Krustpunktā Brīvais mikrofons ar politologu Andi Kudoru.

5. septembris ir dzejnieka un tulkotāja Knutu Skujenieka (1936–2022) dzimšanas diena. Šogad atceramies viņu 90. dzimšanas dienā. Viņa sievai – Intai Skujeniecei, dendroloģei, kurai kā Mordovijas nometnē izsūtītā Knuta sievai nācās atteikties no zinātnieces karjeras, pārrakstīt viņa dzejoļus, nodrošināt sarakstes, kā arī rūpēties par iztiku un audzināt bērnus, 90 gadi palika šā gada 29. jūlijā.

Knuta dienā, kas Salaspilī tradicionāli notiks 25. septembrī, īpaša uzmanība būs pievērsta Intai Skujeniecei. Pasākums simboliski atgriezīsies pie pirmsākumiem – pirmā Knuta diena 2000. gadā notika toreizējā kultūras namā “Enerģētiķis”, kas šodien atdzimis kā Salaspils koncertzāle un tajā būs Knuta Skujenieka zāle.

Kultūras rondo ir sava Knuta diena, kurā pārskatot arhīvus, atradām kolēģes Zaigas Grīnbergas veidoto raidījumu par Intu Skujenieci Melnbaltasi foto 2015. gadā un Kultūras rondo sarunas, kas ierakstītas ciemojoties pie Intas un Knuta 2016. gadā.

Savukārt Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne stāsta, kā Knuta diena noritēs šogad.

Šodien, 4. septembrī, pie skatītājiem ceļu sāk starptautiskais festivāls "Homo Novus". Festivāls, kura pirmsākumi meklējumi Daugavpilī, simboliski arī šogad iegriežas te – Daugavas upes tecējumā.

Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs britu teātra kompānijas "Stan's Cafe" un Latvijas mākslinieku veidotā izrāde "Upes tūres. Daugava". Aptuveni 50 minūšu ilgais izrādes stāsts vedīs no Daugavas ietekas Rīgas līcī pret straumi, iepazīstinot ar upi, tās vēsturi un krastos dzīvojošajiem. Festivāla laikā izrādi varēs pieredzēt dažādās vietās gar Daugavu posmā no Krāslavas līdz Rīgai. Jau šovakar pirmā izrāde notiks Krāslavā, rīt – Augšdaugavas novada Naujenē un parīt – Daugavpilī.

Stāsts "Upes tūres. Daugava" jeb izrāde par visiem Daugavas krastos dzīvojošajiem šī gada "Homo Novus" festivālā nav radies nejauši. Visam pamatā ir sava likumsakarība, un šoreiz tā ir arī veiksmīga sadarbība ar britu māksliniekiem un viņu radīto koncepciju par dzīvi gar dažādām upēm.

Kameras pilsētvidē, sociālie mediji, viedierīces un digitālie pakalpojumi ir kļuvuši par ikdienas daļu. Taču, cik daudz privātuma esam gatavi atdot ērtību vārdā? Diskusijā runājam par datu drošību, digitālo uzraudzību, sabiedrības paradumiem un robežu starp drošību, ērtībām un privātumu mūsdienu digitālajā vidē.

Noklausies Digitālās brokastis dzīvo ierakstu sarunu festivālā “Lampa 2026”. Artim un Anetai pievienojās Kirils Solovjovs, IT drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs un kiberdrošības eksperts, Gatis Ozols, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos, un Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Sākam pētīt, kur plūst piena upes. Septembrī piektdienās dodamies pie piensaimniekiem un piena pārstrādātājiem, lai noskaidrotu, vai tiešām to pienu Latvijā taisa no piena pulvera un kāpēc piena pakā nav tauku kārtiņas? Un sākam nevis ar piena govīm, bet kazām. Šonedēļ dodamies uz bioloģisko zemnieku saimniecību Mālpils pagasta "Tuntuļos" pie Daces un Valda Ozoliņiem. Ģimene jau 20 gadus nodarbojas ar kazkopību. Turpat blakus saimnieko arī abu dēls Artūrs Ozoliņš ar sievu Baibu, viņi izvēlējušies graudkopību.

“Gadsimta vētras” laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem un visiem, kuri piedalījās elektroapgādes atjaunošanā un citos seku novēršanas darbos. Glābēju un NMPD mediķu brigādēm ik pa brīdim nācās strādāt “ārpus zonas”, tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, “Starlink” satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras laikā pieredzēto, paziņoja, ka vērtē iespēju krīžu vadības vajadzībām kā rezerves sakaru slāni izmantot arī Eiropas Savienības programmas "GovSatCom" satelītsakarus. Kas ir šī programma, ko tā ietver un kā Latvija to var izmantot savām vajadzībām?

“GovSatCom” jeb valdību satelītsakari ir Eiropas Savienības kosmosa programmas daļa, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm drošus satelītsakarus. Tā paredzēta kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, civilajai aizsardzībai, robežapsardzībai un krīžu vadībai situācijās, kad virszemes sakaru infrastruktūra ir pārslogota vai nav pieejama. Programma sāka darboties janvārī, un pašlaik tajā ir pieejami  Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas un Spānijas satelīti. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Jurijs Sadovskis stāsta, ka šo satelītu izvietojuma dēļ Latvijas vajadzībām var izmantot tikai dažus no tiem.

Mēs celsim dvīņu māju laukos.

0:00 Ievads: Sākam ar kašķi.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Vairāk pirkt, vairāk ēst, vairāk izmest - tā ir klasiska patērētājsabiedrības formula, par kuru maksājam ar veselību, vides piesārņojumu un citām negatīvām sekām. Šai parādībai īpašu uzmanību pievērsīs festivāls ”Māksla par gaļas nodokli”, kas risināsies no 4. līdz 6. septembrim radošajā rūpnīcā ”Veldze”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 30 mākslinieku no septiņām valstīm. Būs skatāma izstāde, notiks performances, sarunas un diskusijas.

Festivāls ”Māksla par gaļas nodokli” notiks otro reizi. Par tā tēmu šogad izvēlēts jēdziens ar intensīvi emocionālu nokrāsu – ”rijība”, kas simbolizē negausīgu un alkatīgu patēriņu visdažādākajās nozīmēs.

Mēs esam pieraduši patērēt par daudz, ikdienā par to reti aizdomājamies, bet festivāls ar mākslas starpniecību vērsīs uzmanību uz to, cik tas dažkārt ir neatbilstoši mūsu vajadzībām un cik dārgi tas mums patiesībā maksā.