Par 17. Starptautiskā laikmetīgā mākslas festivāla "Survival Kit" izvēlēto tēmu un aktualitātēm "Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu" Kultūras Rondo izvaicājam festivāla dibinātāju un radošo direktori Solvitu Kresi un mākslinieci Annu Egli, uzklausām arī festivāla kuratores Elenu Sorokinu un Simonu Markelu Dvorāku.

Latvijā norisinās iniciatīva "Daru labu dabai". Kas pēdējo gadu laikā ir paveikts un kādi dabas objekti šogad gaida savus sakopējus? Kāda ir šādu pasākumu nozīme, un vai bez izglītošanas tie patiešām palīdz arī saglabāt dabas vērtības?

Par to runājam ar Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti un Dabas Aizsardzības pārvaldes vecāko dabas izglītības speciālisti Agnesi Balandiņu.

Nedēļas nogalē Latvija piedzīvoja spēcīgu vētru, kurai medijos dzirdēti vairāki apzīmējumi – gadsimta vētra, postošākā vētra 60 gados, spēcīgākā vasaras vētra. Kāds tad būtu pareizākais veids, kā šo vētru novērtēt?

Jāsaka, vētras apzīmējumu bijis tiešām daudz. Ja to vērtējam tikai pēc vēja ātruma, kas brāzmās lielākajā Latvijas daļā bija 20–27 m/s, Rīgas ziemeļos līdz 31 m/s, tad šī vētra nav pat stiprāko vētru pirmajā divdesmitniekā, bet postījumi ir bijuši ļoti plaši. Tāpēc skaidrs, ka ir citi apstākļi, kas šo vētru padarīja postošu. Galvenais iemesls ir laiks, kad vētra notika, gadalaiks – vasara. Tāpēc, ja vērtējam pēc vēja ātruma, tad konkrētā vētra ir jāvērtē tikai vasaras vētru vidū, jo ziemā šāda vētra būtu nieks un tādas ir bijušas ļoti daudzas un bez lieliem postījumiem.

Salīdzināt, protams, varam tikai tās vētras, par kurām ir dati un tie ir pietiekami detalizēti. Tādi mums ir, sākot no 1966. gada, un kopš tā laika vasarā Latvijā tik plaši tik stiprs vējš nav pūtis. Tāpēc korektākais šīs stihijas apzīmējums no meteoroloģiskā skatu punkta ir – stiprākā vasaras vētra vismaz 60 gadu laikā vai detalizētu vēja novērojumu vēsturē.

Bet tiem, kas seko līdzi norisēm meteoroloģijas jomā, zina, ka meteoroloģismie novērojumi Latvijā ir pilnībā automatizēti un meteostacijās darbinieku vairs nav. Vienīgais izņēmums ir Skrīveru meteoroloģiskā novērojumu stacija, kur gaisā tiek laistas meteoroloģiskās zondes, un tam cilvēku klātbūtne vēl ir nepieciešama.

Kā norit darbs, novērojot laikapstākļus, jautājām Skrīveru meteoroloģiskās novērojumu stacijas darbiniecei Valdai Andersonei.

Lai iedvesmotu arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izvēlēties bioloģiski sertificētu pārtiku un veicinātu sabiedrības izpratni par dabai draudzīgu uzturu, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina pieteikties izaicinājumam "10 dienas bioloģiski".

Studijā viesojas bioloģiskais lauksaimnieks un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gaiķēns, Liene Lesiņa, kas iepriekš piedalījusies izaicinājumā "10 dienas bioloģiski", kā arī žurnāla "Bioloģiski" galvenais redaktors un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis Raivis Bahšteins.

Taujājam arī sertificētas uztura speciālistes, Rīgas Stradiņa universitātes docētājas Evas Šmites viedokli. Viņa norāda, ka 10 dienās uztura paradumus īsti nevar mainīt, tam nepieciešams vismaz mēnesis.

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.

"Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile.

Vaicāta, kā vērtējams LSM galvenās redaktores Anitas Braunas darbs, Aile sacīja, ka Brauna ir norādījusi, ka uzņemas atbildību par notikušo, vienlaikus "viņa bija viens no cilvēkiem, kas palika bez sakariem, līdz ar to komunikācijā iztrūka viens no galvenajiem koordinējošiem posmiem".

Viena no gūtajām mācībām – trūkst algoritma lēmumu pieņemšanas posmiem. "Brīdī, kad bija zināms, ka galvenais redaktors nav sasniedzams, vajadzēja iet lēmumu pieņemšanas posmam uz augšu pa ķēdi, nonākt tostarp līdz valdei," sacīja Aile.

Kā ziņots, uzņemoties atbildību, par atkāpšanos no amata paziņojis Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis.

Šonedēļ jau desmito reizi noritēs Baltijas filmu dienas ar kinoseansien, kuros skatītājiem katrā no trim Baltijas valstīm piedāvās īpaši atlasītas kaimiņvalstu filmas. Latvijas auditorijai šogad programmā piedāvās divas filmas no Lietuvas un divas – no Igaunijas.

Atlasītās spēlfilmas ir trilleri, kā arī pieaugušo attiecību un pusaudžu drāmas. Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem un ieeja uz visiem seansiem ir bez maksas.

Pašlaik apdrošinātājiem pieteiktie zaudējumi pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras vēl ir ļoti provizoriski. Pirmdien apdrošinātāji saņēmuši ap 1000 pieteikumu, un kopējās kompensācijās izmaksājamās summas, visticamāk, būs mērāmas miljonos eiro, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Precīzākas zaudējumu aplēses apdrošinātāji varētu iegūt tuvāko divu līdz trīs dienu laikā.

Pašlaik Latvijā nav centralizēta informācijas avota, kur konkrētu pašvaldību iedzīvotājiem iegūt informāciju krīzes situācijās, atzīst viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts").

Viņš piekrīt, ka daļā pašvaldību tīmekļu vietņu arvien ir informācija par Ziemassvētku pasākumiem, taču nekritizē vietvaras par savu cilvēku neinformēšanu.

Argentīnas iedzīvotājiem arvien lielākas problēmas sagādā parādu slogs. Prezidents Havjers Milejs, ieviešot drakoniskus taupības pasākumus, ir veiksmīgi cīnījies pret augsto inflāciju. Tā Argentīnu nomoka jau sen. Taču daudziem iedzīvotājiem nākas cīnīties, lai savilktu galus, kas nozīmē biežāku aizņemšanos un sekojošu nespēju parādus atmaksāt.

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs, tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties no amata, norāda LSM.

LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā.

"Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile.

Pirmdien operatīvi tika sasaukta LSM krīzes vadības grupas tikšanās, kurā izvērtēta visu Sabiedriskā medija platformu rīcība vētras laikā. Tajā secināja, ka LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, bet radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs.

Neskatoties uz to, ka sakaru traucējumu dēļ arī daļa Sabiedriskā medija darbinieku bija palikuši bez saziņas iespējām, LSM salīdzinoši īsā laikā izdevies mobilizēt papildu cilvēkresursus un nodrošināt plašu aktuālās informācijas apriti dažādās platformās, tostarp iesaistot kolēģus, kuri ikdienā strādā citos satura virzienos un reģionos. 

Grupas tikšanās laikā secināts, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo komunikāciju, koordināciju un proaktīvu gatavošanos dažādiem notikumu attīstības scenārijiem, kā arī vienoties par lēmumu pieņemšanas algoritmu situācijās, kad kāds būtisks ķēdes posms iztrūkst, piemēram, sakaru traucējumu dēļ. Īpaša uzmanība jāvelta radio lomai krīzes situācijās, jo radio šādos apstākļos iedzīvotājiem kļūst par vienīgo informācijas avotu. 

LSM norādīja, ka būtiska nozīme bija arī tam, ka vētras radīto seku mērogs, tostarp pašvaldību un iedzīvotāju skaits, kas bija palikuši ne vien bez elektrības, bet arī bez saziņas iespējām, atklājās pakāpeniski. Informācija par elektroapgādes traucējumiem un vēlāk arī sakaru nepieejamību pieauga dienas gaitā, un sākotnēji nebija pilna priekšstata par situācijas kopējo ietekmi dažādos Latvijas reģionos.

Svētdien Latvijas Radio 1 programmā "Labrīt" bija papildu ziņu izlaidumi ik pusstundu. Tāpat Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sagatavoja divus ārkārtas ziņu speciālizlaidumus plkst. 12.30 un 15.00, no kuriem pēdējais tika pārraidīts arī Latvijas Radio 1. No plkst. 16.00 līdz 24.00 radio ziņas skanēja katru pusstundu, savukārt LTV Dienas ziņu un "Panorāma" ziņu izlaidumi tika pagarināti, lai iespējami operatīvi un detalizēti ziņotu par aktuālo situāciju valstī.