Spriedze ir augsta, draudi ir zemi. Taču tas var mainīties. Tā par Krievijas draudiem Norvēģijas ziemeļos aiz polārā loka saka pērn izveidotās Finmarkas brigādes komandieris. Pēc Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā Eiropas valstis aktīvi stiprina savu robežu ar agresoru, un izņēmums nav arī Norvēģija.
„Mūsu puiši un meitenes sargā robežu. Un dara to ļoti labi.” Šī ir viena no pirmajām lietām, ko pasažieriem autobusā no lidostas uz Hjirkenēsu, saka šoferis. Robežas tuvums un ģeopolitiskā situācija – tie ir jautājumi, kas tūristus šai pilsētai un Finmarkas reģionam kopumā piesaista arvien vairāk.
Hjirkenēse atrodas vien 15 kilometrus no robežas ar Krieviju un 200 kilometru attālumā ir Murmanska. Par to liecina arī dažas ceļazīmes, uz kurām atsevišķi vietu nosaukumi ir gan latīņu, gan kirilicas burtiem. Arī es dodos apskatīt robežu. Braucot pa šaurajiem un līkumainajiem ceļiem, par robežu dažviet liecina vien dzeltenmelnie norvēģu un sarkanzaļie krievu robežstabi, kā arī brīdinājuma zīmes. Pagaidām žogu starp abām valstīm teju nav. Stāsta Finmarkas policijas iecirkņa Incidentu pārvaldības štāba vadītājs Tarjeijs Sirma Telefsens.
„Robeža ir aptuveni 200 kilometrus gara. Un lielākā daļa robežas stiepjas pa upi un ezeriem. Tāpēc nav iespējams uzstādīt robežžogus. Taču robežžogs var būt daudz kas – tā var būt elektronika ar novērošanas radariem un termālās kameras, lai pārliecinātos, ka neviens nelegāli nešķērso robežu ne no Norvēģijas uz Krieviju, ne no Krievijas uz Norvēģiju.”
Kameras, sensori un cita tehnika te tiešām nav pamanāma, taču uzraudzība notiek. (UPE) Piestāju vietā, kur upe ir vien metrus trīs no ceļa. Vēl nesen šajā apkārtnē par akmeņu mešanu pāri robežai aizturēja trīs Zviedrijas pilsoņus. Sodi par pārkāpumiem te mērāmi vairākos simtos eiro. Tuvojoties sauszemes robežas galējam punktam, nepilnu kilometru no Barenca jūras, milzīgā tundras klajumā piestāju pie kādas nelielas kapelas. Uz tās uzraksts – Karaļa Oskara II kapela. Tieši pirms 200 gadiem Norvēģija un Krievija vienojās par robežu. Taču strīdi joprojām pastāvēja, tādēļ norvēģi uzcēla šo kapelu, lai skaidri norādītu, kam teritorija pieder. Robeža no baznīcas atrodas vien 500 metru attālumā, kur Barenca jūrā ietek Jakobselvas upe. Pāri upei Krievijas pusē labi redzams tornis un dažāda veida elektroniskās novērošanas un sakaru iekārtas. Pēc brīža jau atrodos pašā Barenca jūras krastā, nelielā pludmalē. Turpat netālu rindā sastājuši kemperi, bet aiz muguras no zemajiem lietus mākoņiem, kas lēni veļas pār kalniem, kādas klints pakājē pa brīdim iznirst Norvēģijas novērošanas tornis.
Par to, ka drošības iestādes aktīvi stiprina robežas drošību un savas spējas, zina un to pamana arī vietējie.
