Pētnieku un praktiķu versijas par jaunākajām parādībām literatūrā apkopotas kolektīvajā monogrāfijā “Latviešu literatūra 2016–2024”. Kultūras rondo izvaicājam tās sastādītāju dzejnieku un literatūrzinātnieku Arti Ostupu un literatūrkritiķi Ilvu Skulti.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis kolektīvo monogrāfiju “Latviešu literatūra 2016–2024”.

Monogrāfijas 11 nodaļas piedāvā gan vēsturisku perspektīvu, gan analītiskas pārdomas, cenšoties aptvert pēc iespējas plašāku literāro materiālu. Prozai veltītās nodaļas aplūko vēsturiskos un biogrāfiskos romānus (Zanda Gūtmane, Anda Kuduma), īso formu nostiprināšanos (Ilze Jansone), kā arī sievietes pieredzes izpausmes (Zita Kārkla). Dzejai veltītās nodaļas apskata konceptuālisma inovācijas (Ivars Šteinbergs), jauno dzejnieku paaudzi (Artis Ostups), sociālpolitisku motīvu klātbūtni (Ilva Skulte) un materialitātes un ekoloģijas jautājumus (Ieva Melgalve). Tāpat monogrāfija pievēršas bērnu auditorijai domātai dzejai un prozai (Linda Mence), kā arī romānu ekranizācijām kino (Elīna Reitere) un literatūras izmantojumam teātrī (Līga Ulberte). Monogrāfiju noslēdz literārās dzīves hronika (Signe Raudive).

Prasmes dzīvē jāapgūst ne tikai cilvēkbērniem, arī dzīvnieku mazuļiem. Jauns mācību gada sākums ir cilvēkbērniem, bet dzīvnieku pasaulē vasaras brīvlaika nav – jau no dzimšanas dažādu dzīvnieku mazuļi ātri vien nonāk pasaulē, kur prasmēm ir izšķiroša loma izdzīvošanā un skola ir katru dienu. Kā putnu, zīdītāju un citu dzīvnieku vecāki māca savus bērnus – cik daudz mantojumā atstāj vecāku ģenētika un cik ir pašu vecāku ieguldītais darbs savu mazuļu izaudzināšanā par patstāvīgiem zvēriem?

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange, zoologs Vilnis Skuja un ornitoloģe un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.

Vasara noslēgusies, sākas jaunais mācību gads. Tāpēc 1. septembrī saruna ar dabaszinātņu skolotāju. Iepriekšējā raidījumā jau minējām, ka ir sajūta, ka skolēniem zināšanas par dabas procesiem un vides problēmām vai vienkārši ģeogrāfiju ir kļuvušas sliktākas. Var jau būt, ka tās ir tikai mūsu sajūtas, bieži vecākas paaudzes jaunajām pārmet, ka tie kaut ko lāga nezina vai dara ne tā. Tāpēc saruna ar Jūrmalas Pumpuru vidusskolas bioloģijas skolotāju Vēsmu Vijupi, kura pērn ieguva titulu „Latvijas gada skolotājs dabaszinātnēs”. Viņa uzskata, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka jauniešu zināšanas vides un dabas jautājumos ir kļuvušas sliktākas.

Bet aizvadītā vasara atkal ir sagādājusi interesantas dabas norises. Par 2025. gada vasaru daudz diskusiju nebija, to visi sauca par slapju un aukstu. Šī vasara ir raisījusi viedokļu atšķirības un tam ir pamats, jo arī pati vasara Latvijā ir bijusi visai atšķirīga valsts austrumos un rietumos. Šogad lielākais nokrišņu daudzums bijis Kurzemē. Līdz ar to valsts austrumos uz pērnās vasaras fona šī daudziem šķitusi pat tīri jauka, bet kurzemnieki pamatoti sūdzas, ka bijusi daudz par slapju.

Vai tiešām finanšu pratība var palīdzēt neiekrist interneta krāpnieku nagos? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Bankas Finanšu pratības darba grupas pārstāve Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Jeļena Titko, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa un personīgo finanšu treneris Valters Vestmanis.

Finanšu pratības jautājums bijis aktuāls vienmēr, bet šobrīd tas kļuvis īpaši aktuāls. Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem 23,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš.

"Ka mums ir problēmas valstī [finanšu pratībā], liecina visi pētījumi, kas ir bijuši. Arī Latvijas Bankas relatīvi nesen veiktā aptaujas rezultāti ir daudz sliktāki nekā, piemēram, bija 2015. gadā," norāda Jeļena Titko. "Es domāju, ka tas ir, no vienas puses, izglītības sistēmas trūkums. Un tas, ka ir ļoti daudz informācijas, un ne visa informācija ir pareiza, daudz ir maldinošas informācijas. Tāpēc arī krāpniecība aug. Tagad mākslīgais intelekts visu var uzģenerēt. Ja agrak man ka krāpniekam, piemēram, būtu jāvelta daudz laika, lai izdomātu kaut ko, tagad man vajag uzrakstīt promtu un viss būs izdarīts. Daudz mazāk piepūles ir nepieciešams, lai uztaisītu kaut kādu krāpniecības shēmu."

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā "Partija fokusā" iepazīstina ar politiskajām partijām. Stāstām par tām partijām, kuras, pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem, saņemtu vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Sākam ar to partiju, kura pēc aptauju datiem saņemtu vismazāk balsu.

Pirmajā ierakstā Ella Semjonova stāsta par partiju "Mēs mainām noteikumus".

Režisora un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa ceļš līdz politikai sākās ar solījumu tajā neiet. Pirms trim gadiem intervijā Latvijas Televīzijai viņš teica: "Jā, bet es saku, es nebūšu. Es nevaru ar politiku nodarboties."

Tajā pašā intervijā Hermanis partijas nosauca par “kvazimafiozām” un “lūzeru grupām”, ierēdniecību – par astoņkāji. Sistēmas nojaukšanai viņam bija ideja.

"Radīt vienu pagaidu kaut kādu "fake" partiju, kas iet uz nākamajām vēlēšanām tikai ar vienu programmas punktu. Izmainīt vēlēšanu likumu."

Ļaut vēlētājiem balsot par individuāliem kandidātiem, nevis partiju listēm – ar šo mērķi pērn rudenī Hermanis izveidoja kustību “Bez partijām”. Starp tās dibinātājiem bija Armands Broks, Didzis Šmits, Pēteris Sproģis un Guntars Vītols, kurš tagad kandidē no “Apvienotā saraksta”. Pagājušā gada oktobrī Hermanis skaidroja, ka kustība iecerēta tikai vienam uzdevumam.

"Mēs gribam sapulcināt dažādu ideoloģiju piekritējus un aicinātu balsot tikai par to vienu punktu – nomainīt vēlēšanu kārtību. Pēc tam mēs laižamies vaļā un taisām jaunas vēlēšanas 2027. gada sākumā."

Drīz kustības kodols sašķēlās. Decembrī Hermanis aizgāja, pārmetot Brokam viņa izraudzītos cilvēkus topošās politiskās kustības komandā. Sarunās esot parādījušies, piemēram, “Jaunās Vienotības” deputātes Andas Čakšas un bijušā “Vienotības” ģenerālsekretāra Arta Kampara vārdi.

Kurš gan tā pa īstam ir aizdomājies, cik daudz stundas dienā mēs pavadām skatoties savu viedtelefonu ekrānos, cik atkarīgi esam kļuvuši no šīm tehnoloģijām un kā mainītos mūsu dzīve, ja mēs nolemtu no tā visa atteikties. Tieši par to runā teju kā pirmizrādi piedzīvojušais jauniestudējums Valmieras teātrī. Britu režisora Džefa Džeimsa režijā savu Eiropas pirmizrādi šeit piedzīvojusi asprātīgā satīra “Tīkli”.

Pirmizrādi vēroja arī Laura Jansone.

Britu dramaturģes Keitas Atvelas luga, kuru Valmieras teātrī iestudējis britu režisors Džefs Džeimss vēsta par to, cik krasi mūsu dzīves pēdējā desmitgadē ir mainījušas tehnoloģijas. Izrāde mudina aizdomāties vai mums katram kabatā esošais viedtārlrunis ir mūsu draugs, vai varbūt tas mūs attālina no reālām attiecībām ar līdzcilvēkiem. 

Iestudējuma centrā ir divi jauni profesionāļi Lusija un Sems. Viņu ikdienu patstāvīgi organizē virtuālais asistents M.

Mācību gads sākas skaidri nezinot, kādas izmaiņas tajā sagaida, un tas daudzus nepatīkami izbrīnījis. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Izglītības nozare ir ierauta politiskajās spēlēs un nav zināms, kādas izmaiņas ministrija pieņems.

"Bērnu mums paliek arvien mazāk, katru vajadzētu izskolot vislabākajā veidā, kā viņu aizvest līdz labiem, cik viņš var sasniegt, mācību rezultātiem. Bet ir steiga, tu nesaproti, kas tiks nolemts, kāpēc tas tiek virzīts. Visi paceltie jautājumi ir ļoti nozīmīgi, un nevienu no tiem nedrīkst pieņemt steigā," norāda Inga Akmentiņa-Smildziņa. "Aicinājums arī politikas veidotājiem, gan tiem, kas šobrīd ir, gan tiem, kas nāks pie varas, skatīties uz izglītību kā vienu no vissvarīgākajiem valsts jautājumiem, lai ir skaidrs mērķis, kur mēs ejam, kādā veidā mēs šo mērķi sasniegsim, kāds mums vispār ir budžets, vai tas ir pietiekams, lai to sasniegtu. Nepatīkami, ka jaunais mācību gads sāksies, vēl tikai lemjot, kā mācību gads notiks."

Vai zinātne un uzņēmējdarbība var iet roku rokā? Par to Monopolā saruna ar Jāni Keterliņu, kura uzņēmumā caur mikrobioloģijas zinātni top vērtīgi produkti zemkopjiem un dārzniekiem.

Tikai dienu pirms jaunā mācību gada sākuma politiķi vēl spriež par būtiskām izmaiņām skolēnu vērtēšanā, centralizēto eksāmenu kārtošanā un citos nosacījumos.

Valsts policija aicina, atsākoties mācībām, skolēniem, viņu vecākiem un kopumā iedzīvotājiem uz ielām būt īpaši piesardzīgiem, un ar bērniem pārrunāt drošību uz ceļa.

Līdz šim 20 Nepālā pazudušo radinieki Valsts policijai jau nodeviši DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai.

Latvijas disku golfa spēlētājs pārsteidzis pasauli, Latvijas federācija cer uz sporta veida uzplaukumu.