Rīt, 9. jūlijā, ar īpašu izstādi tiks aktualizēta un godā celta kāda nepelnīti aizmirsta mūsu kultūras personība – Katrīna Reinovska, kas bija pirmā latviešu dzejniece sieviete, kuras dzejoļi izdoti drukātā grāmatā. Viņas dzejas krājums ”Latvijas Jūrmalas puķītes” iznāca 1875. gadā, kad mūsu modernās dzejas celmlauze Aspazija vēl bija tikai maza meitene.
Katrīnas Reinovskas daiļrades un personības izpētei pirms četriem gadiem pievērsās literatūrpētniece Līvija Baumane-Andrejevska, un viņas izzinātais vainagosies ar izstādi, ko rīt atklās Bulduru Izstāžu namā.
Jūrmalniecei Katrīnai Reinovskai veltītās izstādes noskaņā svarīga loma būs Riharda Zelezņeva veidotajai skaņu instalācijai, kurā aktrises Agates Marijas Bukšas ierunātā dzeja savīsies ar mūziku un dažādām dabas un vides skaņām.
Ja pašas pirmās zināmās latviešu dzejnieces gods pieder Bormaņu Annai, tad Katrīna Reinovska īpaši izceļama ar to, ka bija pirmā, kuras dzeja iznāca drukātā grāmatā. Tas bija 1875. gadā, krājums saucās ”Latvijas Jūrmalas puķītes”. Tikai veselus 20 gadus vēlāk sekoja Birznieku Latiņas krājums ”Dzejas”, kā arī Aspazijas ļoti drosmīgais un novatoriskais pieteikums - ”Sarkanās puķes”.
Savā laikā Katrīnas Reinovskas krājumam bija laba publicitāte, par to rakstīja prese, tas bija populārs lasītāju vidū, par ko liecina tas, ka pēc deviņiem gadiem to izdeva atkārtoti, atsevišķus dzejoļus publicēja dzejas almanahos un ”Saimnieču un zelteņu kalendārā”.
Taču gāja laiks, un Katrīnas Reinovskas vārds arvien vairāk nogrima aizmirstībā, un arī krājums ”Latvijas Jūrmalas puķītes” mūsdienās kļuvis par bibliogrāfisku retumu.
Uzskatot, ka ļoti svarīgi atkal iezīmēt viņas īpašo lomu mūsu kultūrvēsturē, literatūrpētniece Līvija Baumane-Andrejevska pirms vairākiem gadiem uzsāka pētījumu par dzejnieci, kas tagad vainagosies ar izstādi.
Katrīna Reinovska bija jūrmalniece, Bulduru iedzīvotāja, senas upes zvejnieku dzimtas pēctece, tāpēc arī viņas dzejā daudz ar jūru saistītas tematikas. Teksti sacerēti tam laikam raksturīgajā romantiskā sentimentālisma manierē. Apcerot mīlestības jūtas, bieži vien ieskanas traģiskais un sēru aspekts par mīļotā cilvēka bojāeju pašā jaunības plaukumā.
Līdz mūsdienām nav saglabājies neviens Katrīnas Reinovskas portrets, bet savulaik fiksēts viņas meitu stāstītais, ka māte bijusi neliela auguma, ar patīkamiem sejas pantiem, matus viņa nēsājusi bizēs apvītus ap galvu. Izstāde veidota kā poētisks veltījums viņas dzejas tēlainībai, iezīmējot arī atsevišķus viņas biogrāfijas motīvus, stāsta izstādes māksliniece Signija Joce.
Dzejniecei Katrīnai Reinovskai veltīto izstādi Bulduru Izstāžu namā atklās ceturtdien, 9.jūlijā, un tā būs skatāma līdz septembra vidum.