Vienkārši, cilvēciski, bet tajā pašā laikā dziļu ideju piesātināti allaž ir pazīstamās tēlnieces Olgas Šilovas darbi. Galerijā ”Māksla XO” no 27. augusta būs apskatāms viņas jaunākais veikums – izstāde ”Virsmas spraigums”.

Nosaukumā minētais fizikālais jēdziens izstādē kļuvis par metaforu cilvēka ķermeniskajai un emocionālajai pieredzei. Viens no jaunumiem tēlnieces rokrakstā ir koša rozā krāsa. Lielai daļai no Olgas Šilovas izstādes darbiem ir it kā duāla daba. Tie balansē uz robežas starp trauslumu un spēku, vieglumu un smagumu, noturību un mainību. 

Ne velti izstādi viņa nosaukusi ”Virsmas spraigums”, kas ir fizikāls jēdziens, kas apzīmē šķidruma spēju līdz zināmai robežai atgrūst objektu, kuram vajadzētu šajā šķidrumā nogrimt. Fizikālais princips izstādē kalpo kā metafora cilvēka pieredzei un sajūtām.

Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi jau no nākamā gada likvidēt nacionālo iniciatīvu „Study in Latvia”, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bijis popularizēt ārvalstīs studiju iespējas Latvijā, kā arī koordinēt ārvalstnieku uzņemšanu Latvijas augstskolās.

Šo un lielāko daļu un citu iniciatīvas funkciju grasās pārņemt pati ministrija. Kāpēc ministrija rosinājusi šādas izmaiņas, un vai tās saistītas ar vēlmi ierobežot migrāciju, ko paudusi daļa valdošo politiķu?

Valsts darba inspekcija turpina izmeklēt kooperatīva "Latraps" graudu pirmapstrādes kompleksā otrdien notikušo letālo negadījumu, kad ar traktoru nāvējoši tika sabraukts uz vasaru darbā pieņemts jaunietis, kura uzdevums bija uzkopt teritoriju.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis sacīja, ka secinājumus par atbildību vēl ir pāragri izteikt. Taču viņš uzsvēra, ka šogad darba negadījumu statistika ir ar negatīvu tendenci.

Skatot Valsts darba inspekcijas 2025. gada darbības pārskatu, redzams, ka nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita dinamika uzrāda pieaugošu tendenci: 2023. gadā – 2245, 2024. gadā – 2316 un 2025. gadā –2404, tiesa, letālu un smagu gadījumu skaits nedaudz mazinājies.

Intervijā arī skaidrojam, kas ir visbiežākās traumas, ko gūst un kurās profesijās, kas ir biežākie pārkāpumi uzņēmumos. Saistībā ar saitēm ar Krieviju nesen tika pārtraukta veikalu tīkla "Mere" darbība – vai darbinieku tiesības šajā gadījumā tikušas ievērotas un nav nekādu sūdzību? Un mācību gada sākumam tuvojoties, jautājam arī par vecāku tiesībām – vai darba likums kaut ko šajā sakarā.

Singapūras valdība nākotnē apsver izveidot jaunu salu pilsētvalsts dienvidos, apvienojot vairākas mazākas salas. Šīs Dienvidaustrumāzijas pilsētvalsts premjerministrs uzrunā norādījis, ka nākotnē jaunajā salā varētu attīstīt ne tikai rūpniecību, bet arī spēkstaciju nolūkā stiprināt valsts enerģētisko drošību.

Taču bažas par šiem plāniem ir vides aizstāvjiem un nirējiem, kuri norāda uz draudiem salu un zemūdens vides daudzveidībai.

Singapūras attīstībā nozīmīga loma ir bijusi zemes atgūšanai. Īpaši vērienīgi šādi projekti gan sākās tikai pēc neatkarības iegūšanas 1965. gadā, kad jaunās pilsētvalsts nākotne un turpmāka attīstība nebija iespējama bez papildu platības nodrošināšanas. Uz zemes atgūšanas rēķina kopējā Singapūras valsts platība aizvadītā 61 gada laikā palielinājās par vairāk nekā piektdaļu, šobrīd sasniedzot 744 kvadrātkilometrus.

Lielākā no jūras atgūtā teritorija ir pilsētvalsts dienvidrietumu pusē esošā Džuronas sala, kurā pakāpeniski daudzu gadu laikā tika apvienotas vairākas nelielas salas. Šī sala ir Singapūras vadošais enerģētikas nozares un ķīmiskās rūpniecības kodols. Turklāt Džuronā atrodas viens no pasaulē lielākajiem naftas pārstrādes centriem.

Jēkabpils novadā igauņu uzņēmēji būvēs sprāgstvielu un kaujas lādiņu rūpnīcu - projektā sola ieguldīt līdz 200 miljoniem eiro un ražošanu sākt pēc gada. Kam būs paredzēta saražotā munīcija, un kāpēc neatklāj rūpnīcas atrašanās vietu.

Mobilo sakaru operatoriem liks garantēt pakalpojumus arī krīzes laikā un iespējams, ieviesīs nacionālo viesabonēšanu ārkārtas situācijās.

Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” topošajā jaunajā Rīgas Centrālajā stacijā jau pabeigti būtiskākie darbi, tomēr apmeklētājiem tā vēl netiks atvērta.

Igaunijas uzņēmums “Wolfram Europa” Jēkabpils novadā plāno izveidot sprāgstvielu un kaujas lādiņu ražotni, ieguldot līdz 200 miljoniem eiro. Aptuveni 40 hektāru plašajā teritorijā iecerēts radīt ap 200 darbavietu, bet ražošanu sākt 2027. gada otrajā pusē. Uzņēmums sola, ka krīzes gadījumā rūpnīca bez ārējām piegādēm spēs darboties pat pusgadu.

Latvijas aizsardzības ministrija pagaidām neatklāj, kādu uzņēmuma produkciju un kādā apjomā Latvija varētu iegādāties. Bet “Wolfram Europa” norāda, ka Jēkabpils izvēlēta piemērotās teritorijas, drošības attālumu un salīdzinoši ātrā lēmumu pieņemšanas procesa dēļ. Vienlaikus uzņēmums izskata iespējas veidot ražotnes arī citviet Eiropā.

Ierakstu sagatavojusi Anna Luīze Ruskule.

ASV un Kanādas tirdzniecības sarunas cietušas neveiksmi un iespējams sankciju karš. Tāpat ASV pieteikušas jaunu sankciju kampaņu (Economic D-Day) pret Irānu, kādas varētu būt tās iespējamās sekas? Bet Islandē gaidāms referendums par iestāšanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību. Kādas ir Islandes un Eiropas Savienības šī brīža attiecības?

Ārvalstu aktualitātes pārrunāsim studijā, kurā būs Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekle, direktora vietniece, vecākā pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis.

Pagājušās nedēļas nogalē sabruka ASV un Kanādas sarunas par abu valstu tirdzniecības attiecībām, un Vašingtona jau noteikusi jaunus 50 procentu muitas tarifus aptuveni 20 miljardu dolāru vērtām Kanādas precēm. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņojis, ka Otava aptur sarunas un atbildēs ar līdzvērtīgiem tarifiem, kas stāsies spēkā 8. septembrī. Abas puses vaino viena otru sarunu pārtraukšanā, kas līdz pēdējam brīdim tika uzskatītas par iespēju panākt plašāku vienošanos.

Domstarpības skar ne tikai tarifus, bet arī abu valstu turpmāko ekonomisko attiecību principus. Vašingtona pieprasa lielāku piekļuvi Kanādas tirgum un izmaiņas automobiļu, tērauda un alumīnija tirdzniecībā. Savukārt Otava nevēlas piekāpties jautājumos, kurus uzskata par savas ekonomiskās suverenitātes sastāvdaļu, tostarp Kanādas tiesībām patstāvīgi veidot tirdzniecības attiecības ar citām valstīm. ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs apgalvo, ka Kanāda sarunu beigās izvirzījusi jaunas prasības, bet Kārnijs tās raksturojis kā nepieņemamas.

Ja tarifu konflikts turpināsies, tā sekas būs jūtamas abās robežas pusēs. Kanāda ir cieši integrēta ASV ekonomikā, un īpaši ievainojamas ir autobūves, tērauda, lauksaimniecības un enerģētikas nozares. Savukārt ASV uzņēmumiem sadārdzināsies Kanādas izejvielas un citas importētās preces, kas var palielināt izmaksas arī amerikāņu patērētājiem. Kanādas valdība jau gatavo atbalsta pasākumus skartajiem uzņēmumiem un strādā pie alternatīviem eksporta tirgiem.

Plašākā nozīmē konflikts apdraud arī līdzšinējo Ziemeļamerikas ekonomiskās sadarbības modeli. Abas valstis kopā ar Meksiku ir sasaistītas ar ASV–Meksikas–Kanādas nolīgumu, taču jaunā tarifu eskalācija var apgrūtināt tā nākotni. Kanādā vienlaikus pastiprinās diskusijas par nepieciešamību samazināt ekonomisko atkarību no ASV un ciešāk sadarboties ar citiem tirdzniecības partneriem. Tādēļ pašreizējais konflikts vairs nav tikai strīds par atsevišķām muitas likmēm – tas var kļūt par pagrieziena punktu ASV un Kanādas attiecībās, kas gadu desmitiem balstījušās uz ciešu ekonomisko integrāciju.

Pirmdien, 24. augustā, ASV uzsāka jaunu ekonomiskā spiediena kampaņu pret Irānu, ko prezidenta Donalda Trampa administrācija nodēvējusi par “Economic D-Day” jeb ekonomisko D-dienu. ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņojis par plašāku sankciju piemērošanu Irānas naftas, finanšu un militārajam sektoram, kā arī uzņēmumiem un valstīm, kas palīdz Teherānai apiet līdzšinējās sankcijas. Vašingtona vēlas šādā veidā samazināt Irānas ieņēmumus un piespiest tās vadību piekāpties jautājumos, par kuriem līdz šim nav izdevies panākt vienošanos.

Jaunās kampaņas būtiskākā atšķirība ir tā, ka ASV draud vērsties ne tikai pret pašām Irānas institūcijām, bet arī pret ārvalstu uzņēmumiem un finanšu iestādēm, kas turpina ar Irānu veikt darījumus. Īpaša uzmanība pievērsta Ķīnai, kas ir nozīmīgākais Irānas naftas pircējs. Vašingtona apdomā piemērot sankcijas arī Ķīnas bankām, kas iesaistītas Irānas naftas tirdzniecībā, kas varētu izraisīt jaunu saspīlējumu ASV un Ķīnas attiecībās, kas jau tā ir sarežģītas.

Teherāna jaunos ASV draudus noraida, apgalvojot, ka sankcijas ir mēģinājums panākt Irānas pakļaušanos. Irānas ekonomika jau atrodas smagā stāvoklī - nacionālās valūtas kurss sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni, bet augstā inflācija turpina mazināt iedzīvotāju pirktspēju. Vienlaikus Irānas amatpersonas draud atbildēt, tostarp ierobežojot naftas eksportu caur Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem enerģijas transporta ceļiem.

Eksperti norāda ASV kampaņas iespējamie rezultāti tādēļ var būt atšķirīgi. Ja Vašingtonai izdosies būtiski ierobežot Irānas iespējas pārdot naftu un piekļūt starptautiskajai finanšu sistēmai, ekonomiskais spiediens uz Teherānu vēl vairāk pieaugs un tas varētu veicināt atgriešanos pie sarunām. Taču Irānai ir gandrīz piecdesmit gadu pieredze dzīvošanā sankciju apstākļos, un līdzšinējās sankciju kampaņas nav spējušas piespiest Teherānu atteikties no tās būtiskākajiem ārpolitikas mērķiem. Turklāt sankciju paplašināšana pret Ķīnas uzņēmumiem var pārvērst cīņu ar Irānu plašākā ekonomiskā konfliktā.

Sestdien, 29. augustā, Islandes iedzīvotāji referendumā lems, vai valstij atsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Šis balsojums pats par sevi nenozīmēs lēmumu par dalību Eiropas Savienībā. Pozitīva rezultāta gadījumā tiktu atsāktas sarunas ar Briseli, bet galīgais lēmums par iespējamo dalību būtu jāpieņem atsevišķā referendumā. Tādēļ pašreizējais balsojums ir jautājums par to, vai Islande vispār vēlas atkal izvērtēt dalības nosacījumus.

Islande jau ilgstoši ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, lai gan nav tās dalībvalsts. Kopš 1994. gada tā kopā ar Norvēģiju un Lihtenšteinu ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece, kas Islandei nodrošina pieeju Eiropas vienotajam tirgum un brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību. Islande ir arī Šengenas zonas dalībvalsts. Tādējādi valsts jau pārņem ievērojamu daļu Eiropas Savienības noteikumu, lai gan nepiedalās to pieņemšanā ES institūcijās.

Pilnvērtīgai dalībai ES Islande pirmoreiz pieteicās 2009. gadā, laikā, kad valsti smagi bija skārusi pasaules finanšu krīze. Sarunas sākās 2010. gadā, un to gaitā tika slēgta vai provizoriski noslēgta virkne sarunu sadaļu. Tomēr 2013. gadā pie varas nāca eiroskeptiska valdība, kas sarunas apturēja, un 2015. gadā Islande informēja Briseli, ka vairs nevēlas tikt uzskatīta par ES kandidātvalsti. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem bija zivsaimniecība – nozare, kurā Islande īpaši sargā savas tiesības patstāvīgi noteikt nozvejas apjomus un pārvaldīt teritoriālajos ūdeņos esošos resursus.

Tagad jautājums par dalību atkal aktualizējies gan ekonomisku, gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Islandes ekonomiku ietekmē inflācija un nestabils kronas kurss, bet Krievijas karš Ukrainā un pieaugošā spriedze Ziemeļatlantijā un Arktikā mudinājuši vairāk runāt par ciešāku sadarbību ar Eiropas valstīm drošības jautājumos. Islandei pašai nav armijas, un tās drošība līdz šim lielā mērā balstījusies NATO un attiecībās ar ASV. Vienlaikus pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas likušas Islandē no jauna vērtēt, cik drošs ir līdzšinējais ārpolitikas modelis.

Tomēr sabiedrībā nav vienprātības par atgriešanos uz iestāšanās ceļa. Atbalstītāji uzskata, ka dalība ES dotu lielāku ekonomisko un politisko stabilitāti, savukārt opozicionāri izrāda bažas par nacionālās suverenitātes ierobežošanu, īpaši zivsaimniecības jomā. Tieši zvejniecība, kas nodrošina aptuveni 40 procentus Islandes eksporta, varētu kļūt par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem iespējamajās sarunās. Islandes valdība jau paziņojusi, ka kontroli pār saviem zvejas resursiem tā uzskata par vienu no būtiskākajām nacionālajām interesēm.

Sagatavoja Artis Tomsons un Eduards Liniņš.

Kas notiek ar satiksmi Rīgā? Vairākas plānotās un jau ieviestās izmaiņas raisījušas plašas sabiedrības diskusijas. Drīzumā galvaspilsētā gaidāms arī Vanšu tilta remonts, kas nesīs gana daudz izaicinājumu autovadītājiem.

Krustpunktā diskutē žurnālists Pauls Timrots, Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks.