Krapes muiža ir kultūrvēsturiska vieta Lobes upes krastā, Ogres novadā, kur izveidojusies stipra vietējā kopiena – četri uzņēmēji te izveidojuši savus mazos biznesus un sadarbojas tūrisma jomā. Krapes ūdendzirnavās saimnieko Jānis Baltačs un Vineta Grīnberga, kas audzē zivis, gatavo pļavas augu eliksīrus un tūristiem piedāvā nogaršot Krapes krepes un izbaudīt lauku sāls SPA.

Ko dod sociālo zinātņu grāds vadības zinātnē, ja karjera tiek veidota militārajos spēkos? Zemessardes dienas priekšvakarā Monopolā klausāmies sarunu ar Zemessardzes komandieri Aivaru Krjukovu.

Kopš Latvijas pilnīgas neatkarības atgūšanas šodien aprit 35 gadi. 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību „de facto”.

Par godu vēsturiskajai dienai Rīgas pilī arī pasniedza tradicionālo Valstiskuma balvu. Šogad to saņēma dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte.

Pēc spēcīgu lietavu un postoša vēja prognozēm, masveidā atceļ rīt plānotos kultūras un sporta pasākumus, iedzīvotājus aicina gatavoties pamatīgai vētrai. 

Latvijā pie Baltkrievijas robežas atrasts vēl viens migrantu tunelis - tas atklāts pēc 28 robežpārkāpēju aizturēšanas Krāslavā.

Bet pēc vērienīgā datu noplūdes skandāla tagad aicina ierobežot piekļuvi šobrīd publiski pieejamajām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām.

Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai atkāpjas CSDD padome un valde. Saeima konceptuāli atbalsta valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā, turpinās diskusijas par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām Latvijā.

Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar žurnāla "IR" galveno redaktori Nelliju Ločmeli, laikraksta "Sestdiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni un Lasi.lv galveno redaktoru Jāni Žildi.

Kā skrien laiks – aizritējuši jau 35 gadi, kopš mūsu Latvija atkal kļuva brīva. 1991. gada 21. augustā Augstākās padomes deputāti, par spīti tam, ka Doma laukumā rūca padomju armijas bruņumašīnas un virs galvām riņķoja armijas helikopters, pieņēma likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tādējādi tika noslēgta neatkarības atjaunošana de facto.

Pat nopietni vēsturnieki apgalvo, kas šis ir vismazāk izpētītais laika nogrieznis Latvijas vēsturē, bet droši var teikt, ka no tiem laikiem palikušas atmiņas un – dziesmas, jo tieši dziesmām ir vara vienot cilvēkus gan priekos, gan bēdās. Jau Auseklis teica, ka dziesmu vara aizdzina karus un tautu izglāba dziesmu gars, tātad Latviešiem dziesma ir arī vairogs, bruņas un ierocis.

Ja dziesmas ir mūsu vairogi, tad varbūt tieši ar vairogiem sākās dziesmotā revolūcija vēl ilgi pirms trešās tautas atmodas. Tas bija 1972. gads, kad pirmo reizi Liepājas pilsētas estrādes kolektīvu skatē Dzelzceļnieku kultūras namā izskanēja Jura Pavītola dziesma "Vairogi" ar Vitauta Ļūdēna vārdiem. Cilvēki piecēlās kājās un visi kopā dziedāja: "Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts."

Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts. Atmodas laika dziesmas