Kultūras rondo Rīgas Mākslas telpā tiekas ar mākslinieci Sarmīti Māliņu viņas jaunākajā izstādē "Skatīšanās no malas", kuras centrā ir mākslinieces pirmais – 1990. gadā radītais objekts, ar tādu pašu nosaukumu, kuram līdzās skatāms šogad tapušais objekts "Mute".

Sarmītes Māliņas 1990. gadā radītais darbs “Skatīšanās no malas” tika eksponēts pirmajā objektu un instalāciju mākslas lielformāta izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940.–1990. gads” izstāžu zālē “Latvija”. Darbs ir lakonisks, pat minimālistisks, iezīmējot vēlākajiem Sarmītes Māliņas darbiem raksturīgo attīrīto formu valodu.

Latvijas laikmetīgā māksla un izstāžu vēsture glabājas šķūnīšos un pagrabos, jo laikmetīgās mākslas joprojām nav pat projektā. Arī pie šādas atziņas atkal nonākam sarunā ar mākslinieci un izstādes kuratori Daigu Rudzāti.

Sarmītes Māliņas izstāde "Skatīšanās no malas" būs aplūkojama no 4. septembra līdz 25. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē ciklā "Milži".

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

Dadzītis ir caurceļotājs un arī ziemotājs. Ceļošanas laikā un ziemas periodā dadzīši veido barus, un ziemā tos ir arī vieglāk pamanīt. Bars kopīgi barojas un nakšņo parasti kādā augstā kokā, un barā varbūt pat 40 līdz simts dadzīšu. Cilvēki parasti ir ļoti pārsteigti, ieraugot tik košu putniņu Latvijā. 

"Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, bet ir tiešām nesajaucami. Tiem ir sarkans sejas apspalvojums, balta galva ar melnu pakausi, smilšbrūna mugura un krūtis, gaiša, gandrīz balta pavēdere, bet spārni – melni ar koši dzeltenu joslu. Izskatās pēc maza, krāsaina papagailīša," raksturo Zane Dāvidsone.

Mode savulaik bija ciešissavijusies ar sociālekonomisko dzīvi. Sieviešu rokassomas vēsture nebūt nav stāsts tikai par modes aksesuāru vai pratisko nepieciešamu pārnēsāt priekšmetus – tā sevi ietver lielākas sabiedrības izmaiņas – sieviešu finansu neatkarību. Kabatas, kas savulaik bija tik ierastas vīriešu un tā sieviešu apģērbā, 19. un 20. gadsimtā sieviešu garderobē nomainīja somas, kļūstot par simbolu sieviešu dalībai kopējā darba tirgū un finanšu neatkarībai. Kopš tā laika tieši rokassomiņa ir kļuvusi par luksusa simbolu modes pasaulē un viesienesīgāko modes namu preci.  Kāpēc sieviešu apģērbā pazuda kabatas un kā to vietā ienāca somiņas un ko viena rokassoma var pastāstīt par gadsimtu ilgu sabiedrības vēsturi? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tekstīliju krājuma glabātāja Agnija Cigelniece.

Naudas aizdevumi pret ķīlu ir sens finansiāls darījums. Šis termins sākotnēji cēlies no lombardiem – tautas, kas 6. gadsimtā iekaroja Itāliju un apmetās tās ziemeļu reģionā, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Lombardija. Šī reģiona bagātās pilsētas bija modernās banku sistēmas šūpulis, un daudzi lombardu baņķieri viduslaikos kļuva ievērojami visā Rietumeiropā kā finansisti, naudas aizdevēji un ķīlas ņēmēji.

Latvijā pirmo lombardu vēsture ir datējama ar 19. gadsimta sākumu, bet oficiāli šī finanšu iestāde Rīgā sāk darbu 1895. gadā. Vairāk par lombardiem to darbiniekiem un klientiem Latvijā 20. gs. 20. – 30. gados stāsta vēsturniece un "Latvijas Avīzes" Kultūras nodaļas vadītāja Anita Bormane, kura par šo laika posmu un minēto tematu ir arī sarakstījusi grāmatas „Skaists bij’ tas laiks" un "Kā var aizmirst".

--

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

22. augusta viesuļvētras, kas pārdrāzās pāri Latvijai, nodarītais posts, vēl joprojām rada problēmas krietnai daļai iedzīvotāju. Daļa no problēmām būtu vieglāk risināmas, ja cilvēki būtu laikus sagatavojušies. Kā sagatavoties šādām krīzēm?

Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste un uzņēmuma "Bugout.eu" dibinātājs un vadītājs, eksperts gatavības un rīcības ārkārtas situācijās jautājumos Jānis Joksts.

"sam dzīvojuši salīdzinoši drošos un komfortablos apstākļos. Līdz ar to situācija, kad nav elektrības vai nav sakaru, daudziem ir katastrofa. Cilvēki nemāk dzīvot bez telefona, nezina, kā tas ir, kad nav elektrības - ko tad darīt, kā pagatavot ēst, kā izdzīvot," norāda Viktorija Gribuste. "Varam atcerēties savu bērnību, kad elektrības pārrāvumi bija regulāri, un atcerēties, ko darīja mūsu vecāki un vecvecāki, lai šādas situācijas pārdzīvotu. Ierasts bija, piemēram, daudzdzīvokļu mājās piepildīt vannu ar ūdeni. Kāpēc to darīju? Tikai tāpēc, ka zināja, ka iespējams, nebūs ūdens, un šādā veidā sagatavoja krājumus. Sen aizmirsta, bet ļoti laba metode."

Viņa arī aicina nopietni uztvert šūnu apraidē izsūtītos paziņojumus.

Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abašinu. Ierakstā uzklausām Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jāni Bekeru.

Smagi roku un kāju ievainojumi ir pat 75 procentiem Krievijas uzsāktajā karā traumētajiem Ukrainas aizstāvjiem, stāsta traumatologs, ortopēds Olafs Libermanis, kurš regulāri dodas uz Ukrainu turpat operēt cietušos karavīrus. Gan Libermaņa operētie pacienti, gan arī citi karā ievainotie dodas uz Latviju, kur turpina ārstēšanos. Daļa no viņiem te mācās no jauna staigāt Nacionālājā rehabilitācijas centrā „Vaivari”. Citiem tur gatavotas protēzes. 

--

Vērtīgs pienesums Latvijas vēstures izpētē ir Viestura Radovica grāmata ”Pāris centimetru dzīves”. Tās atvēršanas svētki bija vakar, 1. septembrī, Latvijas Okupācijas muzejā. Autors grāmatā apkopojis 15 latviešu leģionāru stāstus, ko uzklausīja un ierakstīja divtūkstošo gadu sākumā. Tas bija pēdējais brīdis, kad šos vīrus vēl varēja satikt vaigu vaigā. Viņu atmiņas ir ļoti personiskas, dzīvas un no mītiem un klišejām brīvas. Kāpēc grāmata nāk klajā tikai tagad un ko tā atklāj par leģionāru likteņiem?

Grāmatas autora – žurnālista un vēsturnieka – Viestura Radovica piezīmes liecina, ka pirmo leģionāru viņš intervējis un sarunu ierakstījis 2009. gada 24. janvārī. Bet pēdējā saruna notikusi trīs gadus vēlāk. Pats viņš to raksturo kā sava veida misijas apziņu, saprotot, ka tas ir pēdējais brīdis viņus satikt, lai saglabātu viņu liecības nākotnei. Bet interese par šo tēmu viņam radusies jau bērnībā personisku motīvu dēļ, jo arī abi viņa vectēvi bija leģionāri.

"Paziņojumi par Krievijas gaisa telpas "apturēšanu" liecina, ka Ukraina ne vien aizstāvas, bet arī mēģina ietekmēt ekonomiku caur Maskavas un Sanktpēterburgas lidostām. To Latvijas Radio atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Tas aptverot piecas lidostas un Krievijai tas būtu izaicinājums. Taču esot jāņem vērā, ka Krievija dara visu, lai sabiedrība būtu mobilizēta.

"Redzam, ka Krievijas propaganda ļoti efektīgi strādā. Krievijā viss tiek darīts tā, lai viss būtu pakļauts sistēmai. Noteikti nav gaidāms, ka Krievijā izceltos kaut kādi protesti. Nedomāju, ka Krievijas politiskajam režīmam šis būtu tāds sāpīgākais punkts," norāda Slaidiņš.

--

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis aviokompānijas un to pasažierus, ka Krievijas gaisa telpa būs "pilnīgi nedroša" Ukrainas dronu dēļ, kamēr turpinās karš. "Ukraina neapdraud civilo aviāciju kā tādu - nevienu civilo lidmašīnu. Vienkārši Krievijas debesīs būs droni tādā mērogā, ka tas jāņem vērā," skaidrojis Zelenskis.

Krievijas diktators atbildējis, nosaucot Zelenska izteikumus par "valsts terorisma deklarāciju". "Viņi lūdz mūs atsākt sarunas (..), bet ar teroristiem netiek risinātas sarunas!" pavēstījis Putins.

Cik daudz no Ilonas Daģes prasa orientēšanās sportā nopelnītais pasaules čempiones tituls savā vecuma grupā jau divus gadus pēc kārtas? Par to un daudz ko citu saruna Monopolā.

Zinību dienā Latvijas Radio viesojās Iecavas vidusskolā.

Daugavpils Valsts ģimnāzijā skolas gaitas sāka 95 pirmklasnieki. Zinību dienu ģimnāzijas saime aizvadīja pēc Vienības pamatskolas pievienošanas jeb abu skolu atkalapvienošanās.

Šodien Ukrainā dažādos formātos jauno mācību gadu sāk 25 tūkstoši mācību iestāžu. Nemitīgo Krievijas uzbrukumu dēļ daudzviet svētku pulcēšanās uz pirmo zvanu daudzviet nenotika.

Nacionālās apvienības imigrācijas ierobežošanas plāna dēļ koalīcijā izceļas kašķis.

Apgabaltiesa negroza pirmās instances notiesājošo spriedumu Rimšēviča un Martinsona kukuļošanas lietā.

Nepālā sākusies plūdu upuru pagaidu apbedīšana.

Amerikas Savienoto valstu bruņotajo spēku vadībā kārtējās pārmaiņas. Savu amatu pametis līdzšinējais ASV armijas ministrs Dens Driskols.

Šodien Ukrainā dažādos formātos jauno mācību gadu sāk 25 tūkstoši mācību iestāžu. Nemitīgo Krievijas uzbrukumu dēļ daudzviet svētku pulcēšanās uz pirmo zvanu daudzviet nenotika vai tika rīkota atsevišķi pa klasēm drošās vietās.