Mēs katru dienu mazgājam rokas, aizslēdzam mājas durvis un mašīnā piesprādzējamies. Bet kā ir ar mūsu digitālās drošības paradumiem? Vai regulāri atjaunojam paroles, izmantojam divu faktoru autentifikāciju? Vai domājam, kam un kad atklājam savus personas datus?

Raidījumā par kiberhigiēnu runājam ar uzņēmuma „Smart-ID” vadītāju Ludmilu Bēricu, biedrības „Drošs internets” vadītāju Maiju Katkovsku un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāju Mārtiņu Priedolu.

Somijas ziemeļu pilsēta Oulu, kas šogad nes Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kultūru izprot daudz plašāk nekā tikai mākslu. Par vienu no spilgtākajiem Oulu vasaras notikumiem kļuvis gaisa ģitāras pasaules čempionāts, kura moto ir "Make air, not war!" jeb "Vairojiet gaisu, nevis karu!", kā arī vērienīgais lieluzvedums "Delta Life Grand Finale".

Oulu kultūras galvaspilsētas programma turpināsies arī rudenī, kad uzmanības centrā būs mākslas un tehnoloģiju satikšanās, tostarp starptautiskais mākslas un tehnoloģiju festivāls "Lumo Light Festival Oulu".

”Man vienmēr paticis uzvarēt izaicinājumos, kas sākumā šķiet pāri maniem spēkiem” – atzīst leģendārā dziedātāja un komponiste Lolita Vambute. Šodien viņa svin īpaši nozīmīgu savas dzīves gadskārtu un gatavojas jubilejas koncertam ”Es neesmu burve”, kas izskanēs Rīgas Latviešu biedrības namā 10.oktobrī.

Māksliniece joprojām komponē, uztur sevi lieliskā fiziskā un garīgā formā, viņas spēka avoti ir mūzika, dzimtene un nerimstošā interese par dzīvi visās tās izpausmēs.

Tieša militāra apdraudējuma Latvijai šobrīd nav, apstiprina Nacionālo Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns. Vienlaikus viņš atzīst, ka jābūt modriem pret dažādiem hibrīdapdraudējumiem.

Kā ziņots, pirms dažām dienām Maskavā ieradās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs. Viņš brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas. Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem.

Iepriekš arī laikraksts "The Wall Street Journal" trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm. Savukārt laikraksts „The New York Times” vēsta, ka Retklifs Maskavā ticies ar Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāju Aleksandru Bortņikovu, lai izklāstītu CIP vērtējumu par Krievijas armijas milzīgajām problēmām frontē Ukrainā un Krievijas ekonomikas slikto stāvokli. Retklifs arī uzsvēris, ka ir pienācis laiks Kremlim nopietni iesaistīties sarunās par kara izbeigšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps vakar Baltajā namā sacīja, ka viņam esot labas attiecības ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu, tāpēc Krievija NATO teritorijai neuzbrukšot.

Rīgā, Pārdaugavā, vairāk nekā gadsimtu seno un brūkošo Altonavas ielas pārvadu demontēt taisās šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Lai izbūvētu jaunu savienojumu, darbus nolemts sadalīt trīs daļās. To Latvijas Radio noskaidroja Rīgas pašvaldībā. Iespējamās izmaksas – pat vairāk nekā četri miljoni eiro.

Vecais tilts ir tik nolietots, ka tā vietā nolemts būvēt jaunu pārvadu. Tiesa, līdz tam būs vēl divi projekti – vēlā rudenī vairāk par miljonu eiro plāno demontēt dzelzceļa kontakttīklu. Pašvaldībā teic, ka ap mēnesi iecerētie darbi vilcienu satiksmi neietekmēs. Pēcāk mazāk nekā par pusmiljonu eiro veco tiltu demontēs, pēc iespējas vairāk saglabājot vēsturiskās konstrukcijas.

Tuvinieki nespēj sazināties ar līdz pat 40 Latvijas ceļotājiem, kas šobrīd atrodas Nepālā - tā liecina Latvijas radio rīcībā esošā informācija. Pēc tur postošiem plūdiem bojāgājušo skaits jau pārsniedz 300, bez vēsts pazuduši arī simtiem ārvalstu tūristu. 

Militārā apdraudējuma līmenis Latvijā nav mainījies, un valsts augstākās amatpersonas un eksperti neredz pamatu bažām par tūlītēju Krievijas militāru iebrukumu Baltijā. Šādi minējumi izskan pēc ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora vizītes Maskavā.

Bet Latvijas čempioniem futbolā FC Riga šovakar šīssezonas svarīgākā spēle – par kvalificēšanos Eirokausu pamatturnīram.

Nepālā par pazudušiem šobrīd tiek uzskatīti arī seši ceļotāji no Latvijas, saskaņā ar Nepālas Tūrisma pārvaldes sniegto informāciju. Savukārt Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka ar vismaz 40 Latvijas ceļotājiem Nepālā šobrīd nav iespējams sazināties. Ceļotāju tuvinieku pārstāvji apstiprinājuši, ka daļa šo cilvēku no Latvijas bija devušies ceļā, lai šķērsotu Nepālas-Ķīnas robežpunktu, kuru skāra postošais zemes nogruvums un plūdi. 

Ārlietu ministrijas šodien ap pusdienlaiku saņēma Nepālas vietējo tūrkompāniju un gidu informāciju, ka patlaban par pazudušiem šobrīd tiek uzskatīti arī seši ceļotāji no Latvijas saistībā ar Nepālā piedzīvotajiem pēkšņajiem plūdiem. Tikmēr kopš vakar vakara uz Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts ārkārtas situāciju tālruni pienāk zvani no tuviniekiem, kas nevar sazināties ar ģimenes locekļiem Nepālā. Tuvinieki ministrijai līdz šim jau ziņojuši par vismaz 25 Latvijas ceļotājiem no 2 grupām, ar kuriem nav iespējams sazināties. Bet ministrija arī norāda, ka no dažādiem avotiem veidotais kopējais saraksts ir palielinājies līdz aptuveni 40 cilvēkiem. Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne skaidro, ka šīs grupas nebija reģistrējušās.

"Lielākais zvanu pieplūdums bija vakar, bet par tuviniekiem, kas vēl ar mums nav sazinājušies - ja jums ir kāda informācija, kaut vai informācijas druskas, kur šie cilvēki varētu būt bijuši, kāds ir pēdējais pieturas punkts, kādas viesnīcas lūdz mums ziņot, jo tas daudz palīdz. Goda konsulam, pēc tam sazinoties ar iestādēm, norādīt šīs vietas un zvanīt uz mūsu konsulārās palīdzības ārkārtējās situācijas ārvalstīs tālruni. Šobrīd mums ir jāsaprot, kur šie cilvēki ir, kas ar viņiem noticis, bet ko es ļoti, ļoti gribētu izmantot šo iespēju un pateikt visiem. Pirms ceļojat droši, lūdzu, lūdzu, reģistrējieties Konsulārajā reģistrā, lai mums ir informācija par jums!"

Nepālā esošo latviešu ceļotāju ģimenes draugs Viesturs Kuļikovskis ir saziņā ar tuviniekiem un pēc viņa rīcībā esošas informācijas uz Nepālu bija devusies vairāk nekā 30 Latvijas valstspiederīgo ceļotāju grupa ar kuru nav iespējams sazināties. Šie cilvēki bija turp devušies svētceļojumā uz svēto Kailaša kalnu. Postošie zemes nogruvumi un plūdi uz Nepālas un Ķīnas robežas notika vakar no rīta pēc vietējā laika un pēdējā zināmā viņu atrašanās vieta ir tieši pie šī robežpunkta.

"Tā problēma ir tāda, ka tur mēs dabūjam vienu pēdējo ģeolokāciju no mūsu draugiem un tas bija 9:35 pēc vietējā laika pie robežpunkta, kur notika plūdi lielākie tieši. Grūti pateikt tieši precīzi to skaitu, bet, jā, viņi ir vairāk par 30, tad te ir radinieku un draugu WhatsApp čats izveidots, kur mēs tos pases datus vācam. Šobrīd vēl pavisam nav savākti, bet tikko viņi ir, tā mēs arī nosūtam uz Ārlietu ministrijas tiem kontaktiem. Jā, nu, viņi bija pie robežpunkta tajā brīdī. Tur nav pilnībā nekādu mobilo sakaru un nekā tamlīdzīga. Protams, mēs visi ceram, ka nav noticis sliktākais, bet vienkārši nav sakaru."

Tūristu grupas ceļojumu organizēja Yantra.lv un šajā grupā nav tikai minētie ap 30 Latvijas valstspiederīgie, bet arī daži cilvēki no Lietuvas, Ukrainas un Igaunijas. Savukārt Ārlietu ministrija aicina tuviniekus, kas nevar sazvanīt savus piederīgos zvanīt uz Konsulārās palīdzības tālruni – 26337711. Tāpat var rakstīt e-pastu uz [email protected].

Jaunākajā epizodē uzmanības centrā ir vīrietības jeb maskulinitātes spektrs kustīgajā attēlā. Recenzējam spāņu režisora Migela Anhela Himenesa psiholoģisko drāmu “Dzimšanas dienas svinības” ar Vilemu Defo despotiska miljardiera lomā un daudzsēriju filmu “Pusvīrs”, kas risina aktieru Ričarda Gada un Džeimija Bella atveidoto brāļu līdzatkarības dueli trīs desmitgažu garumā.

Spāņu autora Himenesa drāma “Dzimšanas dienas svinības” ir Eiropas kino telpā sastopamais "eiropudiņš” – šo terminu izmanto kino aprindās, lai apzīmētu daudzu valstu kopražojumu, kurā apvienojušies aktieri, režisori un finansētāji no dažādām Eiropas valstīm. Filmas centrā ir eksecentrisks varas un gribas vīrs – grieķu kuģniecības magnāts Markoss Timoleons (lomā Vilems Defo) –, kurš pavada dienas paputējušā otrajā laulībā, intrigantu un nodevēju lokā. Visas darbojošās personas runās Eiropas angļu valodā un risina "hameleonu rotaļas".

Markosa vienīgais lolojums ir izlepusī un savu neatkarību patriarha ēnā zaudējusī meita Sofija (Vika Karmena Sonna). Gaidot viņas 25. dzimšanas dienu, titāns rīko vērienīgas dzīres, kas pārraksta ģimenes asinssaites. Himenesa filma acīmredzami ir iemīlējusies savā atsauču tīklā – 70. gadu estētikā, “bagātie arī raud” pārspīlējumā, nekritiskā rokmūzikas un popbalāžu izmantojumā, Mikelandželo Antonioni un Lukīno Viskonti piemēros –, tomēr tā nemēģina risināt filmas varoņu attiecības, kur nu vēl ļaut raksturiem izkāpt no banalitātes.

Tikmēr “zelta puisēns” Ričards Gads piedāvā jaunu daudzsēriju mākslas filmu “Pusvīrs”, kuru ir producējuši televīzijas milži “HBO” un BBC. Skotu režisora, dramaturga, scenārista un aktiera Gada vārds daudziem, visticamāk, būs pazīstams kā daudzsēriju mākslas filmas “Ziemeļbriežu mazulis” autors – viņš bija 2024. gadā populārā “Netflix” darba režisors, scenārists un galvenās lomas atveidotājs. Daudzsēriju filma saņēma sešas “Emmy” un divas “Zelta globusa” balvas, kā arī kļuva par vienu no apspriestākajiem tā gada ekrāna notikumiem.

Jaunākajā darbā "Pusvīrs" Gads risina sev tuvās, pazīstamās tēmas – varas, identitāšu un seksualitātes dinamiku divu jaunu vīriešu dzīvēs cauri laikam un abu ceļā uz briedumu. Darba centrā ir divi pusbrāļi – Nails (lomās Bells/ Mičels Robertsons), kurš mēģina izkļūt no līdzatkarības cilpas un dominējošā Rūbena (Gads/Stjuarts Kempbels) ietekmes. Gads pārliecinoši analizē to, kā viens cilvēks vienlaikus var būt tavs aizstāvis, tuvākais draugs, gandrīz brālis un cilvēks, no kura tu visvairāk baidies.

Šī raidījuma uzmanības centrā ir Tuvie Austrumi, Palestīna, palestīnieši un Izraēlas gadu desmitiem ilgais konflikts un attiecību dinamika. Sarunbiedre studijā ir analītikas vadības grupas "Powerhouse Latvija" starptautisko attiecību vadītāja Sintija Broka-Kovalevska.

Uz jautājumu, vai palestīniešu valstiskums ir kaut kas iespējams un īstenojams, pētniece norāda, ka uz to ir sarežģīti atbildēt. "No akadēmiskajām pozīcijām raugoties, svarīgas ir definīcijas, ko mēs saprotam ar valstiskumu, kādu lomu valstiskumā spēlē pašnoteikšanās tiesības, kāda ir iekšējās pārvaldes sistēma to realizēt un kāds šiem procesiem ir starptautiskās sistēmas atbalsts .

Protams, pēdējos gados esam novērojuši, ka jebkas, kas saistās ar Izraēlas un Palestīnas attiecībām, no vienas puses, tiek skaidrots un analizēts caur normatīvajām prizmām, starptautisko likumu, cilvēktiesībām, humanitārajām tiesībām, starptautiskā tiesiskuma ietvarā. Pastāv princips starptautiskajā tiesiskumā – ja tauta ir izrādījusi interesi virzībā uz pašnoteikšanos, tad starptautiskās sabiedrības pienākums ir to atbalstīt. No otras perspektīvas, vienmēr saduras interešu un ideoloģijas konflikts šajā jautājumā, jo ir šī drošības prizma." 

"Lai cik paradoksāli neizklausītos, 7. oktobra terorakts pret Izraēlu Palestīnas jautājumam deva vēl vienu "dzīvību", vēl vienu elpu," norāda Sintija Broka-Kovalevska. "Līdz tam mēs par to nerunājām, tas nebija dienaskārtības jautājums. Šobrīd jautājums ir atgriezies ne tikai medijos, bet arī politiskās dienaskārtībās arī tādās valstīs, kur tas vēsturiski nav bijis nepieciešams, tostarp Latvijā. Pateicoties tam, ka ir sabiedrības spiediens uz sabiedrisko un politisko diskusiju, es paredzu, ka šis jautājums no dienaskārtības nepazudīs. Bet nesaku, ka tas tiks arī atrisināts."