Teksasas varas iestāžu izveidots 850 aizliegto grāmatu saraksts, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTQ+ tematiku, izraisīja negaidīti plašu atsaucību arī citos štatos, bet bibliotekāriem nācās cīnīties par demokrātiju un vārda brīvību.

Dokumentālā filma "Bibliotekāri", kas uzņemta ASV un stāsta par bibliotekāru un sabiedrības cīņu par demokrātiju un vārda brīvību ASV, ir aktuāla arī Latvijā, īpaši priekšvēlēšanu laikā. Kultūras rondo par filmas tematiku, arī par bērnu un jauniešu literatūras saturu un to, vai grāmatu aizliegšanas degsme ir bijusi un ir arī Latvijas problēma, pārrunājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktori Katrīnu Kukaini un Latvijas bibliotekāru biedrības iniciatīvas "Bibliodoma" idejas autori, Salaspils bibliotēkas bibliotekāri Baibu Īvāni.

„Bibliotekārs ikdienā var saskarties ar situācijām, kad ir vēlme ietekmēt krājumu,” par situāciju Latvijā bilst Baiba Īvāne.

„Ir bijuši daži gadījumi Latvijā, kad ir vērsta uzmanība uz grāmatām bērniem, kur ir nepiemēroti temati, to ir darījuši atsevišķi politiskie spēki,” piekrit Katrīna Kukaine.

Aizvadītā vētra padarīja tūkstošiem mājsaimniecību atkarīgas no elektromontieru darba. Ikdienā to nemanām, taču tādās krīzēs, kā šīs vasaras vētra, redzam, cik būtisku darbu veic cilvēki, kas ikdienā nodrošina nepārtrauktu elektrības padevi mūsu mājām. Kā diendienā uztur kārtībā augstsprieguma un pievadošos elektrotīklus un kādas vētras spēj izturēt šī infrastruktūra? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro AS "Sadales tīkli" valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs, ierakstā uzklausām Imantu Zviedri, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli.

Kā palīdzēt apgūt nepieciešamās iemaņas, lai tās varētu pielietot praksē, ja ikdienā nākas aprūpēt tuviniekus ar funkcionāliem traucējumiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, jo ir kāds jaunums, kas palīdzēs visiem, kam nepieciešama šāda pieredze.

Skaidro Sociālās Integrācijas valsts aģentūras (SIVA) direktores vietniece profesionālās rehabilitācijas jomā

Sociālās integrācijas valsts aģentūra Jūrmalā, Slokas ielā 61, augustā atklāja mūsdienīgi izveidotu Kompetenču attīstības centru. Tas ir būtisks solis neformālo aprūpētāju atbalstam. Mācības kompetenču attīstības programmā kādā no pieciem moduļiem neformālajiem aprūpētājiem pieejamas jau no 2023. gada, cilvēkiem, kas nonākuši situācijā, kad ir jāparūpējas par kādu sev tuvu cilvēku.

Kristīne Dārzniece dalās pieredzē un atzīst, ka mācības bijis milzīgs atspaids situācijā, kad bija jāuzņemas rūpes par vīru, kurš ir pirmās grupas invalīds.

Pirms gada Viktors Hordienko Krievijas drona triecienā zaudēja tēvu, bet pirms nedēļas – savu pēdējo kombainu. Viņš ir viens no tikai diviem zemniekiem, kuri palikuši strādāt Hersonas apgabala Berislavas rajonā pie pašas frontes līnijas, kur lauksaimniekiem jābūt arī sapieriem, REB operatoriem un dronu medniekiem.

Hersonas apgabala Zemnieku asociācijas vadītājs stāsta par Krievijas dedzinātajiem labības laukiem un mērķtiecīgajiem uzbrukumiem cilvēkiem un tehnikai, tēva Oleksandra Hordienko zaudējumu un ukraiņu zemnieku spītu, izdomu un spēju pielāgoties karam.

“Ja vajadzēs, mēs iemācīsimies arī ar F-16 lidot,” – sarunā ar Dīvu Reiznieku saka Viktors.

Savukārt, Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Рік тому Віктор Гордієнко втратив батька внаслідок удару російського дрона, а тиждень тому — свій останній комбайн. Сьогодні він один із лише двох фермерів, які досі працюють у Бериславському районі Херсонщини, біля самої лінії фронту, де аграріям доводиться бути не лише хліборобами, а й саперами, операторами РЕБ та мисливцями на дрони.

(Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.)

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs.

Šodien, 3. septembrī, durvis apmeklētājiem ver Ventspils muzeja jaunā pils torņa ekspozīcija, kas vēsta par ostas un pilsētas attīstību no 13. – 19. gadsimtam. Apjomīgā projekta laikā, kas izmaksājis teju pusmiljonu eiro (495 496 eiro), tapusi ne tikai mūsdienīga un daudzpusīga ekspozīcija ar dažādiem digitāliem risinājumiem un spēlēm, bet notikuši arī Ventspils Livonijas ordeņa pils torņa konservējošās restaurācijas darbi. Projektam izdevies piesaistīt Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda finansējumu.

Centrālā vēlēšanu komisija būtu gatava vēlēšanas rīkot jau rīt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja komisijas priekšsēdis Māris Zviedris. Vēlēšanu sistēmas ir vien papildu rīks un vēlēšanas notiks arī bez tām. Nepilnības ir novērstas, teica Zviedris.

--

15. Saeimas vēlēšanas norisināsies pēc mēneša - 3. oktobrī. Gaidāmajās vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" sadarbībā ar SIA "Faktu logs" augusta izskaņā veiktās aptaujas dati. Aptaujas rezultāti rāda, ka parlamentā iekļūtu "Apvienotais saraksts", "Latvija pirmajā vietā", Nacionālā apvienība, "Progresīvie", Zaļo un zemnieku savienība, "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un "Jaunā vienotība".

Vai tad, ja jau piecu gadu vecumā muzicē kopā ar kamerorķestri, mūzika un vijoles spēle vēlākos gados neapnīk? Monopolā saruna ar "Davinspiro Camerata" kamerorķestra vadītāju un vijolnieku Daniilu Bulajevu.