Lai Latvija arī turpmākos divus gados varētu būt pilnvērtīga Eiropas kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts, no valsts budžeta nepieciešami 12 miljoni eiro. Kaut tēriņi izklausās lieli, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī pētniecības un industrijas pārstāvji uzsver, ka atdeve no šī ieguldījuma ir liela, tāpēc finansējums dalībai kosmosa aģentūrā jāatrod. 

Eiropas Kosmosa aģentūrā Latvija iekļāvusies jau pirms sešiem gadiem. Kaut iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”, atvadoties no amata, palepojās ar savu ieguldījumu kosmosa attīstībā, daudzgadu budžeta plānā turpmākajiem gadiem nav ietverts finansējums dalībai kosmosa aģentūrā.

Informatīvajā ziņojumā par Latvijas kosmosa nozares attīstību, ko Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā, norādīts uz nepieciešamību dalībai vajadzīgos miljonus tomēr rast. Ministrija piedāvā šim mērķim novirzīt aptuveni 9 miljonus eiro no vairākām Eiropas struktūrfondu programmām, kā arī valsts finansējuma zinātnei. Taču vēl trīs miljoni eiro jārod no citiem avotiem.

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis - Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs. Mums ir svarīgs un nozīmīgs iemesls tikties tieši šajā svētdienā, jo jau nākošajā nedēļā Vasarsvētku draudžu apvienības svinēs savu simtgadi kopš darbības Latvijā. Runājam arī par to, kā šī kustība radās, no kā tā izauga pirms sasniedza Latviju?

Šoreiz pašā vasaras pilnbriedā runājam par vienu no Latvijā populārākajiem ziemas sporta veidiem - bobsleju. Latvijas bobsleja izlase jau kopš aprīļa sākusi gatavoties jaunajai sezonai, kas startēs vēlā rudenī. Valstsvienības galvenais treneris Emīls Cipulis ieskicēs, kas līdz šim jau paveikts un kas vēl darāms.

Nedēļas notikumu izlasē:

Parīze. Monsurī parks. Vasaras karstums, kas pievakarē sasniedz 41 grādu pēc Celsija. Šajā vidē norisinās tikšanās, sarunas un Jāņu piknika kopā būšana, kas kļūst par neatņemamu ceļojuma pieredzes daļu.

Parīze katram atklājas citādi. Tā bija arī brāļiem Reinim un Matīsam Kaudzītēm, kuri 19. gadsimta beigās to iepazina, ieceļojot no Briseles. Mūsu maršruts ved pretējā virzienā – no Parīzes uz Briseli. Kaudzīšu ceļojumu apraksti, kas savulaik publicēti presē, simboliski pavada arī Radio mazās lasītavas Eiropas braucienus, sasaistot vēsturisko pieredzi ar mūsdienu skatījumu.

Šajā reizē ceļojumā piedalās rakstniece Kristīne Jučkoviča. Viņas stāstu krājumā "Viņa nāk", ko izdevuši "Latvijas Mediji", Parīzei ir būtiska nozīme. Patlaban autore strādā pie jauna romāna par rozēm un dzīvi, kura noskaņa un noslēgums vēl ir tapšanas procesā.

Piknika laikā turpinās sarunas ar klausītājiem un notiek autogrāfu sniegšana. Pēc tam ir iespēja individuāli iepazīt Parīzes kultūras un arhitektūras piedāvājumu – apmeklēt Anrī Matisa retrospektīvu, iepazīt modes pasauli Versačes izstādē, apskatīt franču mākslinieka JR interpretācijā pārveidoto Jauno tiltu vai doties uz tādiem nozīmīgiem objektiem kā Parīzes Dievmātes katedrāle, Šekspīra grāmatnīca, Luksemburgas dārzs un Eifeļa tornis.

Raidījums turpinās ceļā uz Briseli.

Raidījumu atbalsta:

Bijušajā Marinzejas kungu namā klausāmies Atašienes novadpētnieces un skolotājas Ināras Mihalovičas stāstījumā par šī nama saimnieku dzimtu un dīvainiem paradumiem grafam Kazimiram Borham, runājot ar zemniekiem. Savukārt Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas prāvests Viktors Naglis rāda palmas zaru, ko reiz Romas pāvests dāvājis grāfam Borham.

Latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu Latvejis kulturviesturiskuo montuojuma. Šudiņ tū sorgoj lykums. Tei skaņ radejā, televizorā, skaitama rokstūšajā presē i socialajūs medejūs, dzierdama vysaidūs pasuokumūs. Tok oficiālajā saziņā ar vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem komunikaceja nūteik latvīšu literarajā volūdā.

Kur beidzās tradiceja i suocās volūdys praktiskuo puse, cik lelā mārā latgalīšu rokstu volūda publiskajā telpā ir tikai kulturys, cik vaļsts volūdys politikys vaicuojums, diskutej Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka, i divi aktivi latgalīšu volūdys lītuotuoji runā, rokstūs i juridiskā saziņā ar īstuodem – „Kolnasātys” rubriku autors, muzikis i viesturnīks Arņs Slobožanins (Arnis Slobožaņins) i muzykants Aņss Ataols Bierzeņš (Ansis Ataols Bērziņš).

Piec pādejū godu statistikys datim var sprīst, ka latgalīšu volūdā kasdīnā runoj gondreiž 100 tyukstūšys Latvejis īdzeivuotuoju, kas ir ap 8% Latgolā – vaira kai trešuo daļa. „Ka jūs byutu symts, kai lībīšu nazcik dasmytu, vysleidza vajag tū volūdu paturēt i raudzeit jū vaira īdzeivynuot,” izsver Aņss Ataols-Bierzeņš.

Vaļsts volūdys centrā ir latgalīšu volūdys apakškomiseja i latgalīšu rokstu volūdys konsultants, i pasateicūt obejim kungim, kuri aktivi volūdu lītoj oficiālajā saziņā ar īstuodem, tys ir pamaneits plotuokā sabīdreibā, stuosta Inese Muhka, i „myusu latgalīšu volūdys apjūms kai konsultaceju ziņā, tai dažaidu puorlykumu dokumentu ziņā, ir cīši pīaudzs. Itei funkceja ir pareiza, tys vīnkuorši ir juodora i juoatteista.”

Svareigi, ka īstuodēs, sajamūt oficialus dokumentus latgaliski, izatur ar ceiņu pret latgalīšu volūdu, par sovu pīredzi stuosta Arņs Slobožanins: „Laika gaitā es saprotu, ka mes tai kai vīnā laivā teišom siežam niu kūpā ar vaļsti. Ka maņ beja sajiuta pyrma desmit godim, ka vaļsts ir pret mani, kod es grybu kū ta latgaliski dareit, tod niu maņ ir sajiuta, ka tai kai suoc īsaklauseit tevī.”