Pirmsjāņu tradīcija kultūrizglītības lauciņā ir topošo mākslinieku izstādes, kurās mācību gada noslēgumā var iepazīt un novērtēt gada laikā apgūto. Šī nedēļa Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā iesākās ar kvalifikācijas eksāmenu Produktu dizaina audzēkņiem. Savukārt aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas Mākslas akadēmijā atklāta Diplomandu izstāde, kurā bakalaura un maģistra programmas diplomdarbi. Abas izglītības iestādes no šī gada sākuma saista tehnoloģiju un radošuma darbnīca „Rīga Makerspace”. 

Mākslas akadēmijā diplomandu un Dizaina dienu izstāde “Definīcija” būs skatāma līdz 28. jūnijam, savukārt Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izstāde radošajā kvartālā “Veldze” – līdz 22. jūnijam.

Ucināmās dziesmas un panti, to izmantošana mutvārdu tradīcijā apkopotas grāmatā "Jājam, jājam mēs ar zirgu. Ucināmās dziesmas un panti". Kultūras rondo iztaujājam grāmatas sastādītāju - pētnieci Unu Smilgaini.

Grāmatā apkopoti Latviešu folkloras krātuvē glabātie ucināmo dziesmu teksti un dziesmas.

Kopā ar bērnu „cepot, cepot kukulīti”, „vārot, vārot putriņu” vai „jājot, jājot kunga zirgu”, mēs varbūt nemaz nenojaušam, ka tā krāšņa un daudzveidīga latviešu bērnu folkloras daļa, ko pētnieki sauc par ucināmajām dziesmām un pantiem.

Ucināmās dziesmas ir nozīmīga latviešu bērnu folkloras daļa. Tie ir nelieli, ritmiski teksti, ko pieaugušais skaita vai dzied vienkāršā melodijā un ko pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām, kutināšana un paijāšana, bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Līdz šim publicēta tikai daļa šī vērtīgā materiāla. Unas Smilgaines grāmatā pirmo reizi apkopoti Latviešu folkloras krātuves materiāli no visiem ucināmo dziesmu veidiem – 4010 teksti un melodijas.

Ucināmās dziesmas grāmatā strukturētas četrās tematiskajās grupās – ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna pirkstiem un rokām, jādināmās dziesmas, ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna kājām un ucināmās dziesmas bērna paijāšanai un kutināšanai. Grāmatā iekļauti arī nošu materiāli, zinātnisks priekšvārds, komentāri un vārdnīca ar vairāk kā 100 vārdiem, kas sastopami ucināmajās dziesmās. 

Grāmatu izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds.

Vēl pirms pāris gadiem mākslīgā intelekta ģenerētos attēlos cilvēkiem bija seši pirksti un ēnas, kas nesekoja fizikas likumiem, bet šodien pat speciālisti nespēj droši atšķirt MI saturu no īsta. Ar kādiem rīkiem un metodēm tomēr to var atšķirt? Noklausies mākslīgā intelekta kafijas pauzi ar Anetu Gūtmani!

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

FIFA Pasaules kauss futbolā ir ne tikai sporta svētki, bet arī viens no tehnoloģiski advancētākajiem pasākumiem pasaulē: sensori bumbā, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, tiesnešu kameras, MI asistents treneriem utt. Kopā ar profesoru Leo Seļāvo un "VAR sistēmas" tehnisko nodrošinātāju Artūru Upleju iztirzājam, kā tehnoloģijas maina futbolu — no tiesāšanas līdz skatīšanās pieredzei un treniņu procesam. Vai tehnoloģijas pilnībā izslēgs cilvēcisko elementu sportā?

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis galdā ziņa par to, ka "Pokémon Go" spēlētāju vāktie dati izmantoti militāro dronu apmācībā. FBI uzcēluši pilsētiņu kiberuzbrukumu apmācībai. Dinamiskās reklāmas EA videospēlēs. Meta izlaižu jaunu MI režīmu informācijas ievākšanai no tās sociālajiem tīkliem. "Snap" un "Xreal" izziņojuši jaunas papildinātās realitātes brilles.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

"Huawei Watch Fit 5 Pro" izskatās pārsteidzoši līdzīgs "Apple Watch", bet piedāvā kaut ko, kas "Apple' nav pa spēkam — līdz piecu dienu baterija, bezsaistes kartes un 3000 nitu ekrāna spilgtumu. Papildus tam ir titāna rāmis, safīra stikls, vairāk nekā 100 sporta režīmi un beidzot arī bezkontakta maksājumi Eiropā ar "Curve Pay". Vai tas ir spēcīgākais konkurents "Apple", "Samsung", "Garmin" u.c. viedpulksteņu ražotājiem?

* Viedpulksteni neatkarīgam un neapmaksātam apskatam sagādāja Huawei Technologies Latvia

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte.

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šoreiz skaidrojam, kā darbojas sociālo mediju algoritmi.

Sociālo mediju vide ir kļuvusi par nepārtrauktu informācijas straumi, kurā katru dienu tiek publicēti miljoni jaunu ierakstu. Ņemot vērā šo satura pārbagātību, platformām ir jāizlemj, kuriem ierakstiem nonākt lietotāju redzeslokā. Šo neredzamo atlases procesu vada algoritmi jeb noteikumu un instrukciju kopums, ko platformas izmanto, lai atlasītu, sakārtotu un parādītu saturu, balstoties uz lietotāju uzvedību.

Ja saprot, kā darbojas algoritmi, saturu var pielāgot to darbības loģikai tā, lai ieraksti sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Cīņā par vēlētāju uzmanību to aktīvi dara arī dažādu politisko spēku pārstāvji.

Kā īsti darbojas algoritmi?

Vispirms jāuzsver, ka algoritmu darbība nav pilnībā caurskatāma, jo tas ir katras sociālo mediju platformas komercnoslēpums. Tomēr ir zināms, ka tādas vietnes kā „TikTok”, „Instagram” un „Facebook” izvērtē saturu pēc līdzīgiem principiem. Algoritmi analizē, cik ilgu laiku lietotāji pavada pie ieraksta un cik lielā mērā ar to mijiedarbojas – komentējot, reaģējot vai daloties ar to tālāk. Ja iesaiste ir pietiekami augsta, algoritms to uztver kā signālu, ka saturs ir saistošs, un izvirza to ierakstu plūsmas priekšplānā.

Jāpatur prātā, ka algoritmu mērķis ir panākt, lai lietotāji platformā pavadītu pēc iespējas vairāk laika. Proti, tas ir sociālo mediju biznesa modelis: jo vairāk satura lietotāji redz, jo vairāk reklāmu viņiem iespējams parādīt un līdz ar to gūt lielākus ienākumus.

Situācija patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos ir sarežģīta, bet kontrolēta. Tā Latvijas Radio pirms brīža stāstīja centra vadītāja Anželika Alika. Kā ziņojām iepriekš, sabiedrību satrauca iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) novērotais pēc apmeklējuma patvēruma meklētāju uzturēšanas vietā. Mucenieku direktore stāstīja, ka centrā ir 450 vietas un šobrīd tas ir pārpildīts, tādēļ ir grūtības ar higiēnu, jo telpas ir jāsakopj iemītniekiem pašiem. Savukārt, darbinieki ar visu tiek galā un uzbrukumi tiem no centra iedzīvotājiem nav bijuši, teica centra direktore Anželika Alika.

Jaunības enerģija un radoša vitalitāte visu šo nedēļas nogali valdīs Rīgā, jo 4000 jauniešu pulcēsies uz XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem ”Gaudeamus”. Svētki sāksies šodien, 19. jūnijā, triju dienu laikā notiks septiņi koncerti, kuru kulminācija būs svētdien notiekošais gājiens un lielkoncerts ”Līdz Bezgalībai…” pie Brīvības pieminekļa.

”Gaudeamus” tradīcija aizsākās 1956.gadā Tartu, svētki notiek pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm, tos caurvij Baltijas kopības un vienotības ideja.