļiem ceļā uz jauno „Arsenālu”. 

Dziļas zināšanas vai oratora un organizatora dotības, varbūt spilgts tēls un harizma - kas padara pasniedzēju par labu skolotāju? Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi?

Intelektuālais līderis ar kristālskaidru reputāciju sabiedrībai un emocionālais atbalsts un mentors studentiem - šādu portretu gribētos zīmēt mūsdienu profesoram, kurš vairs nav tikai lekciju lasītājs ziloņkaula tornī, bet aktīvs sabiedrības loceklis. Šādu tēlu sniedz dažādi pētījumi par mūsdienu prasībām pret cilvēkiem, kuri ikdienā māca citus gudrus cilvēkus. Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Univeristātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone un biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore, studiju prorektore Evija Kļave.

Kas gaidāms Zinātnieku nakts pasākumos Latvijā? 

Šajā nedēļas nogalē Latvijā ir zinātnes lielākie svētki gadā - Eiropas zinātnieku nakts, kas aizvadītajā gadā pulcēja teju 30 tūkstošus apmeklētāju visā Latvijā. Kas šogad gaidāms dažādos institūtos un Latvijas augstsskolās? 

Izpētīt zinātni aicina Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Liene Bērziņa. Eiropas Zinātnieku nakts Latvijā ir liels zinātnes kopienas kopdarbs - Latvijas Zinātnes padome uzrunā un aicina izglītības iestādes, pētniecības institūcijas un organizācijas visā Latvijā iesaistīties, radīt savas aktivitātes, ko savukārt interaktīvā kartē apkopo zinātnes komunikācijas platformas “Research Latvia” veidotāji. Sarunu par pasākuma ideju turpina Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja Elita Zondaka.

Plašu aktivitāšu klāstu Zinātnieku naktī piedāvās Latvijas Universitāte. Pārdaugavā liela rosība gaidāma universitātes Akadēmiskajā centrā - gan Zinātņu, gan Dabas mājā -, un tur par kādu no aktivitātēm gādājusi Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Stāstīt par saviem pētījumiem - tā ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieku prioritāte. Humanitārās, sociālās un mākslas zinātnes Latvijā pēdējos mēnešos nonākušas politisko diskusiju krustpunktā, bet ne tikai Latvijā vien šīs zinātnes nozares dažkārt tiek uztvertas kā otršķirīgas, kuru rezultātus nav tik viegli un acīmredzami skatīt kā lietderīgus. Zinātnieku nakts un tās aktivitātes Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespēja mainīt šo priekšstatu, un to apliecina akadēmijas Zinātņu prorektore Anda Laķe.

Kādam tas ir suns, kādam – kaķis, bet kādam – strauss. Protams, šis milzu putns nebūs labākā izvēle mīļdzīvnieka lomai, turpretī pērļvistiņas vai skrējējpīles – kāpēc gan ne? Par to, kā pareizi rūpēties par mājputniem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Tautas putnkopju biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, Tautas putnkopju biedrības valdes locekle, zootehniķe un zemnieku saimniecības "Gribēni" saimniece Līga Roga un šķirnes putnu audzētājs un selekcionētājs Jānis Spurķis.

Ierakstā uzklausām dekoratīvo mājputnu, eksotisko un skrējējputnu audzētāju Annu Astiču Saldus pagasata Druvā.

Kāpēc stāstām par asiņainām slepkavībām? Bonusa epizodē podkāsta autores atklāj, kā tapa pirmās trīs podkāsta epizodes, atbild uz klausītāju jautājumiem, šķetina ētiskās dilemmas un izskaidro noziegumu laikmeta kontekstu. 

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Žurnālistes Paula Dēvica, Paula Gulbinska un Dace Krejere, kā arī "Velnogas" balss Raitis Stūrmanis runā par 1947. gada notikumiem Šarlotes ielas kanibālu midzenī; skaidro, kāpēc Gulbenes bērnudārza slepkavu izvēlējās saukt uzvārdā un parāda vardarbību ģimenē ar netipisku iznākumu.