Teorētiski mācīties latviešu valodu var gan bērni, gan arī pieaugušie visā pasaulē – daudzviet darbojas latviešu valodas un kultūras skolas, kur piedāvā bērniem jau vecumā no trim gadiem apgūt savu vecāku dzimto valodu. Ir arī pieejami kursi jauniešiem un arī pieaugušajiem. Un valodu tagad ērti mācīties arī attālināti.

Vai citās valstīs dzīvojošie latvieši izmanto šo iespēju vai arī paļaujas – ja jau latviešu valoda ir ikdienas ģimenes saziņas elements, īpaši mācīties to nevajag? Bet kā tomēr motivēt bērnus un jauniešus atvēlēt laiku latviešu valodas mācībām un kāpēc latviešu valodas skolotāji apgalvo, ka valodu vairs nevar mācīt tā kā agrāk?

Raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts sarunājas Latviešu valodas aģentūras direktores vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras latviešu valodas tiešsaistes nodarbību ilggadēja vadītāja, Annas Ziedares vasaras vidusskolas Austrālijā skolotāja Dace Anstrate, Toronto Latviešu skolas vadītāja Ilze Maksiņa, Birmingemas latviešu skolas "Saktiņa" vadītāja, kā arī Lielbritānijas izglītības nozares vadītāja Lita Temostikleusa, Cīrihes un Bāzeles latviešu valodas un kultūras skolas "Auseklis" vadītāja Ilze Šordereta un Adelaides (Dienvidaustrālijas) latviešu skolas pārzine Mārīte Rumpe.

Ja bērns iepriekš ir piedzīvojis grūtības ģimenē, konfliktus vai noraidījumu no vienaudžiem, neveiksmes mācībās vai citus smagus dzīves brīžus, atgriešanās skolā pēc vasaras ne vienmēr ir viegla un priecīga. Tā var raisīt satraukumu un bažas par to, vai iepriekš piedzīvotās grūtības neatkārtosies. 

Raidījumā analizējam, kā veidojas bērna psiholoģiskā noturība un ko vecāki var darīt, lai bērns grūtībās nevis salūztu vai censtos no tām izvairīties, bet spētu tās izturēt un no pieredzētā mācīties.

Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe un ģimenes terapeite Baiba Martinsone un Rīgas 84. vidusskolas izglītības un skolu psiholoģe Evita Karpoviča.

Par projekta "Rail Baltica" sarežģīto situāciju un ko darīt tālāk, par dzelzceļu un tā nākotni Latvijā vispār, arī par viņu pašu runājam, jo savulaik satiksmes ministrs viņam izteica neuzticību. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekli, ekonomistu Aivaru Strakšas.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par vēju, enerģētiku, investīcijām un politiku. Valdības lēmumu neakceptēt “K2 Ventum” vēja parka ieceri ir sacēlis vētru nozarē. Izskatās, ka bez tiesāšanās neiztiks un ne viens vien investors turpmāk daudz vairāk padomās par politiskajiem riskiem, pirms sāks ko attīstīt.

Aizvadītajā nedēļā valdība lēma neakceptēt “K2 Ventum” plānoto vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, lai gan tas izgājis pilnu ciklu visās saskaņošanās un ietekmes uz vidi izvērtējumā saņēmis pozitīvu atzinumu. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā – nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana un saglabājas atšķirīgi juridiskie viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Zemkopības un ekonomikas ministriem atšķirīgs viedoklis, savukārt Tieslietu ministra ieskatā tiesvedības procesi ir teju garantēti. Valdības lēmums pārsteidzis arī Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētāju Alni Bāliņu.

Ja nevaram Visuma dzīlēs ielūkoties paši, esam radījuši vairākus pārus acu, kas spēj ieraudzīt tāltālas zvaigznes, miglājus un galaktikas un kartēt mūsu debesis tik precīzi, it kā mēs no tūkstoš kilometru attāluma mērītu cilvēka mata biezumu. To visu mums sniedz teleskopi – gan tādi, kas riņķo mūsu orbītā un tālu aiz tās, gan tie, kas atrodas tepat uz Zemes.

Šajās dienās NASA kosmosā laiž jaunu teleskopu – sauktu par godu amerikāņu astronomei Nensijai Greisai Romanai. Tāpat nesen darbu sākusi arī Veras Rubīnas observatorija Čīlē, kas dienvidu debesis kartēs ar 3,2 gigapikseļu izšķirtspēju.

Kas jauns teleskopu pasaulē, un ko esam uzzinājuši, pateicoties šiem tehnoloģiju brīnumiem? Par to saruna ar IT speciālistiem un astronomijas entuziastiem Intu Ķešānu un Raiti Misu un sazināmies Suntažu observatorijas saimnieci Annu Ginteri.

Dzīvojamās zonas ikdienā ļoti bieži tiek izmantotas kā sastrēgumu, remontu apkārtceļš, kas rada augstus riskus šajās zonās dzīvojošajiem cilvēkiem, kas nereti rezultējas arī negadījumos. Ko darīt?

Par to spriežam raidījumā kopā ar Latvijas Auto moto biedrības prezidentu Juri Zvirbuli, Darju Bugaju no Imantas apkaimes biedrības, Sanitu Diku-Bokmelderi no Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, kā arī vienu no Teikas apkaimes biedrības dibinātājiem Mareku Kļaviņu.

Vai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) drīkstēs pārņemt jebkuru privātu nekustamo īpašumu un to nekad neatdot? Un vai ir pamats biedēt ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kā to dara kāds populārs veselības blogeris? To šīs nedēļas" Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā skaidro žurnāliste Justīne Kozlovska.