Bērnu slimnīcas fonds arī turpmāk plāno rīkot psihoemocionālās atbalsta nometnes bērniem no Ukrainas. To intervijā Latvijas Radio sacīja Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Vineta Vilistere-Lāce. Tieši šobrīd rit kārtējā nometne, kur bērni Latvijā viesojas ar savām mammām.

"Psihoemocionālā terapija, fizioterapija, mākslas un mūzikas terapijas, kā arī individuāli piemērotas nodarbības. Līdzās tam mēs dodam iespēju šiem bērniem piedzīvot arī bērnību - zooloģiskais dārzs, saldējums, jūra un tā tālāk. Mūsu spēkos nav apturēt karu vismaz uz 10 dienām Ukrainā, bet mēs varam nodrošināt šīs 10 dienas bez kara bērniem, kas atbrauc šeit, uz Latviju," bilst Vilistere-Lāce.

Vilistere-Lāce turpmāk būs Bērnu slimnīcas fonda vadītāja. Viņa pienākumus pārņem no līdzšinējās vadītājas Lienes Dambiņas.

Vai radīt scenogrāfiju un tērpus filmām, teātriem un operetei ir kā veidot jaunu realitāti? Monopolā saruna ar dizaineri, scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Elīnu Miltu-Niedrāju.

Kārtējais priekšvēlēšanu solījums vai apņemšanās, kas šoreiz tiks īstenota? Saeima vērtēs, vai ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus. Deputāti šodien, 3. septembrī, nodeva komisijām divus līdzīgus likumu grozījumu priekšlikumus, kurus atsevišķi iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienība un “Progresīvie”.

Saeima ir vienīgā valsts iestāde, kuru Valsts kontrole nerevidē. Par iespēju to mainīt diskutēts gadiem, un līdzīgi priekšlikumi parlamentā iesniegti vairākkārt, taču līdz likumu grozījumu pieņemšanai nav nonākts. Vai šoreiz tas izdosies?

Vienā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārziņā esošajām informācijas sistēmām konstatēts datu drošības incidents.

Saeima vērtēs, vai ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus.

ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija: Šī gada dabas parādība El Ninjo varētu būt spēcīgākā 40 gadu laikā un radīt milzīgu ietekmi uz globālo temperatūru.

Augšdaugavas novadā izveidojies konflikts par skolēnu pārvadājumiem – ap 60 bērnu no Daugavpils palikuši bez autobusa uz 25 kilometrus attālo Biķernieku pamatskolu.

Madonā startē rollerslēpošanas pasaules čempionāts

Šonedēļ raidījums Kur kritiķiem nav vietas lūkojas aktuālo festivālu pavēderēs – uzmanībā ir jau 30. Baltijas jūras dokumentālā filmu foruma “Baltic Sea Docs” programmas aprises un 83. Venēcijas kinofestivāls, kurā šogad pirmizrādīs klasiķu Denija Boila, Mārtina Makdonas, Vernera Hercoga filmas un arī Baltijā veidotus darbus.

Recenzējam spilgtākos programmas atradumus – Susannes Kovačas “Tehplomātija” un Jūlijas Hontarukas “Tērauda brālība”, kas ir Ukrainas, Slovākijas un Latvijas kopprodukcija.

Ķīna - tas ir šajā raidījumu ciklā nepārejošs temats, pie kura laiku pa laikam vērts atgriezties. Šoreiz saruna par to, kāda ir šībrīža Ķīnas pozicionēšanās pasaules politiskajos procesos un arī Ķīnas iekšpolitiskā situācija. Analizē Latvijas ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Iesākumā par to, kas notiek Pekinā, turienes varas virsotnē? Skaidrs, totalitāras sistēmas, varas koncentrācija priekšsēdētāja un prezidenta Sji Dzjiņpina rokās ir liela, tomēr cik lielā mērā tā ir vienpersoniska lēmumu pieņemšana, cik tomēr kolektīva, kādas augstākās partijas struktūras? Kuri faktiski ir tie otrais, trešais, ceturtais cilvēks aiz Sjī Pekinas varas virsotnē?

"Par kompartijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpins kļuva 2012. gadā, un bija skaidrs, ka pēc pāris mēnešiem viņš kļūst arī par Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāju jeb, kā to starptautiski dēvē, prezidentu. Tad bija lielās gaidas, ka viņš būs tāds ar cilvēka seju, atšķirībā no Hu Dzjiņtao [iepriekšējais Ķīnas vadītājs], kurš bija tāds tehnokrātisks un robotīgs varasvīrs. Likās, ka viņš būs runājams no Rietumu viedokļa un ka viņš noteikti turpinās izaugsmi un mēģinās atrisināt tās sociālās problēmas, kuras šī izaugsme bija radījusi. Kad Ķīnas atvēršanās pasaulei process turpināsies. Nekā nebija," norāda Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. "(..) Sji Dzjiņpins faktiski diezgan ātri parādīja, ka viņš nejūtas komfortabli situācijā, kad viņam kāds nepiekrīt. Viņš uzreiz ieviesa tautā populārus pretkorupcijas pasākumus, "sitot gan pa tīģeriem, gan pa mušām", bet tajā pašā laikā arī tieši pa tiem tīģeriem un tām mušām, kuras viņam šķita viņu apdraudošas. Un šodien nav tāda otrā, trešā un ceturtā. Mēs redzam, ka jebkura galva var noripot, it īpaši tajos amatos, kuros ir ne tikai politiskā, bet arī militārā vara. Nav arī tāda otrā, jo Sji Dzjiņpins nav iezīmējis arī politiskajā varā sev mantinieku. Viņš faktiski ir pagarinājis savu termiņu. Kurš ir otrais, trešais un ceturtais? To, pat stāvot pie Ķīnas centrālās rezidences augstā mūra, nevar redzēt. Ne tikai no Rīgas to nevar redzēt."

Ko mūsdienās nozīmē būt skolotājam? Tas ir arvien izaicinošāks darbs un vienlaikus arī viens no sabiedrības nākotnes pamatiem. Vai skolotājam šodien pietiek labi pārzināt un mācīt savu priekšmetu, vai arī viņam jābūt audzinātājam, padomdevējam un atbalsta personai? Kā mainījušies skolēni, vecāku gaidas un skolotāja ikdiena, kur beidzas pedagoga atbildība un kā lielajā darba slodzē izvairīties no izdegšanas?

Par skolotāja lomu, ikdienas izaicinājumiem, motivāciju un to, kas nepieciešams, lai pedagogi skolā paliktu ilgtermiņā, runājam raidījumā Ģimenes studija.

Kas ir gandarījuma mirkļi un kas lielākie izaicinājumi, sarunā atklāj Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija latviešu valodas un literatūras skolotāja un klases audzinātāja Agnese Puķe, ķīmijas, fizikas un dabaszinību skolotāja Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā Marija Grīnberga, ķīmijas, fizikas un ģeogrāfijas skolotājs Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā Niks Grīnbergs, Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas sporta skolotājs Arvis Sprude un izglītības vadības maģistrs, izglītības projektu vadītājs un pētnieks Indars Kraģis.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Rīgā tiekamies Latvijas Universitātē, lai runātu par vērtību jautājumiem: kā lemt par Stambulas konvenciju, vai izdosies pieturēties pie Eiropas brīvību standartiem cilvēktiesību un mediju jomā?

Disktutē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Daunis Auers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis.

Vasaras vidū Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski kritizēja pašreizējo nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtību. Viņš apšaubīja, vai organizācijām, kas pārstāv savu biedru vai sabiedrības grupu intereses un piedalās sanāksmēs ar amatpersonām un politiķiem, par to būtu jāsaņem valsts nauda.

Elīna Grīnhofa, biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse interešu pārstāvības vadītāja: „Nav noslēpums, ka šo jomu vajag sakārtot.”

Taču, piemēram, Zemkopības ministrija par lauksaimnieku organizāciju iesaisti politikas veidošanā maksā jau gadiem. Lielāko valsts naudu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jeb LOSP, bet atsevišķi finansē arī vairākas tās biedru organizācijas.

Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: „Tas ir tā vēsturiski bijis, lai būtu visi pie galda un konsultētos.”

Savukārt “Auto asociācija”, kad to vēl vadīja pats Kulbergs, savulaik īstenoja projektu, kuram Eiropas Savienība piešķīra gandrīz pusmiljonu eiro. Mērķus varēja izmērīt, taču publiski nevar atrast vienotu apkopojumu par to, ko no iecerētā sasniedza.

Andris Kulbergs, Ministru prezidents: „Ja nav atspoguļoti slikti, es nevaru tagad pateikt, es nevadu ikdienā „Auto asociāciju”.”

Vai prasība pēc izmērāma rezultāta un taupības vienādi attiecas uz visām nevalstiskajām organizācijām Latvijā? To pētām raidījumā Atvērtie faili.