Pirms četriem gadiem Aināra Šlesera vadītais politiskais speķs “Latvija pirmajā vietā” pirmoreiz pārkāpa Saeimas slieksni, bet tagad vēlēšanas sagaida starp partiju reitingu līderiem. Aiz šī kāpuma ir gan skaļi solījumi un iniciatīvas, gan pretrunas un skandāli, kas nereti sniedzas krietni tālākā pagātnē par pašas partijas dibināšanu. Ko partija paveikusi un ar kādu piedāvājumu dodas uz nākamajām vēlēšanām?

--

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts. Septītā ieraksta uzmanības centrā – “Latvija pirmajā vietā”.

Nacionālajā teātrī turpinās izrāžu cikls, veltīts leģendārajai izmeklētājai Ritai Aksenokai. Tas aizsākās tieši pirms gada ar izrādi ”Ko var cilvēks”, kas vēstīja par Volkeviča bandas atmaskošanu pagājušā gadsimta 70.gados. 22. septembrī būs cikla otrā iestudējuma pirmizrāde ”Principiāla nostāja”, kas stāstīs par 90. gadiem un kuras centrā būs Komunistiskās partijas līdera Alfrēda Rubika lieta.  Cikls iecerēts kā triloģija, tā idejas autors un režisors ir Roberts Dauburs, bet dramaturgs Jānis Joņevs.

Izrādes centrā ir divu pretēju pārliecību sadursme. Vienā pusē – Alfrēds Rubiks un viņa ideoloģiskā pārliecība. Otrā – Rita Aksenoka, kura stingri iestājas par likumu.

Taču izrāde vēsta ne tikai par vienu konkrētu tiesas prāvu. Tas ir plašāks stāsts par trauksmainajiem deviņdesmitajiem gadiem, kad līdz ar valsts iekārtu mainījās arī cilvēku izpratne par likumu un taisnīgumu. Kā šādā juku laikā nošķirt personisko pārliecību no patiesības un principus – no atbildības? Tie ir jautājumi, par kuriem rosina domāt izrāde.

Izrāde atgādina par neatkarības atgūšanas laika skarbo pusi. Jo tas nebija tikai dziesmots laiks, tolaik plosījās arī rekets, eksplodēja spridzekļi, OMON vienības Rīgas ielās terorizēja iedzīvotājus un īstenoja bruņotu iebrukumu prokuratūrā.

Līdzšinējie politiķi nav pildījuši pašu pamatnostādnēs solīto, ka līdz nākamajam gadam veselības aprūpes nozarē ieguldīs sešus procentus no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību vadītāja Līga Bāriņa šorīt Latvijas Radio atzina, ka politiķu labais darbs līdz šim ir bijis tāds, ka attālāk strādājošajiem ģimenes ārstiem nosaka īpašas piemaksas. Taču par jauno trīs līmeņu slimnīcu reformu Bāriņa esot skeptiska.

--

Rindas pie speciālistiem, dārgākas zāles un nepabeigta slimnīcu reforma – šie ir tikai daži nepadarītie darbi veselības aprūpes nozarē. Arī nepieejamie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem lauku reģionos. Nemierā ar darba samaksu mediķu arodbiedrība jau nolēmusi rīkot piketu un prasīt veselības ministra demisiju.

--

Kādi vēl veselības jomā ir veicamie darbi un vai problēmu kļuvis mazāk, to jautājām arī Rīgas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem.

--

Viedokli izsaka arī Latvijas farmaceitiskās asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča un pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe.

Sestdien, 19. septembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē par priesteriem tika ordinēti trīs diakoni no Nigērijas – Stenlijs Kaosisočukvu Meneke (Stanley Kaosisochukwu Meneke), Paskāls Trinitass Činečerems Mbanugo (Paschal Trinitas Chinecherem Mbanugoh) un Džūda Tadejs Nzubečukvu Nsofors (Jude Thaddeus Nzubechukwu Nsofor). Turpmāk šie garīdznieki kalpos Latvijā – zemē, kas ir tik ļoti atšķirīga no  viņu dzimtenes Nigērijas. Kāpēc šie jaunie priesteri piekrita doties misijā un kādi bija pirmie pārsteigumi Latvijā – par to runājam raidījumā Pāri mums pašiem, kura kopā ar jauniesvētītajiem garīdzniekiem piedalās arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

 Šajā reizē runājam par to, kā psihe var pasargāt pati sevi. Arī par to, kas īsti notiek tajā brīdī, kad ciešam no ļoti nopietnām problēmām, dažreiz tā ir trauma, dažreiz arī iekšēja trauksme, kas ir saistīta ar kādām mums grūti pārvaramām lietām. Kas ir psihes aizsardzības mehānismi un kā tie darbojas? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons un klīnis kā pasiholoģe Agnese Orupe.

Mēs visi tiešām sevi kaut kā mēģinām sargāt varbūt no sāpēm, no vilšanās, no bailēm, no kauna, no dusmām. Dažkārt mēs arī izliekamies, ka problēmas vispār nav. Tomēr ir kaut kas tāds, ko reizēm ir grūti izturēt. Mēs saprotam, ka kaut kas notiek, bet īsti piekļūt tam nevaram. Vai arī mūsu uzvedība var mainīties. Kas tas īsti ir, ja runājam par psihes vēlmi, nevar teikt vēlmi, bet par to, kas notiek ar psihi, kad tā mēģina sevi pasargāt. 

Spēlē piedalās: Edgars Apse, Mareks Kilups, Edžus Janvars un Morics Roberts Mūrnieks.

Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk".

"Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī."  Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā.

Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere.

Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete".

Ar Ūvi pļāpājam par to, vai mūsu acis var būt lukturīši, un par tiranozauru apmācības smalkumiem. Lasām Īena Billinga "Dino varoņus" un "Grāmatu ar lukturīti. Mežā" ("Latvijas Mediji").