Māksliniece Krista Vindberga-Auzniece Kim? Laikmetīgās mākslas centrā radījusi odu pieskārienam Circles Are Better Than Lines. Kultūras Rondo studijā iztaujājam mākslinieci par ideju un darbu tapšanu.

Pievēršamies mūsu zemes dzīlēm – tam, kas slēpjas vairāku kilometru dziļumā zem mūsu kājām. Kopā ar Latvijas Universitātes ģeologiem Ģirtu Stinkuli un Viesturu Zandersonu ieskatīsimies Latvijas senākajos iežos, lai noskaidrotu, kādus dārgumus un "modernās pasaules" minerālus slēpj pamatklintājs.

Kas cilvēkiem jādara, lai arī turpmāk skatītos raidījumus bezmaksas apraidē? Latvijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru uzņēmums "Tet" paziņojis, ka no 2027. gada 1. janvāra vairs nenodrošinās maksas virszemes televīzijas pakalpojumu, jo beidzas tā nodrošināšanas tiesības. Kas notiks tālāk, vai gaidāmas kādas subsīdijas iedzīvotājiem? 

Par to studijā runāsim ar "SIA Elektroniskie sakari" vecāko apraides ekspertu Juri Renci, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Aurēliju Ievu Druvieti, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas padomes priekšsēdētāju Ilmāru Muulu un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvi Vinetu Sprugaini.

Kara traumas ir komplicētas, un to ārstēšanai svarīgs komandas darbs, bet pacienti ir ļoti motivēti atgūt veselību – tas dod sparu palīdzēt. To saka mediķi, kas iesaistījušies Ukrainā ievainoto karavīru ārstēšanā. Karam Ukrainā turpinoties, palīdzība būs vajadzīga arvien lielākam skaitam ievainoto.

Lai palīdzētu cietušajiem, Latvijas Sabiedriskais medijs un ziedot.lv sākuši atbalsta akciju „Domās un darbos ar Ukrainu”. Šajā ierakstā par to, kā noris ievainoto karavīru atveseļošanās un cik lielas ir iespējas palīdzēt.

Par spīti kara postam, Ukrainā pēdējos gados top spēcīgi kino darbi, kas gūst arī starptautisku rezonansi un panākumus. Daļu no tiem būs iespēja noskatīties ”Ukrainas kino dienās Latvijā”, kas Rīgā notiks no piektdienas līdz svētdienai.

Pirmās divas dienas filmas izrādīs kinoteātrī ”Splendid Palace”, bet noslēguma seanss svētdien notiks Ukrainas mājā, pēc kura būs iespēja satikt arī vairāku filmu veidotājus. Ieeja ”Ukrainas kino dienās” ir bez maksas

“Vai Islandei vajadzētu atsākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību?” uz šādu jautājumu Islandes pilsoņiem būs jāatbild referendumā, kas notiks sestdien, 29. augustā. Pagaidām nav skaidrs, vai vairākums islandiešu atbalstīs vai noraidīs sarunu atsākšanu, jo nelielās valsts sabiedrība ir sadalījusies divās līdzīgās daļās. 

400 tūkstošu iedzīvotāju lielā Islande kopš neatkarības iegūšanas 1944. gadā ir stingri iestājusies par savu suverenitāti. Taču, pienākot grūtākiem laikiem, Islandē allaž ir notikušas diskusijas par pievienošanos ES.

Arī pēdējos mēnešos tas ir galvenais sarunu temats, jo pēc dažām dienām Islandē notiks balsojums par to, vai Reikjavīkai vajadzētu atsākt sarunas ar Briseli par valsts pievienošanos blokam.

Šodien SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un Satiksmes ministrija iepazīstina ar paveikto Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kuras dienvidu daļā noslēgušies visi būtiskākie darbi. Kas jau paveikts, kas vēl darāms un kādi ir reālie darbu pabeigšanas termiņi, stāsta "Eiropas Dzelzceļa līniju" (EDzl) valdes loceklis Dāvis Blaus.

EDzL jūlija vidū informēja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā stacijā pabeigti galvenie fasādes un platformu infrastruktūras darbi.

Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" ir pabeigusi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas ēkas fasādes un jumta stiklojuma izbūves būtiskos darbus, kā arī dekoratīvo un funkcionālo elementu montāžu.

Kopējais jaunās stacijas ēkas stiklojuma apmērs sasniedz 1500 kvadrātmetrus. Jaunās stacijas fasāde ir aprīkota ar stikla konstrukcijām un dizaina elementiem, kā arī integrētiem funkcionāliem risinājumiem, tostarp ugunsdrošības un ēkas uzturēšanas (industriālā alpīnisma) sistēmu stiprinājumiem.

Nesen notikušie kiberuzbrukumi valsts uzņēmumiem un institūcijām aktualizē jautājumu – vai šādas iestādes spēj pietiekami sevi pasargāt tieši IT jomā, un cik grūti ir atrast un piesaistīt atbilstoša līmeņa IT drošības speciālistu publiskajā un privātajā sektorā.

Izglītības iespējas tehnikumos un augstskolās ir pietiekamas, taču vissvarīgākais šajā jomā ir tālākā izglītība un pastāvīga zināšanu un prasmju pilnveide, vērtē eksperti.