Vairāk nekā divus gadus pēc valdības maiņas Polijas sabiedriskie mediji turpina izjust valdošās koalīcijas un prezidenta starpā esošā politiskā strīda sekas. Turpinot sižetu sēriju par aktuālajām Eiropas sabiedrisko mediju problēmām, secināms, ka arī šeit svarīgākie problēmjautājumi neatšķiras no citām kontinenta valstīm – tai skaitā jauniešu uzrunāšana, pielāgošanās digitālajai videi un neskaidrība par turpmāko finansējuma veidu.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) spēju ātri reaģēt uz iespējamiem agresijas gadījumiem, ir sagatavots plāns kā uzlabot militārā aprīkojuma, karaspēka un citu militāro resursu pārvietošanu visā Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš strādāja pie militārās mobilitātes ziņojuma un ir atbildīgais darbā par regulas izstrādi, Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka plānots visu sagatavot tā, lai nākamgad tā stātos spēkā.

Rīt, 9. jūlijā, ar īpašu izstādi tiks aktualizēta un godā celta kāda nepelnīti aizmirsta mūsu kultūras personība – Katrīna Reinovska, kas bija pirmā latviešu dzejniece sieviete, kuras dzejoļi izdoti drukātā grāmatā. Viņas dzejas krājums ”Latvijas Jūrmalas puķītes” iznāca 1875. gadā, kad mūsu modernās dzejas celmlauze Aspazija vēl bija tikai maza meitene.

Katrīnas Reinovskas daiļrades un personības izpētei pirms četriem gadiem pievērsās literatūrpētniece Līvija Baumane-Andrejevska, un viņas izzinātais vainagosies ar izstādi, ko rīt atklās Bulduru Izstāžu namā.

Jūrmalniecei Katrīnai Reinovskai veltītās izstādes noskaņā svarīga loma būs Riharda Zelezņeva veidotajai skaņu instalācijai, kurā aktrises Agates Marijas Bukšas ierunātā dzeja savīsies ar mūziku un dažādām dabas un vides skaņām.

Ja pašas pirmās zināmās latviešu dzejnieces gods pieder Bormaņu Annai, tad Katrīna Reinovska īpaši izceļama ar to, ka bija pirmā, kuras dzeja iznāca drukātā grāmatā. Tas bija 1875. gadā, krājums saucās ”Latvijas Jūrmalas puķītes”. Tikai veselus 20 gadus vēlāk sekoja Birznieku Latiņas krājums ”Dzejas”, kā arī Aspazijas ļoti drosmīgais un novatoriskais pieteikums - ”Sarkanās puķes”.

Savā laikā Katrīnas Reinovskas krājumam bija laba publicitāte, par to rakstīja prese, tas bija populārs lasītāju vidū, par ko liecina tas, ka pēc deviņiem gadiem to izdeva atkārtoti, atsevišķus dzejoļus publicēja dzejas almanahos un ”Saimnieču un zelteņu kalendārā”.

Taču gāja laiks, un Katrīnas Reinovskas vārds arvien vairāk nogrima aizmirstībā, un arī krājums ”Latvijas Jūrmalas puķītes” mūsdienās kļuvis par bibliogrāfisku retumu.

Uzskatot, ka ļoti svarīgi atkal iezīmēt viņas īpašo lomu mūsu kultūrvēsturē, literatūrpētniece Līvija Baumane-Andrejevska pirms vairākiem gadiem uzsāka pētījumu par dzejnieci, kas tagad vainagosies ar izstādi.

Katrīna Reinovska bija jūrmalniece, Bulduru iedzīvotāja, senas upes zvejnieku dzimtas pēctece, tāpēc arī viņas dzejā daudz ar jūru saistītas tematikas. Teksti sacerēti tam laikam raksturīgajā romantiskā sentimentālisma manierē. Apcerot mīlestības jūtas, bieži vien ieskanas traģiskais un sēru aspekts par mīļotā cilvēka bojāeju pašā jaunības plaukumā.

Līdz mūsdienām nav saglabājies neviens Katrīnas Reinovskas portrets, bet savulaik fiksēts viņas meitu stāstītais, ka māte bijusi neliela auguma, ar patīkamiem sejas pantiem, matus viņa nēsājusi bizēs apvītus ap galvu. Izstāde veidota kā poētisks veltījums viņas dzejas tēlainībai, iezīmējot arī atsevišķus viņas biogrāfijas motīvus, stāsta izstādes māksliniece Signija Joce.

Dzejniecei Katrīnai Reinovskai veltīto izstādi Bulduru Izstāžu namā atklās ceturtdien, 9.jūlijā, un tā būs skatāma līdz septembra vidum.

Gaileņu sezona ir atklāta. Tirgos jau ir pieejamas pirmās meža veltes un piedāvājums arvien pieaug. Sēņotāji saka – šogad gaileņu nav tik daudz kā pērn. Arī cenas pakāpeniski samazinās. Gaileņu uzpircēji sezonu sola uzsākt nākamnedēļ.

Cik dažādi ir cilvēki, kuriem Latvija ir mūsu zeme? Iļja Ļenskis gan darbā muzejā „Ebreji Latvijā”, gan ikdienā rūpējas par ebreju un latviešu kopīgo stāstu. Klausieties sarunu Monopolā.

Pārvadātāju apvienībai Pierīgā jāiesniedz Autotransporta direkcijai rīcības plāns autobusu reisu izpildei pilnā apmērā.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi plānu tirdzniecības nozares atbalstam.

Turcijā norisinās NATO dalībvalstu līderu sanāksmē.

Rīgas pašvaldības pārstāvji iepazīstina ar Vaļņu ielas un tās savienojumu pārbūvi.

Aizsardzības industrijas attīstība šodien, 7. jūlijā, ir centrālais temats NATO samitā, kas norisinās Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Alianses dalībvalstis vēlas parādīt, ka tās pārvērš solījumus darbos un attīsta savas militārās spējas, vienlaikus veicinot arī pašmāju ekonomikas attīstību un darbavietu radīšanu. Līdz ar to, īpaši sarīkotajā aizsardzības forumā tika prezentēti vairāki jauni projekti. Savu lomu šajā procesā spēlē arī Ukraina, kas pēdējos gados ir attīstījusi spēcīgu militāro industriju.

Kad ir labākais vecums, lai laistu pasaulē bērnu: ko par to saka speciālisti un kā atšķiras dažādas personiskās pieredzes?

Nav noslēpums, ka, tāpat kā visur attīstītajā pasaulē, arī Latvijā sievietes par mātēm izvēlas un un kļūst gadu no gada aizvien vēlāk. Vienlaikus demogrāfiski mēs esam krīzē, un nekas neliecina, ka gaidāma strauja situācijas uzlabošanās. Vai šai kontekstā var runāt par tādu piemērotāko brīdi medicīniski, sociāli, psiholoģiski un emocionāli, kad sievietes un arī vīrieša dzīvē ienāk pēcnācējs?

Ierakstā uzklausām četru bērnu mammas pieredzes stāstu. Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Dzemdību namā Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, reproduktoloģe, Rīgas Stradiņu universitātes docētāja Natālija Bērza, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un klīniskā psiholoģe Ilze Kļava.