Šonedēļ Latvijā sāka demonstrēt spēlfilmu "Uļa". Tās pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja par pusaudzes identitātes meklējumiem, balstīta Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Filmas darbība risinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, un tajā atainots Uļas ceļš no nomaļas Latvijas lauku sētas līdz iespējai kļūt par pasaules mēroga sporta personību. Filmas režisors Viesturs Kairišs. Trako jaunā aktiera Kārļa Arnolda Avota ideju palīdzēja īstenot bijusī TTT basketboliste un sporta žurnāliste Inita Kresa-Katkovska. Viņa aizveda aktieri pie Uļas.

Kārlis šobrīd turpina filmēties Īrijā seriālā "Vikingi", bet, kaut arī gandrīz bez balss, piekrita telefonsarunai, jo studijā viesojas Inita Kresa-Katkovska, kura kopā ar Uļjanu Semjonovu uzrakstīja grāmatu "Kad es biju laimīga". Grāmata iznāca pirms 30 gadiem, tieši tik pašlaik ir aktierim Kārlim Arnoldam Avotam. 

Jau otro gadu Pārdaugava gatavojas Starptautiskajam mākslas plenēram. Tā ir gan iespēja satikties vietējiem un ārzemju māksliniekiem, gan vieta, kur iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar māksliniekiem, kuru darbus ikdienā, iespējams, nav nācies sastapt. Pirmajā norises gadā Pārdaugavu vairāku nedēļu laikā iepazina fotogrāfi, kuru darbus vēlāk izvietoja Uzvaras parkā. Savukārt jau šodien, 18. septembrī, Imantā atklās brīvdabas izstādi, kur eksponēs vides mākslas darbus, kas veidoti iedvesmojoties tieši no šīs apkārtnes. Ja parasti lietainās dienās mēdzam sūdzēties un būt neapmierināti, vienam no plenēra darbiem tieši ir nepieciešami šādi laikapstākļi. 

"Samsung Galaxy Fold 8" ar jaunā, salokāmā forma pārsteidz, taču kā ar kameru, izturība, skaņu u.c. lietošanas aspektiem? Vai ar formu pietiek, lai tā attaisnotu cenu? Salīdzinām ar "Fold 8 Ultra" un "Apple iPhone Duo". Noklausies!

"IFA 2026" Artis un Rihards turpina meklēt ierīces, kas pārsteidz, aizrauj un mēģina atvieglot mūsu ikdienu: no logu, grīdu un zāles pļaušanas robotiem līdz viedām mājas ierīcēm, kas arvien vairāk izmanto MI. Apskatām arī jaunas austiņas, datorus, auto tehnoloģijas, kameras un pat robotputnu-dronu. Kas no šī visa ir praktisks jaunums, bet kas tikai iespaidīgs tehnoloģiju šovs? Pievienojies mūsu ceļojumam!

Šoreiz piena upe mūs nes pie Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma – AS „Rīgas piena kombināts”. Raidījumu veltām piena pārstrādes nozarei, kā arī piena produktu patēriņa tendencēm un to izmaiņām.

Stāsta AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis, Rīgas piena kombināta vadošais tehnologs Viktors Biziks, Rīgas piena kombināta personālvadības direktore Gunita Kiesnere un Rīgas piena kombināta Iepirkumu departamenta vadītājs Māris Keziks.

Ministrs uzvar iemetienā.

0:00 Ievads: Mediju zīmolvedības vēstis un viss par padušu skūšanu kungiem

Nacionālā apvienība ir viens no senākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā: kaut oficiāli dibināta pirms 15 gadiem un priekšplānā esošās personas mainījušās, tās saknes iesniedzas atmodas gados. Gan iepriekš, gan tagad 14. Saeimā Nacionālā apvienība ir starp varas partijām. Nepārtraukti bijusi valdībā no 2011. līdz 2023. gadam. Taču pēdējos gados bijis salīdzinoši maz spilgtu brīžu. 

Iepazīt Latvijas vēsturi paša muzeja direktora vai 11 gadus veca vēsturnieka vadībā, spēlēt viduslaiku spēles un klausīties pasakas pieaugušajiem: tās ir tikai dažas no norisēm, ko rīt, 19. septembrī, īpašā programmā apmeklētājiem piedāvās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas aicina uz rudens sezonas atklāšanas pasākumu „Rudeņošana muzejā”. 

Vasarā muzeju pārsvarā apmeklējuši tūristi, taču nu sākas sezona, kad vairs tik daudz nebraucam uz laukiem un neejam dabā, tāpēc jo sevišķi jāmudina pašu iedzīvotājus iepazīt atjaunoto Rīgas pils daļu un jauno Nacionālā vēstures muzeja piedāvājumu.

Tikai šovasar atklāta ekspozīcija par Livonijas pilīm. Tā veltīta ne tikai Rīgas pilij, bet visām šādām būvēm bijušajā Latvijas un Igaunijas teritorijā. Pagrabstāvā, kur iekārtota ekspozīcija, redzami pils pamati un velves no 15., 14. un pat 13 gadsimta. Sestdienas rītā te ekskursiju vadīs arheologs Jānis Ciglis un varēs uzzināt vairāk nekā parasti par atradumiem pilīs, viduslaiku keramiku, ieročiem, saimniecību.

Muzeja Izglītības un publisko norišu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka stāsta, ka tieši pagrabā varēs arī spēlēt viduslaiku spēles, no kurām daļa, piemēram, dambrete un šahs ir populāras joprojām. Taču pieejamas arī retāk dzirdētas spēles.

Lielāka dzimstība, cienīgas vecumdienas un emigrācijas samazināšana – visas šīs lietas ir būtiskas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Latvijai šī tēma ir aktuāla jau daudzus gadus, un, neskatoties uz politiķu solījumiem, vairākām likuma izmaiņām un dažādu pabalstu celšanu, Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Pēdējie dati liecina, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, Latvijā dzīvo par apmēram 12 tūkstošiem cilvēku mazāk. Ko demogrāfijas uzlabošanai solīja 14. Saeimas politiķi, kas ir un kas nav izpildīts?

--

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 4,6% mazāks nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Šogad septiņos mēnešos reģistrēti 6613 jaundzimušie. Savukārt reģistrēto mirušo skaits sasniedz 15 tūkstošus 282-us cilvēkus, un tas ir par 0,7% mazāk nekā pērn.

--

Lai uzlabotu dzimstību, politiķiem nebūtu jāraugās tikai uz pabalstiem, jo naudas pabalsti ir noderīgi tikai brīdī, kad ģimene jau ir izvēlējusies par pieaugumu. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa. Viņa atzīst, ka domājot par demogrāfiju, ir jāraugās gan uz dzimstību, gan migrāciju, gan mirstību. Piedzimšanas pabalsts nav glābējs, kas visu atrisinās.

Viedokli izsaka arī Edijs Klaišis, OPEN Radošā centra vadītīajs un seniore no Rīgas aktīvo senioru alianses "RASA" Aija Vīgante.