Jauniešu vidū šobrīd valda tendence, proti, izteikta vēlme būt teicamā fiziskā formā, spēcīgam, ar izteiksmīgu muskuļu reljefu, kā arī pēc treniņiem sporta zālē ātri redzēt rezultātus. Ietekmējoties no sociālajiem medijiem, pusaudži šī mērķa vārdā nolemj papildus lietot proteīna pulveri, kreatīnu, aminoskābes.

Par un pret uztura bagātinātājiem jauniešu sportā runājam ar rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciālisti Diānu Jakuboviču, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta pārbaužu centra vadītāju Baibu Norīti Lapsiņu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura izpētes laboratorijas jaunāko pētnieci, RSU Ģimenes veselības centra uztura speciālisti Laimu Kampu, sazināmies arī ar fitnesa treneri Sandiju Gotmani un uzklausām Sebastianu, kurš lieto uztura bagātinātājus.

Krustpunktā VIP intervija: Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "DeFacto" žurnālisti Laini Skvorcovu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.

Helsinkos, mākslas telpā "Toinen Kerros", atklāta audiovizuālās mākslas izstāde "Latvieshi International". Tajā skatāmi sešu Latvijā, Īslandē un Somijā dzīvojošu latviešu mākslinieku jaundarbi. Izstādes centrālā tēma ir fona troksnis.

Seši mākslinieki (Uģis Albiņš, Aina Bikše, Jurģis Peters, Mārtiņš Ratniks, Sandijs Ruļuks un Lidija Zaneripa) šim fenomenam pievēršas no dažādiem skatpunktiem.

Viņu darbos tiek pētīta mašīnu savstarpējā komunikācija, algoritmiskās sistēmas, industriālā skaņa, uztveres un uzmanības mehānismi, kā arī tās pēdas un nogulsnes, ko atmiņā un identitātē atstāj pārvietošanās un būšana citās kultūrtelpās.

Sestdien Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā norisināsies “Suitu kultūras dienas”. Muzeja izstāžu zālē tiks atklāta izstāde, un arī suitu jaunākā izdevuma, tautas muzikanta, kokļu meistara un audēja Nikolaja Heņķa nošu burtnīcas atklāšana.

Suiti dižosies ne tikai sestdien, bet to dara arī Kultūras Rondo, kur sarunājamies ar jaunās grāmatas sastādītāju, Rudenieku folkloras ansambļa "Basu suiti" vadītāju, etnomuzikoloģi, ērģelnieci Daci Nasteviču, suitu dūdinieku, arhitektu un ceļotāju Juri Lipsni, biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdātāju Daci Martinovu un koklētāju, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperti Laimu Jansoni.

Augustā Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests sākuši sabiedrības informēšanas kampaņu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu” ar mērķi mazināt stereotipus pret probācijas klientiem un veicināt sabiedrības izpratni par atjaunojošo taisnīgumu un izlīguma nozīmi pēc likumpārkāpuma izdarīšanas.

Aptaujas dati rāda, ka 89 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem pēc likumpārkāpuma ir jādod iespēja mainīties un dzīvot godprātīgu dzīvi, bet 84 %, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja ir uzņēmies atbildību par savu rīcību. Vienlaikus 53 % uzskata, ka sabiedrībā pastāv nosodījums pret probācijas klientiem, un tikai 32 % uzskata, ka lielākā daļa no viņiem ir motivēti mainīt savu dzīvi un neizdarīt jaunus likumpārkāpumus. 

Studijā Valsts Probācija dienesta (VPD) vadītājs Imants Jurevičius un VPD brīvprātīgā izlīguma starpniece

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes jeb CIP direktors Džons Retklifs savā slepenajā vizītē Maskavā Krievijas amatpersonas brīdinājis neeskalēt situāciju attiecībās ar NATO, un īpaši neapdraudēt Baltijas valstis. Tā vēsta ASV mediji.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps Retklifa brauciena nozīmi publiski mazinājis, nodēvējot to par "daļēji rutīnas" vizīti. CIP direktors ar ASV militāro lidmašīnu otrdienas rītā caur Rīgu negaidīti ieradās Maskavā, bet vakarā devās atpakaļceļā, atkal pieturot Rīgā, stāsta Latvijas Sabiedriskā medija žurnāliste ASV Ina Strazdiņa.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders savukārt uzsver, ka Retklifa vizīti Maskavā nevar uzskatīt par slepenu, jo, ja tā būtu slepena, Retklifs nebūtu piestājis Rīgā. Visticamāk, pirms Krievijas amatpersonu brīdināšanas neeskalēt situāciju attiecībās ar NATO un īpaši neapdraudēt Latviju, Lietuvu un Igauniju CIP vadība šos jautājumus ir koordinējusi ar Baltijas valstīm, teica Šrāders.

Vismaz daži Latvijas pacienti, kuriem ir spinālā muskuļu atrofija, smaga ģenētiska saslimšana, šobrīd apsver pārcelšanos uz citām Eiropas valstīm. Jo Latvijā pieaugušajiem ar šo diagnozi neapmaksā zāles, kas būtiski palēlina slimības progresiju. Pārdomās ir arī organizācijas „Sustento” vadītāja Gunta Anča, bet viņa vēl cer, ka pacientos ieklausīsies.

Ārsti norāda, ka vairākums Eiropas valstu šīs zāles nodrošina, arī Lietuva un Igaunija. Latvijas Radio arī uzrunāja kādu latviešu ģimeni, kas jau ilgāku laiku dzīvo Lielbritānijā, un dēls tur saņem tik būtiskās zāles.