Rīga septembra sākumā kļūs par svarīgu satikšanās vietu vairāk nekā 200 ainavu arhitektūras profesionāļiem no visas Eiropas, jo pie mums notiks starptautiska konference „Landscape in Transition” jeb „Ainava pārmaiņās”.

Kā Eiropas ainavas ietekmē klimata, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas un kā ainavu arhitektūra var palīdzēt attīstīt noturīgu, iekļaujošu un atjaunojošu vidi – šie jautājumi būs konferences centrā. Kultūras Rondo saruna viesojas Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Indra Purs, ainavu arhitekte Linda Zaļā un SIA “ALPS ainavu darbnīca” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

Kā veido digitālos dvīņus dabas objektiem, un kāpēc tas vajadzīgs? Kā tiek apkopoti dati par Eiropas jūrām un ko tie stāsta par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli? To studijā pārrunājam ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci Solvitu Strāķi.

Klausāmies arī ierakstu, kas nav iemesls uztraukumam grauzēju invāzijas vai to pārnēsāto slimību dēļ. Jau vairākus gadus un regulāri Eiropas valstis veic peļu un žurku uzskaiti, un kopš pagājušā gada to dara arī Latvijā – teic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR  direktore Olga Valciņa.

Institūts aicina iedzīvotājus iesaistīties pētījumā, nododot laboratoriskajiem izmeklējumiem savā īpašumā noķertos grauzējus un šī pētījuma mērķis ir monitorēt, tātad novērot un uzraudzīt infekcijas slimību izplatību savvaļas grauzēju populācijā Latvijā.

Sarunā ar Olgu Valciņu uzzinām, kāpēc ir svarīgi nomazgāt rokas pēc atkritumu izmešanas konteinerā, kādas slimības grauzēji pārnēsā un arī to, kāpēc beigtas peles vai žurkas pārbaudei uz institūtu nevajag sūtīt ar pakomātu.

Augusts ir sēņošanas sezonas centrālais mēnesis. Mežā vienlaikus aug baravikas, apšubekas, bērzubekas, gailenes un bērzlapes. Ja jāizvēlas viens mēnesis sēņošanai, tas ir šis.

Raidījumā saruna ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģi, Lielās Latvijas sēņu grāmatas līdzautori

* Piezīme: siltā laikā baravikas mēdz būt tārpainas, tāpēc ej agrāk no rīta un pārbaudi kātus!

Brīvdienu vētras sekas Latgalē izjūt desmitiem tūkstošu cilvēku. Mājsaimniecības palikušas bez elektrības, vietām nav arī ūdens, interneta un mobilo sakaru. Daudzviet slēgti veikali, nedarbojas bankomāti, apgrūtināta arī sabiedriskā transporta kustība.

Kamēr dienesti un pašvaldības turpina novērst bojājumus, cilvēki pielāgojas dzīvei bez ierastajiem pakalpojumiem. Skaidrojam, kāda situācija pēc vētras ir Ludzas un Preiļu pusē.

Ierakstu veidojusi Madara Bērtiņa no LSM Latgales redakcijas.

Pēc nedēļas nogales vētras ierastā dzīve nav atgriezusies vismaz 87 000 bez elektrības palikušo mājsaimniecību, un tas ir ievērojams skaits, atzīst Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle.

Viņš gan uzsvēra, ka dienesti ir strādājuši ļoti operatīvi, ņemot vērā, ka sākotnēji bez elektrības bija palikuši gandrīz 300 000 "Sadales tīkla" klientu. Turpmākie elektropiegādes atjaunošanas darbi būs lēnāki, prognozē Zīle.

"Neatkarība un brīvība ir katra ukraiņa ģenētiskajā kodā. Šie svētki ir lielāki nekā dzimšanas diena," tā Ukrainas valsts 35. dzimšanas dienas priekšvakarā Latvijas Radio saka mediķi, kas sniedz pirmo palīdzību ievainotajiem karavīriem frontes smagākajā posmā – Doneckas apgabalā.

Devāmies uz Donbasu un kopā ar ukraiņu mediķiem pavadījām nakti stabilizācijas punktā frontes pievārtē, kur tiek sniegta pirmā palīdzība ievainotajiem ukraiņu karavīriem.

Latvijā aizvien populārāki kļūst motorizētie peldlīdzekļi, kas rada riskus ūdens satiksmē, tāpēc apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA rosina sākt diskusiju par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu jeb OCTA ieviešanu motorizētajiem ūdens transportlīdzekļiem.

Šobrīd negadījumu skaits uz ūdens nav liels, bet šogad viens negadījums beidzās ar cilvēka bojāeju un šāds risinājums ar iekļautu civiltiesiskās atbildības segumu nodrošinātu aizsardzību cietušajiem, līdzīgi kā tas šobrīd ir ceļu satiksmē. 

Spējai pateikties nav vien cilvēciska, bet arī dziļa garīga dimensija. Kāpēc Bībelē ir tik daudz piemēru par pateicību – gan Vecajā, gan Jaunajā derībā, ļoti daudz par pateicību ir arī psalmos. Mēdz sacīt, ka Dieva slavēšana un pateicība ir ļoti spēcīga lieta situācijas izmaiņai uz labu. 

Par pateicību un spēju pateikties runā arī psihologi. Ir dzirdētas arī teorijas par to, ka cilvēks, kurš ir pateicīgs un spēj pateikties, it kā savā dzīvē piesaista un vairo ap sevi visu labo – labas lietas un labus notikumus. Arī otrādi – ir apgalvojumi, ka tie, kas saka "viss ir slikti", vairo ap sevi konkrēto slikto realitāti.

Par pateicību runājam kopā ar Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītāju Alvi Sauku, draudzes vecāko Egilu Šmagri un Rīgas Reformātu draudzes mācītāju Ungaru Gulbi.

Šoreiz par svētkiem, spēju priecāties pēc grūtiem vai pat traģiskiem brīžiem un ļaušanos priekam – cik ļoti to spējam un kā atrodam prieku savā dzīvē? Sarunā piedalās sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite un supervizore Ilze Dreifelde.